Tomeer man patiik uudenji. Pashlaik esmu uz Daugavas, braucu leenaam uz "Jaunaa vilnja". Un krasts no kugjiisha izskataas citaads. Citaads, kaa no krasta. Nolaapiic, man ikdienaa truukst upes un juuras.
Juurtas malaa dikti labi shodien. Nav nomaacosha karstums, spirgts veejelis puush. Palaidaam puukji, man pat beidzot pieleca, kaa to ar divaam auklaam novaldiit. Tagad jaabuuvee smilshu cietoksnis.
Nez, nav kaads , kam dikti patiik zaali pljaut? Man te kaarteejo reizi mani 3900 m2 jaanopljauj, nopljautais jaasagraabj utt... Svaigs gaiss, saule un bonusaa - pirts, kur noskalot sviedrus... Tipa - kaardinu ;)
Tādas svaigi grieztas bērzu zaru slotiņas pirtī smaržo lieliski. Lapiņas tik maigas, ka no plikšķināšanas pa tavu sasvīdušo ādu sadalās mazos zaļos gabaliņos, kas pielīp miesai - un tu pats sāc smaržot pēc pavasara bērza. Un pēc tam to visu ar vēsu ūdeni noskalo, un jūties lieliski.