Šķiet, ka pirmo reizi pa ilgiem laikiem naktīs vairs nelecu no gultas vairākas reizes, lai pārbaudītu, vai esmu aizslēgusi durvis. Un katru reizi tas ir mani tā kaitinājis, jo galīgi nav man raksturīga šāda apsēstība. Vienubrīd pat galvā pazibēja stulba doma, ka tas man no kāda ir pielipis. Protams, uzreiz to noraidīju kā absurdu un neloģisku, labi vēl, ka tik daudz saprāta man piemīt. Tikai ziemā uzzināju, ka tādas darbības veikt ir raksturīgi daudziem cilvēkiem, kad pēc sāpīgiem pārdzīvojumiem vajadzīga drošības sajūta.

Sīka ideja humanitāram eventam:

Šai cienījamajai lēdijai

https://tautaruna.nra.lv/divaini/453205-uz-eirovizijas-skatuves-kaps-ista-ragana/?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

vajadzētu atrast kur ir norakti tādi antropoīdi kā Sprengers, Krāmers, Karpcovs utt. [viņu tur bija padaudz] un secīgi uzdancot uz viņu kapiem. Filmējot, protams. Valpurģu naktī, protams. Ne jau nu ka tam būtu kāda nozīme vnk mazs prieciņš :)

Drusku nopietnāka piebilde: Saprotot cik destruktīvs ir mūsdienu neopuritānisms/ degrowthisms/ wokisms un noliedzot to mums tajā pašā laikā nevajag aizmirst kādas destruktīvas lietas bija pagātnē, kaut vai tāpēc lai tiekot vaļā no wokisma un hipijveidīguma tās lietas no pagātnes nekad neatgrieztos.

vai variet ieteikt kādu sievieti ar "rūķa balsi" un labu dikciju? vēlams aktrise.

tāda bija vera singajevska, tāda nedaudz ir evija vēbere. vajag ierunāt dažus dzejoļus, kuru autorei bija pasaku intonācija. par atlīdzību.

Sasodīc Šuvajevs RIP

šobrīd ļ.bērnišķīgi uzvedos. dodu pretī to, ko, šķiet, saņemu vai drīzāk nesaņemu. iekodīs šis man pašai pakaļā. kaut pamatojums ir, bērnišķīgums nav risinājums.

pašai jāatcerās, ka savos izaicinājumos metos iekšā, pirmkārt, sevis pašas dēļ. un visbiežāk tāpēc, ka neesmu par sevi parūpējusies laicīgi un iekritusi garlaicīgumā. tas ir tikai šoreiz tā sagadījās, ka noderēja vēl kādam. man vajadzētu iemācīties negaidīt, ka par šādu sakritību un manu uzņēmību pateiktu paldies. vai vismaz pieklusētu savas ņirgas un komentārus, ka, izrādās tas nebija noderīgi un neviens to neizmanto, kas pie tam nav ne mana, ne ne-paldies teicēju vaina. trešā un ceturtā puse ar savām bumbām atsakās spēlēties.

meklēju risinājumus.

Šī vakara GY!BE koncerts vienkārši atvēra manu sirdi un dvēseli. Jutu lielu mīlestību pret mūziku, Uz brīdi pat pametu ķermeni. Kā arī pieredzēju tīksmes asaras. Tik šaušalīgi laba, perfekti skaļa skaņa, un caur to paustā instrumentu niansētībā.

Koncerta noslēgums arī bija kas nepieredzēts un sajūsminošs. Katrs mūziķis iecilpoja savu partiju un pa vienam pameta skatuvi. Tad divi mūziķi atgriezās, pieregulējau aparātus un pa vienam tos izslēdza. Un Hanzas Perons, izrādās, ir vieta, kur labi skan rokmūzika (pateicoties koka apdarei?).

Dārgie draugi dabaszinātnieki! Teiciet, jel, lūdzu, kā sauc visai retu (Latvijā) dabas parādību, kad pie lielas ūdenskrātuves (šajā gadījumā - jūras krastā) izveidojas lokāls neliela diametra virpuļviesulis no sīkiem ūdens pilieniņiem?

(Mēs pagaidām lietojam vārdkopu "tvaika vētra", bet mani kremt aizdomas, ka pastāv arī oficiāls termins.)

kāpēc cilvēki visu taisa pelēku?

