Jānis Šķupelis Investoru klubā:

ASV akcijām ir bijuši divi lieliski gadi pēc kārtas. Viens labs jautājums gada nogalē varētu būt: vai šīm akcijām izdosies vēl trešo gadu pēc kārtas demonstrēt pieaugumu 20% līdz 30% apmērā? Kādēļ gan, nē!

patiesībā, man kaut kā dīvaini ļoti patīk šodienas darbadiena.
laiks lēnām sakārtot lietas, mierīgākā laika plūdumā

Man sanāca tāda nesmuka nolaidība pret savu velosipēdu, tam atkārtoti nokrita ķēde, un tas tādā stāvoklī nostāvēja vairāk nekā mēnesi pieslēgts lietū. Nolēmu ienest blakus esošajā darbnīcā, ceļā uz darīšanām tur iegāju noskaidrot, vai būs iespējams atdot uz apkopi un ķēdes nomaiņu, cik tas būtu, man teica, ka jā un izklausījās saprātīgi. Es nodomāju, darīšu to tūliņ pat. Izgāju ārā, sāku slēgt vaļā, bet saslēga slēdzene lietū bija kļuvusi neatslēdzama. Iegāju atpakaļ un prasīju, vai viņiem ir WD-40, servisa darbinieks teica, ka neesot, un es nospriedu, ka tas arī viss, tagad nav laika iet dzīvoklī meklēt, devos tālāk, lai ienāktu citu dienu. Citas dienas gāja, bet šķita, ka serviss slēgts, un pati visu laiku vilcinājos ar WD40 un to, ka varētu pamēģināt atslēgt, jo tad, ja saslēga atslēga ieķeras slēdzenē, bet neslēdzas vaļā, nu tad cauri. Aizvakar gāju uz veikalu, un riteņa saslēga turētājā ieraudzīju lapiņu. Domāju, nez, kas nu tas, reklāma, draudu vētule. Izrādījās zīmēte no servisa darbinieka, ka slēdzene sapūsta ar speciālu eļļu. Vakar redzēju, ka vieta vaļā, pamēģināju atslēgt – viss izdevās lieliski. Ienesu slapjo riteni servisā, un tur atklājās, lūk, kas. Tajā brīdī, kad darbinieks bija teicis, ka WD40 viņiem neesot, viņš bija griezies pret plauktu, lai demonstrētu man to, kādas viņiem ir speciālas un profesionālas veloeļļas. Un tad izbrīnījies, kur es esmu pazudusi. Vēl pusstundu skatījies pie loga. Nākamajā darba dienā tad nolēmis, ka iepūtīs eļļu, atstās zīmīti cerībā, ka tā kaut kas virzīsies un riteņa ciešanas, pilot lietū asiņainu ķēdes rūsu, drīzāk tiks izbeigtas.

Lasu "No ugunīm un sniega"

Vajag reālus nevis politkorektus risinājumus.

Atziņa radās runājot par TA, bet doma ir pareiza visur.

Daži agrāki piemēri politkorektumam:

- nē nu mēs jau neiesim teikt ka mums ir 12000 R/h, mēs pateiksim ka 2000. Vācieši atsūta distancrobotu kas der priekš 2000, tas nosprāgst, uz 4. bloka jumta jāsūta cilvēki.

- nē nu neiesim jau atzīt ka regulējošie stieņi visos RBMK reaktoros ir ar potenciāli fatālu defektu, labāk izmetīsim Legasovu no visiem amatiem lai neizlēkājas.

[ abi keisi no ČAES, ja kas]

Politkorektums ir meli pašiem sev. Paši sev samelo un dara kā samelots. Realitātei par to nospļauties un sekas ir tādas kādas tās ir.

Pirmo reizi mūžā iepakoju "šoziem laikam nevilkšu" drēbes vakuuma maisā. Vaaaaauuuuu! Kaifīgs process, kaifīgs rezultāts. Gribu vēl!

Rīt atkal uz darbu.
Drusku bezgaumīgi nogulēts brīvlaiks; bija ģimenes Ziemassvētku vakars, viss pārējais - vāļāšanās, jūtube, pastaigas ar suni, sveicienu sūtīšana un atbildēšana.

Nekas, priekšā vēl viens miniatvaļinājums, varbūt drusku iziešu ļaudīs.

