![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vēlu izlīdu no gultas, nosūtīju pāris vietām CV, paēdu brokastis, duša, grāmata, šis tas pa māju izdarīts. Un tagad, kamēr vāru zupu gaidot mājās sievu, vēl sāka līt. Ideāli!
Bet tajā pat laikā šķiet ka vēl kaut kas ir par daudz. Par daudz visādu distrakšenu. Tie kā tādi kaitīgi ieradumi atņem kaut kādu prieka daļu. Biju nedēļas nogalē Siguldā pie ciemos. Šams nesen atbraucis no laivošanas pa 4 Kanādas upēm. paklausījos stāstus, pasēdēju ar viskiju un kāsi pie ugunskura un aizdomājos ka sen neesmu priecājies par to kas man jau ir. Lai arī gribētos šo to sasniegt, izdarīt, piedzīvot, iegūt... ir arī sava veida miers ka šeit, šajā brīdī un vietā kur esmu viss man ir kārtībā un es esmu laimīgs. Tā itkā es būtu gatavs dzīves teātra priekškaram.
Nē, man nav suicidālu domu vai tieksmju. Drīzāk filozofiskas pārdomas par to ko tālāk? Un vai vispār vajag ko tālāk, ja jau labi ir jau tagad?
Hmm..