Šodien apstaigāju apkaimes skolas un ļoti noguru. Ceļā uz atlikušo apciemojamo ēku šķita, ka esmu kļuvusi par 100 kilogramiem smagāka, tik grūti paiet, it kā man būtu uzkrauts viss pasaules smagums un nastas. Norakstīju šo nogurumu uz negulēto nakti. Bet tad notika kaut kas savāds. Kad iznācu no skolas un viss bija beidzies, smagums bija pazudis. Likās, ka ir pieauguši spārni un var pat lidot, jo esmu pēkšņi kļuvusi vieglāka par pūciņu. Varbūt tiešām esmu uzņēmusies nepareizos darbus. Man šķiet, ka tikai daļēji esmu iemācījusies būt par aizsargājošo pieaugušo savam iekšējam bērnam, ja skolas joprojām nedaudz biedē. Uz brīdi no drošās un paredzamās pieaugušo pasaules mani izsita gaisā jūtamais pusaudžu apjukums, bailes, nedrošība un mulsums.

replay pēdējo dienu superīgais Seņkova "Šekspīrs". Ņemšu un noskatīšos otro reizi.

Interesanti, ka P.Higs (teorētiskais fiziķis, "higsa bozons", utt.) nomira tieši tajā dienā, kad bija pēdējais saules aptumsums (8.aprīlis):
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Peter_Higgs

Ja nu kādam ir interese, tad Flammenwerfer.

Hi, hi, google translate saka, ka "gender fluid" ir "dzimuma šķidrums".

"I'm not weird. I am limited edition."
(c) uzlīme tīņu žurnālā


Nezinu kādā sakarā tas teksts uzjundīja manī Išiguro romāna "Klāra un saule" noskaņas.

Nogurdinātības Valsts aģentūra

Pēdējās dienās lasīju kādu grāmatu, kas vispirms man ļoti aizrāva - lieliska ideja, spraigs sižets, jauki galvenie varoņi, bet, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļuva, ka nu ir ziepes. Jo personāžs, kam acīmredzot ieplānota galvenā romantiskā mīlētāja un pasaku prinča loma, uzvedas kā klasisks narciss, sievu sitējs vai skolas huligāns. Viņš pat nebija nekāds leģendārais, bīstamais ļaundaris, kā varbūt bija iecerēts, viņš bija vienkārši mazisks un sīkumains divkosis, kas zaudēja prātu pie mazākās iedomātās vai reālās nepakļāvības savam trauslajam, uzpūstajam ego. Tāds liels liels sarkans sarkanas lielais sarkanais karogs. Ja man būtu iespēja pārrakstīt, teiksim, finālu, viņš noteikti ietu bojā izšķirošajā cīņā ar lunātiķi, kas ievārījis grāmatas centrālos sūdus, kamēr pārējie, notraukuši pāris pieklājīgu asaru, dzīvotu ilgi un laimīgi.
Kāpēc es to visu tik gari rakstu? Jo pēc tam, kad biju sīki un smalki izplānojusi, kā es šo visu pabeigtu, es negaidot sajutos tik labi!
Un nolēmu, ka turpmāk tieši tā arī darīšu ar visiem stāstiem, filmām, seriāliem, lugām utt, kuru draņķīgi, idiotiskie nobeigumi mani dzīs taisni kapā: es tos pārrakstīšu savā galvā. Un viss, lieta darīta.
Man ir vēl viens šokējoši slikts atrisinājums iesprūdis galvā nu ja ilgāku laiku, bet tagad tas ir tikai pāris dienu vai, augstākais, nedēļu jautājums, un es izdomāšu, kam tur patiesībā vajadzēja notikt. Un tad gan viss būs taisni lieliski!

Es te šobrīd vairāk citātus, vnk ir šis tas uzradies pēdējā laikā, jāpieraksta, lai nepazūd.

But many people say they have tried meditation and failed. Here are some common complaints about meditation:

I can’t do it. My mind wanders. I can’t sit still. I can’t concentrate that long. I fall asleep. I have too many noisy thoughts.

If your first attempt or first several attempts at meditation resulted in any of these thoughts, then congratulations — you’ve meditated!

Many people perceive meditation as a magical moment of transformation. But meditation isn’t about perfection. It’s about awareness. Being aware that your mind wanders, that you’re tired, that you can’t sit still, that your mind is racing — that’s the point of meditation.

// https://www.washingtonpost.com/wellness/2022/09/29/meditation-tips-awareness/

No šī viedokļa:

Notice the five senses.

Start by taking a few calming breaths.

Now, see five things around you. It can be items on your desk such as a lamp, a notepad and a pen, or trees and rocks as you take a walk.

Touch four things — the fabric of your clothes, a book, a leaf, the cat.

Hear three things. Notice a dog barking, the click of a keyboard, laughter in the break room.

Smell two things. Sniff the air, the detergent smell that lingers on your clothes.

Taste one thing. End your meditation with a bite of chocolate, a piece of fruit or a treat from the office candy dish.

P.S. WP izrādās viens no tiem websaitiem, kurus var lieliski izlasīt vienkārši nobloķējot skriptus (piemēram, ar Brave browserī iebūvēto funkciju vai [citos browseros] aizejot uz Site settings un nobloķējot javaskriptu.

Vakardiena bija viena no tām, kas atkalatdod dzīvessajūtu (salikteņi rullē!).

Gāju no pieturas mājās, pilna sarunām, vīna un gaišuma, bija pavasara nakts, mazliet dzestra, bet plaukstoša, visi krusti paceļami un līdz galam aiznesami.

Vakardiena bija traki jauka. Tik no rīta pamodos ar domu, eh, cik labi būtu, ja vilibalža gatavoto pastēti varētu dabūt arī brokastīs.
Mierinājumam - kihelkonnas slavas dziesma holesterīnam. Non, je ne regrette rien.

Vai kursa docētājs ir tas pats, kas kursa izstrādātājs? Ja nē, kur varu noskaidrot kursa docētāja vārdu? Konkrēti interesē LU JF Juristu ētikas kursa docētāja ID. Pie kursa apraksta minēts "kursa izstrādātājs", tāpēc esmu spiests vaicāt šeit (rītdien diemžēl metodiķes nestrādā, un man vajag zināt ASAP).

Izbraucu no stāvvietas un pamanīju, ka pa mašīnas vējstikla iekšpusi rāpo maziņš zirneklītis. Varbūt no tiem, kuri izšķiļoties aizlec uz visām pusēm un, kur nu gadījies piezemēties, pa turieni jārāpo. Mašīnai uzņemot ātrumu, zirneklītis pārstāja rāpot un pieplaka pie stikla. Es arī tādā situācijā justos dezorientēts. Cik daudz gan apkārt ir šādu dzīvību, kas mēģina eksistēt, pat neapzinoties, ka visas likmes ir pret katra atsevišķā indivīda izredzēm. Taču bezcerības domai nav vietas. Ja vien to, kas cenšas, būs pietiekami daudz, gan jau daļai izdosies, bet pārējie ir nesvarīgi kā neievākta statistika. Tāpēc ar to spēciņu un sensorajām spējām, kas nu kuram krājumā, jākuļas tālāk, un oportūnisms ir vienīgais no visiem pasaules vārdiem, kas jāzina. Apturēju mašīnu, uzvilināju zirneklīti uz plaukstas un aiznesu nolikt uz ielas malā esošās sētas staba. Nez, kā viņam tur tagad iet.

izlasīju interviju ar Adamu Budaku par AZ darbu Venēcijas paviljonā un domāju, ak vai, cik viegli pazaudēt AZ darbu būtību, tulkojot viņas darbus Rietumu mākslas diskursos. Pēkšņi pazūd visi šampanieša burbulīši un autentiskums. Bet tēma veca kā pasaule, ir autori, kas labi tulkojas (jo lokālās zināšanas & tradīcijas viņus nespēj pietiekami izgaismot), ir autori, kas netulkojas necik (ārpuses gaismas apstākļi "neķer" atstarojošās virsmas īpatnības), ar "kvalitāti" tam nekāda sakara. Varbūt vienīgi tas aspekts, ka balts pusmūža vīrietis diez vai spēj uzķert kaut nelielu daļu no tās specifikas, ko raksturo Latvijas girlpower mākslas strāvojumi.

Rīta prieks, bērniņš uzdāvināja grāmatu... uz brīdi samulsu pie tulkojuma kvalitātes, bet tur, bet tur pievienota glīta burtnīciņa ar tekstu orģinālvalodā!! Biežāk lūdzu tā!