Iesprūdis

Posted on 09.10.2019 at 15:47
Skaņa: Flying Colors - Love Letter (Official Music Video)
Jūtos mazliet iesprūdis šajā dimensijā. Gan jau ka tikai tāpēc, ka šobrīd man ir garlaicīgi un nepietiek ar visu ko apkārtējā vide man sniedz.

Un ja cilvēki, bļe, beidzot iemācītos iet uz citu telpu ja grib parunāt pa telefonu ar ieslēgu skaļruni, that would be great.

Savās 5 min turbopusdienu pauzēs skatos Kolbēra late show izgriezumus par Trampa nedienām un pamazām sāku nogurt no tā farsa kas pasaules politikā notiek. Gribu klusu, mierīgu planētu sev vienam pašam bez civilizācijas un tādā garā. Bez sievietēm, bez idiotiem, bez primitīvas huiņas. Vien ar dažiem labākajiem draugiem kuri dzīvotu vismaz 3 dienu gājiena attālumā katrs un sarunāties vienalga varētu ar telepātijas palīdzību. Vnk dzīvot kalnos, paša muskuļiem būvētā būdiņā un aizmirst par jebkādām citām rūpēm.

Grūtīna

Posted on 04.09.2019 at 09:08
Skaņa: youtube: Jeff Ross Takes Bruce Willis to the Cleaners Roast
Rutīna attiecībās iestājas tieši tad kad parādās pirmie kopīgie pienākumi.

No sākuma cilvēks ir viens. Un es uzsveru viens, nevis vientuļš.
Ir darbs, kurā strādāt, pelnīt iztiku un nogurt. Un ir privātā dzīve kurā dzīvot, atpūsties un darīt visu kas ineāk prātā.

Nākamais posms ir kad cilvēks iepazīstas ar savu partneri.
Nu vairs cilvēks nav viens. Ir, bet nav. Tāpat strādā, pelna iztiku un nogurst. Bet privātajā dzīvē ir viens kompanjons ar kuru kopā dzīvoties, atpūsties un darīt visu kas ienāk prātā.

Tad šie indivīdi sāk dzīvot kopā, jo šķietami foršāk ir dzīvot kopā un visu laiku dzīvot, atpūsties un darīt visu kas ienāk prātā. Neizlaižot ne mirkli.
Šajā iluzorajā stāvoklī šie indivīdi aizmirst par to ka vajag pabūt vienatnē. Lai var sailgoties pēc otra cilvēka.

Pēc tam parādās pienākumi, viens pēc otra. Domāt par kopīgām maltītēm nedēļu uz priekšu, dalīt veļu krāsainajā un atsevišķajā sekcijā. Palīdzēt viens otra vecākiem, ģimenes locekļiem utt.

Un nemanot pienāk brīdis kad no rīta mosties, jo ir pienākums braukt uz darbu. Darbā strādā un nogursti, jo ir pienākums pelnīt iztiku lai varētu privātajā dzīvē atpūsties un dzīvot, un darīt to kas ienāk prātā. Pēc darba kāp auto un brauc uz mājām, uz privāto dzīvi. Tikai ne vairs lai dzīvotu, atpūstos un darītu kas ineāk prātā, bet nodoties nākamajai kaudzei pienākumu. Nezinot kā otram indivīdam pateikt ka gribi atpūsties un pabūt viens. Pilnīgi viens. Bez jautājumiem - par to vai "tu no manis noguris esi?", vai "es tev apnīku?", vai tādā garā. Grūtāk ir tad kad otram indivīdam konstanti vajag un gribas būt starp cilvēkiem, un ne brīdi neprasās vienkārši noraut rokasbremzi pasaules karuselim un izkāpt pie kāda ezera un palikt uz kādu mēnesi vai gadu.
Nākamā mentālā grūtības pakāpe ir sadzīvot ar domu, ka pat atpūta (kaut vai kino, vai teātris, vai pastaiga vai brauciens uz restorānu) ir jāieplāno laicīgi un šī "atpūta" arī šķiet kā pienākums. Pienākums uzturēt attiecību dārziņu tīru no nezālēm.

Darbs + pienākumi. Mājas + pienākumi. 0 dzīvesprieka. 0 atpūtas. Ir tikai nogurums. Konstants nogurums. Grūtīna.

August Psychonautics

Posted on 08.08.2019 at 08:30
Sajūta: ecstatic
Skaņa: Enigma - Return To Innocence
Pēc 48 stundām pamodīšos mežā. Izdarīšu rīta tualeti, izsmēķēšu vienu "garšīgo" un likšos atpakaļ šūpuļtīklā vēl uz kādu stundu. Pēc tam paēdīšu fixas brokastis un iešu makšķerēt uz Gauju. Kad apniks, iešu atpakaļ uz apmetni un gādāšu malku ugunskuram nākamajai naktij.