Nu, jūs jau paši zinat...

kā pirms četriem gadiem - 2020 gada decembrī - uzspēlēju Cyberpunk. Tad spēle bija tikko iznākusi, zvēriski gļukaina un ar grafiku kas tā brīža kartēm nebija pa zobam. četrus gadus vēlāk, versija 2.2, gļuki izlaboti, man ir grafikas karte kas spēj raytracing, utt utt. dators gan tas pats ko nopirku tieši pandēmijas sākumā (ar 64gb RAM, tā ka nav par ko sūdzēties).

bet citādi - nekas daudz nav mainījies.

Ceru, ka jums visiem gaiši un priecīgi - Jēzus silītē, kaladū, kaladū, un dienasgaismas, ja nav mākoņu, var sanākt pat par 68 sekundēm vairāk nekā sestdien.
Ar to arī visus apsveicu!

Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.

Tikko kārtīgi paēdu. Lēcas ar tofu. Pāris saujiņas sēklu un riekstu. Tomāti un skābēti gurķi. Intereses pēc parēķināju, ka sanāca apmēram 100g olbaltumvielu un 1200kcal.

palūdzām chatgpt jauneklīgu dzejoli

Ziemassvētki ir lit
Sniegs ir drip
Vaibs ir fine

Sigma gaismu nes
visiem ir liels prieks

Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.

es šodien nelasu skukas dienasgrāmatu, bet mantojumā atstāto Džeimija Olivera pavārgrāmatu, mēginot attālināti diriģēt Eiženu pēc anšoviem un fenheļa sēklām

Mamma skatās LTV raidījumu "Pārdziedi mani", kur dažādu jomu un žanru dziedātāji katru reizi mēģina izpausties citā žanrā. Vispār jau inčīgs koncepts, un rezultāts mēdz būt pozitīvi pārsteidzošs (no līdzšinējiem raidījumiem vislabākais ir par tautas mūziku).

Bet vienā no sērijām varēja uzzināt arī, kā rokmūziku dzird tie, kuriem nepatīk rokmūzika. Ak, vai. (Un taustiņnieks acīmredzami arī nedomāja, ka dziesmai ir kaut kāds konkrēts motīvs vai melodija, kas attiecas uz viņu.)

Ak dievs, cik burvīga tīrasiņu mūzika! Japāņu psyrok grupa
Kikagaku Moyo - Full Performance (Live on KEXP) https://www.youtube.com/watch?v=PpnQlnra_to

lielākās ziemassvētku skumjas un vilšanās katru gafu ir par to, cik ļoti apjomā sakrītas trīs dienas sutināti kāposti.

Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.

Varam turpināt šeit par TA problēmas politiskajiem, organizatoriskajiem un militāri tehniskajiem risinājumiem, komenti kolapsēja.

Tikām līdz:

Ctulhu

Bērnus un citus nekombatantus manuprāt no turienes vajag izvest. Pilnīgi. Citādi selektīva kaujinieku neitralizēšana iznīcinot vai saņemot gūstā nav iespējama jo viņi slēpsies starp iedzīvotājiem. Te ir dažas problēmas: Evakuēto apgāde, filtrācija, izvietošana. Izraēla viena netiks galā. Vajag starptautisku operāciju, iesaistot ASV 6. floti un tās amfībiju spēkus kā arī ANO karaspēku un misijas. Beidzot jāpārvērš ANO no pļāpātuves par reālu spēku.


hedera

Ā, tu ierosini deportāciju.


ctulhu

Jā. Atgriezenisku. Tad kad teritorija iztīrīta, atdot mierīgajiem iedzīvotājiem. Ar atjaunotu infrastruktūru. Zem starptautiskas kontroles. Infrastruktūras atjaunošanā jāpiedalās arī Izraēlai ar saviem resursiem.

Gan jau ka šis nav prātīgi, bet visu autoratlīdzību naudiņu notrallināju grāmatās. Jāiet uz pakomātu ar lielo ķeseli.

Es nomiršu 96+. Es dzīvošu laukos un tā būs vasara. Mani bērni, mazbērni vai mazmazbērni atbrauks uz laukiem un atradīs mani mirušu. Es būšu kaut kad atnākusi mājās, salikusi puķu tējas žūt smukos pušķīšos. Atlaidusies. Iemigusi. Un nomirusi. Un viņiem būs neizsakāmi skumji. Bet reizē arī saprotami. Jo neviens nevar dzīvot mūžīgi un arī Memmim |man| būs pienācis aizejamais laiks.. Tā tas būs.
Tā tam būs būt.

Šajā gadā vēl jāizdzīvo deviņas dienas.

Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos".