Aizdomājos par veselības apdrošināšanu. Tā ir norma lielajos uzņēmumos, darba devējam uz vienu cilvēku izmaksā ap 10 ls mēnesī - smieklīga summa, ja salīdzinām ar citām izmaksām (darba vieta, aprīkojums, nodokļi, alga utt).
Bet dzirdēts, ka privātpersonai ne caur darba vietu nopirkt saprātīgu apdrošināšanu nemaz nav tik viegli.
Laikam sāls ir apgrozījumā - ja darba devējs apdrošina visus savus 100-200 vai cik nu viņam ir darbinieku, tad darījuma summa ir pietiekoši pievilcīga, lai apdrošinātājs dotu atlaides.
Bet privātais ir viens. Vai divi. Nav vērts. Un pie tam privātais apdrošinās pirms reāli ieplānotiem tēriņiem medicīnai - vesels cilvēks neapdrošinās.
Un tagad jautājums - a ko dara brokeri? Kāpēc nesavākt klientu baru, vairākus simtus, un nenest kā vienu darījumu apdrošinātājam, iegūstot tās pašas atlaides? Klientam labi - nestrādājot krutā firmā, apdrošināšana ne sliktāka, brokerim labi - savs procentiņš no darījuma, apdrošinātājam labi - apgrozījums pieaug.

Laikam tur ir kādi pazemes akmeņi, par ko nezinu.

Un vispār, mani vairāk kaitina ne cietēji un īdētāji, bet tie, kas rauc degunu. Kam riebjas. Zināt, tā grimase, kad ar sarauktu ožamo stāsta sarunu biedrem - "man tik ļoti riebjas... ". Vienalga - vai runa par kādu smaku, vai lauku miesta kultūras namu, vai citu cilvēku.

Cik gan daudzi raksta par to, ka sūdzēties par apstākļiem, īdēt ir slikti. Nu jau šķiet, ka tādu ir vairāk, kā to īdētāju.
Palasījos unpy sajūsmu par neīdošajiem šīfera graustos dzīvojošajiem bangladesiešiem. Man gan ir aizdomas, ka tieši tāpēc, ka neīd, arī dzīvo graustos, un mācas koledžā, kas ir drupās, ko neviens remontēt netaisās - ir taču tāpat labi.
Protams Latvju Cietēji - tā ir īpaša kategorija, kas spēj svēto novest līdz baltkvēlei un vēlmei tos nosist ar sūdainu mietu. Bet, man šķiet, ka Cibā tādu ir mazākumā. Vairāk ir to, kas sūdzas, ka viņiem riebjas "īdētāji".

Pa LNT iet Degpunktā - sola sirdi plosošu sižetu par pīpēm, ko brīvi varot nopirkt lielveikalos, un kuras domātas marihuanas smēķēšanai. Šausmas! Nākošnedēļ droši vien varētu būt sižets par aptiekām, kur brīvi var nopirkt šļirces heroīna špricēšanai! Un tad vēl varētu sižetu par kabatas spogulīšiem un plastmasas kredītkartēm, ko brīvi var nopirkt kokaīna šņaukšanai...

Kad vārot vēžus, vajagot tos nevis mest verdošā ūdenī - tad tie raujas ārā un ārdas, bet likt aukstā un temperatūru paaugstināt pakāpeniski. Tad katrā atsevišķā brīdī, tā viņiem šķiet ciešama, salīdzinot ar neseno pagātni. Līdz vēži jau sarkani un gatavi.
Man šķiet, ka šis process ir līdzīgs tam, kas pašlaik notiek pasaulē - politkorektums un tolerance, kas lienoši kļūst par diskriminācijas formu, aizliegumi, katru pusgadu jauni, ASV soli pa solim ierobežo cilvēktiesības, lai efektīgāk spētu cīnīties pret terorismu... Soli pa solītim, līdz Orvela 1984 vairs nešķiet antiutopija.

Palūkojos te - jaunieši pret TV un Internetu.
Interesanti, kad Gūtenbergs grāmatu iespiešanu izdomāja, protesta akcijas nebija, kas pret papīra un tintes radīto pseidorealitāti vērstos? Vispār jau palaida garām, palaida garām to brīdi, kad pirmais riebeklis izdomāja zīmēt uz alas sienām visādus īstenībai neatbilstošus dzīvnieku simbolus un tā aizvīla visu cilvēci prom no pilnvērtīgām attiecībām...

Nesaprotu tos, kas pukst, ka sabiedriskais transports ir neerts, saspiests, smirdiigs un nez kaads veel. Es katru dienu tajā pavadu ap divām stundām, ar diviem autobusiem turp un tikpat atpakaļ. No rīta snauduļoju, klausoties mūziku, vakarā lasu grāmatu, braucot. Protams, man ir pluss - ar abiem transportiem braucu no galapunktiem, tāpēc gandrīz vienmēr sēžu.
Bet tas ir laiks, kurā varu palasīt, padomāt, paklausīties mūziku, pasnaust... ja būtu pats pie stūres - tā būtu papildus slodze pie darba klāt.
Un tiem, kas saka, ka smird sabiedriskajos transportos - neesat bijuši cūku fermās vai kautuvēs. Vai mēbeļu ceha lakotavā. Lūk, tur smird.

Mans pirmais un ceru, ka pēdējais posts par kādu politisko situāciju. Pat ne mans posts - vienkārši nenoturējos, necitējis.
Подъезд придурков.
Однажды, на площадке между восьмым и девятым этажом, более крупные и здоровые дети Семеновых из 45-й квартиры уже в который раз начали бить детей Ивановых из 48-й. Ивановы были послабее и в общем-то и не оказывали сопротивления. Разве что наносили подлые не столь болезненные сколь обидные пинки.
( ... tālāk ... )

Nesaprotu es briļļu cenu veidošanās principus. Mazs sūda plastmasas un dzelzs gabaliņš ar divām eņģēm, diviem stikliņiem maksā 150 ls. Un tas vēl ir lēti. Kāpēc?
Kā noprotat - man uz deguna jaunas brilles. Vecās savu bija nokalpojušas.

Kaut kā pēdējā laikā nerakstās. Tas laikam nozīmē, ka darbs tā apmierina, ka domām vieta galvā vairs daudz nepaliek.
Vajag kaut ko izdomāt, citādi sūnas sāk veidoties gan uz dibena, gan galvā. Vot nopirkšu jaunu digitālo fotoaparātu ij iešu dabā - mākslu taisīt. Vai jāuzraksta kas priekš vesture.sauc.lv - tur jau mēnesi nav jaunu rakstu... Tikai tēmu jāizdomā.