Un, ja viss tomēr iegrozīsies Lauvām labvēlīgā gultnē, pēcpusdienā apēdīsim pa marciņai un pret saulrietu peldēsim citā dimensijā.

Lūk, tā būs jau 3. ikgadējā Lauvu bara "Pornlenda". Šogad liešu sevī virssaiša enerģiju.

Rekordjūnijs

Posted on 04.07.2019 at 08:09
Pirms dažām dienām secināju ka gandrīz 2 mēnešus jau dzīvoju Mītavā. Daudz kas ir mainījies un tajā pašā laikā šķiet ka nekas tāds īsti vēl nav piedzīvots. visādi darbi, talkas, Līgo, radinieka atpūšanās psihenē. Par laimi pašam pēc pusotras nedēļas beidzot būs iolgi gaidītais atvaļinājums. Jūnijā sastrādāts labi, tāpēc jābūt rekordalgai. Tad arī beidzot varēs kā cilvēks atpūsties.

Un beidzot ir sarunāts ar Krišīņu un Lienīti aizfoties pie Usmas ezera uz kādu pusnedēļu. Bet pirms tam šajā nedēļas nogalē jāiemēģina sava jaunā (pirmā pašpirktā) bada pātaga lai zinātu kādus uzlabojumus pludiņam un pārējām lietām vajag veikt.

Atpūta, es esmu gatavs Tev atdoties! :)

Svelme

Posted on 07.06.2019 at 07:55
Uff kas par mēnesi. Braukāšana no Mītavas uz Silakrogu un atpakaļ katru darba dienu ir vienlaicīgi gan nogurdinoši, gan meditatīvi. Tizli ir tas, ka autiņam tomēr kondiška nestrādā. Esi nolādēta iepriekšējā auto īpašniece. Naba Pīlēns, atklājas ka dabūjis ciest pamatīgi, un ne tikai iepriekšējās īpašnieces liekā svara dēļ. :D

Pa ilgiem laikiem nopietna slimības lapa bijusi ar visu antibiotiku kursu un temperatūrām ap 39,8. Skatoties uz gaišo pusi - neliela atpūta no darba bija pašā laikā. Redzēsim kā tas atspoguļosies algas lapiņā, dammit.

Viens no galvenajiem atpūtas notikumiem laikam bijis datorspēļu vakars ar Skrandu pie ZiedZ. Rocket League rlz. :D

Svelme atņem 'velmi normāli domāt un rakstīt pieklājīgiem, paplašinātiem teikumiem. Gribas visu izdarīt maksimāli ātri un darbefektīvi lai pēc iespējas ilgāku laiku varētu laiskoties. Es sevi mierinu ka tas nav mans slinkums, bet cilvēka daba. Un man vienalga kā ir patiesībā. :D

Peldējies vēl neesmu, bet ceru ka rīt atklāsim sezonu Staicelē. Galu galā domāju ka tā būs pelnīta balva par to ka brauksim palīgā jaukt šķūni un klēti nost. Demolition works, here we come! :D

Jauna pilsēta/ Rīgas ēras beigas

Posted on 08.05.2019 at 08:10
Labrīt, klabkaste!

Pēdējās nedēļas laikā esmu uzkrājis lielu nogurumu un muskuļu sāpes. Pārvākties uz jaunu pilsētu nav viegli, pat ja tas tiek darīts savlaicīgi un pamazām. Jauni izaicinājumi. Jaunas iespējas. Man šķiet ka ar brāli brauksim biežāk copēt.

fakitōl aikeim fromnasing

Posted on 03.04.2019 at 13:11
Nepiedienīgi izlaidu marta mēnesi. Nepārliku atgādinājumu. Pēdējā laikā jūdzos darbos. Tik daudz darāmā ka nav pat laika uz toču aiziet un vēl pīkst ka rezultātu nav. Kā tad var gaidīt rezultātus no faktiskas darbības, ja ar administratīvo slogu smacē ik uz soļa. Rīkojums tāds, sapulce šitāda un tad vēl pa vidu tas debilais kretīns Muraško ar savu grāmatas projektu. Goč pendel, visi uzņēmumā, sākot ar mani un beidzot ar ražošanas ceha apkopēju, gaida kad projekts noslēgsies un varēs ar plašu un skaistu žestu iespert pa dirsu viņam tik stipri, ka tas radīs vēl vienu lielos sprādzienu.
Pietiks par darbu.

Auto. Nopirku auto. Par sviestmaizi, bet vēl jāiegulda tikpat cik maksā puse šīs sviestmaizes. Tas nekas. Pēc mēneša manai Rīgas ērai pienāks gals. Sākšu dzīvot Mītavā un braukāšana uz darbu būs ērtāka ar auto nevis 2 sab transp.

Un vispār, nedēļas nogalē kapitāli noreibu. No Madridesi, no Kolumbijas, no Mērijas Džeinas un nākamajā naktī vēl ar Lūciju sadraudzējos. Pēdējā man atkal atvēra acis uz ko jaunu.

Tagad jākrāj piķis lai redzētu planētu savām acīm. No visuma.

staigāt qurpēs

Posted on 11.02.2019 at 08:07
Par cilvēka spēju uz empātiju izrunājās ar sakāmvārdu "Pamēģini pastaigāt cita kurpēs".
Reizēm patiesības meklējumiem vajadzētu aizdomāties par daudz tuvāku un personiskāku versiju - pamēģināt pastaigāt paša kurpēs. Pamēģināt pastaigāt kurpēs (uzvalka, vai tml.) un saprast vai tas kādā maģiskā veidā nemaina pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Pārdomu radio pēc šopinga nedēļas nogalē.

LinkedIn raksts

Posted on 01.02.2019 at 09:21
1. Fix something that is easy to fix. The chair that has been squeaking for the last year needs WD40. The Halloween candy that has been in the bowl in the reception area needs to be thrown away. The stack of reports that you will never read but makes you feel guilty needs to go in recycling. Do it!

2. Listen to the people around you who are closest to the work. The service technicians or the customer service reps are the ones who really know what’s going on. It may sound like they are complaining but take a good listen; you may learn something that will improve your own performance. Or, you will at least stop feeling sorry for yourself.

3. Make the hard phone call. Admit it, you have been putting it off. The mean guy who is quibbling with the bill – call him and settle it to get it over with. The lawyer who overcharged you – call her to figure out a new price. The custodians who need to fix the sink in the break room – call them. The little annoying things nag on you.

4. Respond to the hard emails. There is a category of emails that don’t get deleted because you know you have to deal with them eventually. Today is that day. These are the emails that are complaints or require you to fill out a form or a meeting request with someone who you don’t want to meet with. The emails won’t go away even if you put them in a folder. Hit the reply button.

5. Do the on-line training. It could be the new software, could be the new performance review system, could be HR training of some sort, could be safety training or any number of things that you don’t have time or want to do. It won’t go away so start it and be happy when you hit that “COMPLETE” button.

6. Turn off FB and Instagram for the day. Everyone will really look like they are having a perfect day compared to yours. Which is better? Longing on the beach and skiing versus doing things that you have been putting off. Save yourself the torture.

dimensija - Kārnegi/anti Kārnegi

Posted on 10.01.2019 at 08:41
Skaņa: Robert Plant - 29 Palms
Viss ir labi. Dzeru vairāk ūdens, izguļos kārtīgi, pīpēju mazāk (arī nedarbus, diemžēl), galējībās neieslīgstu, lasu grāmatas vairāk, esmu krietni atradinājies no glāstierīces važām, utt. Itin labi viss ir, taču kaut kā trūkst. Protams, vēl ir jāpierod un un jāiesakņo jaunie paradumi līdz automātiskuma līmenim, bet jau tagad, kad paliek vieglāk atcerēties un izpildīt solījumus sev, rodas brīvas vietas kādām aktivitātēm sev un gribas lai būtu kas vērtīgs un pozitīvs ar ko šīs brīvās vietas aizpildīt.

UN tajā pat laikā es apzinos ka ir pilnīgi normāla vēlme lai būtu mazāk pienākumu, bet vairāk izpriecu. Savā ziņā apkārtējo cilvēku spiediens neļauj līdz galam atslābināties. Visu laiku vajag atcerēties ka sevi ir jāpilnveido un jādzenās uz priekšu pēc jauniem sasniegumiem un jaunām virsotnēm. Arī darbos (ne tikai manā, bet visiem citiem) jauni priekšnieki sagaida bezierunu komandu izpildi bieži vien neapzinoties ka viņu metodes ir stulbas un darbinieku pieredzei neuzticas. Un tad nākas n-to mēnešu garumā darīt lietas pa tukšo tikai lai atgrieztos pie rezultāta kurš jau sākotnēji tika izklāstīts. Es jau neko, ja vien šie eksperimenti nebūtu ar padoto nervu, laika, tukšdarbības un citu neizdevīgu procesu cenu.

Lasot visādas motivācijas pērles un domu graudus ik pa brīdim uzpeld teksts/jautājums iz sērijas "Ko tu labprāt darītu, ja Tev būtu garantēta veiksme līdz mūža galam?" vai "Ko Tu darītu, ja nauda nebūtu šķērslis vai ja Tev būtu tik daudz naudas ka par to nevajadzētu vairs uztraukties?" un tamlīdzīgi. Un tie teksti tieši tā arī domāti - katram lasītājam "likt" padomāt par to ko katrs darītu, ja.. Es teikšu godīgi, katru reizi kad šāds teksts uzpeld vai kāds pajautā ko tādu, es atbildu ka es absolūti neko nedarītu. Es atpūstos, luņotu, spēlētu datorspēles, ceļotu, mēnesi no vietas rītu LSD un tripotu Tibetas tempļos, utt. Ja man būtu tik daudz naudas ka man par to nebūtu jāuztraucas, es gluži vienkārši to tērētu. Ja man būtu garantija 100% veiksmei, es ietu un pirktu loterijas, ar motocikliem mestu salto no Niagāras ūdenskrituma augšas bez sekām, mācītu Trampam un Kivičam pieklājības normas un vajadzības gadījumā uzšautu ar metāla lineālu pa degunu nepaklausības gadījumā un vispār pārmācītu visus pasaules ļaundarus.

Taču tas ir tikai citā dimensijā iespējams. Šajā man nākas secināt ka jebkurš šāds motivējošais sauklis ir aplams un demotivējošs, jo 100% veiksme nekad nav iespējama un finansiālo jautājumu bezlimita atrisinājums parasti pie veselīgi domājošiem neatnāk. Kaut vai tāpēc, ka veselīgi domājošais nepirks loterijas biļeti. Ne jau tāpēc ka neticētu veiksmei, bet tāpēc ka veselīgi izsverot skolā apgūtās varbūtības te(r)orijas un pieslēdzot loģisko saprātu spēj pieņemt racionālu lēmumu ka vinnēt loterijā 100 miljonus ir tikpat iespējami kā pašam aizlidot uz Marsu un atpakaļ. Ok, mēs varam pastrīdēties par varbūtības lielumu katrai no šīm versijām, bet doma ir skaidra - tas ir praktiski neiespējami. Un tikai muļķis uzķersies uz reklāmas trika "Lai vinnētu loterijā, ir vismaz biļete jānopērk". Es labāk uzķeros uz pašam sev radīta "reklāmas trika" - ja gribi garšīgas vakariņas, pacel dirsu no dīvāna, aizej uz veikalu pēc cūkgaļas, tomātu pastas, ķiplokiem, burkāniem, sīpoliem un uztaisi sev bezdievīgi garšīgu gulašu pie griķiem. Redzi, draudziņ, svētlaimi ir iespējams sasniegt pavisam vienkārši. Kaut vai pazvanot un pasūtot lai ēdienu tev pieved pie pašām dzīvokļa durvīm.

Bet tam visam vajag līdzekļus. No rītiem ir jāceļās, jāiet uz darbu un jāseko iztēlotam burkānam par laiku kad vairs nevajadzēs strādāt un varēs nodoties dzīves baudīšanai. Un tas nepienāk. Nākas "samierināties" ar domu ka "gan jau nākamajā dzīvē"...

Veci gali, jauni sākumi

Posted on 06.12.2018 at 09:45
Skaņa: Phantom Planet - California
Piezīme sev: nav prāta darbs lietot psihodēliju pirdienas vakarā, ja mīļotā sieviete ir mājās un nākamajā rītā uz darbu. Nekad vairs.

Bet rezultāts labs. Sanāca iztīrīt bēniņus no novecojušām domām un aizspriedumiem, atbrīvojot vietu jaunam, svaigam un skaistam. Un garšīgam kā apelsīnu Orbit. Sen jau vajadzēja. Sen. Ja Halējs nebūtu bijis pimpītis un vasaras pārgājienu būtu noorganizējis pēc sākotnēji plānotā scenārija, zemapziņas dubļi nebūtu bijuši tik piekaltuši. Lai nu kā, tas ir aiz muguras un var turpināt skatītes nākotnē ar svaigām acīm.

Novem bris pavadīts. Daudz noslēgumu.. gan simbolisku, gan garīgu, gan fizisku. Latvijai 100. Ir nodzīvots un sagaidīts cipars. Un visas citas lietas arī kaut kā lielos vilcienos ir galā. Nevilšus uzpeld jautājums - ko tālāk? Taisīt bērnus? Pamest visu un doties pasauli apskatīt? Savādā ziņā ir sajūta, ka viena dzīve ir nodzīvota un tagad var sākt dzīvot nākamo. Kāda nu tā būs? Tas jāizlemj un jādodas tajā virzienā. Protams, improvizācijai būs liela loma, bet virziens? Laikam jāsāk pierakstīt sapņi/mērķi. 2025. gadā uz Japānu. Noteikti vajag uz LA aizlidot un uztīt kāsi pie okeāna kopā ar random sērferiem. Jaunu, kritērijiem atbilstošu auto. Ģimeni un dzīves telpu (vēlams bez (faking) ziemas). Un vismaz 100 000 000 EUR kontā. Aiziet!

Piezīme sev 2: results may vary.

Atpakaļ 11