Poop poopi doo

Posted by [info]kazis on 20.11.2026 at 14:40
Ui, jau vairāk kā trīs gadi pagājuši kopša mana pēdējā ieraksta šeit. Daudz kas pa šo laiku ir noticis un tajā pašā laikā dzīve vienkārši turpinājusi savu gaitu. Uz priekšu, kur gan citur. Vēl aizvien esmu laimīgi precējies. Dzīvoju turpat kur iepriekš. Nostrādāju 2 gadus uzņēmumā uz kuru biju interevijā un esmu vēlreiz nomainījis darbu, galvenokārt veselības dēļ. Vēl aizvien viens no maniem mīļākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem ir spēlējot Minecraft kopējā serverī ar pārējiem Lauvu bara čaļiem. Pēdējos gados mēs to esam pasākuši darīt tumšajā gada periodā, kad īsti ārtā pārāk daudz laika negribās pavadīt. Vasarās ir savādāk – tad visiem gribās vairāk pavadīt laika ārpus mājas, kaut kur mežā vai pludmalē.
Tos 3 gadus atpakaļ ar sievu bijām Bukarestē. Kontrastaina pilsēta, lai neteiktu vairāk. Taču mums sanāca vairāk labās pieredzes. Esam bijuši Helsinkos uz nedēļas nogali pavasarī. Ļoti labs īsais ceļojums bija. Ja atskaita sāpošās kājas un uzstaigātu zilumu zem vienas kājas īkšķa naga, ceļojums bija pat ļoti…
Sieva ir pabijusi ar savu asins ģimeni (nu, dažiem cilvēkiem) Turcijā. Tur viss ir tieši tā kā dzirdēts stāstos – viesnīcā all inclusive dzīve pa pirmo, ja kaut kur uz tirgu aizved tad protams mēģina pēc iespējas appist, ja sieviete aizbrauc bez drauga vai pavadoņa tad uzreiz ir klāt štucieri kas mēģinās pavedināt, un tādā garā. Taču skati un raftings un citi piedzīvojumi esot bijuši skaisti.
Mēs ar fāteri bijām pie brāļa Londonā pirms nepilna gada. Arī piedzīvojumiem pilns brauciens, taču ne visi patīkami. Tās daudzās reizes kad gribējās bračkam izšķaidīt seju par viņa izdarībām un izteicieniem ļoti sasmērēja kopējo brauciena pēcgaršu. Taču viss pārējais piedzīvotais bija tīri tīkams. Tower tiltam trāpījām uz pacelšanu, dabiskās vēstures muzeja apmeklējums, pastaigas, krodziņi, 2kg vistu spārniņu piedāvājums vakariņās pie alus kausiem, viskijs, cigāri un sapratne par to ka Londona ir kritusi. Sen. Un zemu.
Iepriekšējā darba vietā biju salauzis pēdu. Un tas bija vienkārši tizli – kāpu no mazliet augstākas trotuāra apmales un laikam netīšām ne tā noliku pēdu. Kraukšķis tāds ka likās dzirdam paša ausī, sajūtas nebija diezgan patīkamas kad likās ka elektrība iziet cauri visai kājai. Un sāpes. Līdz mājām vēl tiku pat stūrējot un spaidot pedāļus. Nebija pārāk sāpīgi, ja uz sāpīgās vietas nebalstījos. Zilums arī nebija. Nonācu mājās, pasēdēju pusstundu pie PC (protams, spēlējot Minecraft) un tad kad savajadzējās aiziet uz paurinēt sapratu ka piecelties un aiziet to izdarīt ir ļoooti grūta misija. Tā nu palūdzu sievai aizbraukt man līdzi uz slimnīcu pēc vakariņām. Ar domu, ka ja noticis sliktākais un jāģipsē, un nevarēšu atstūrēt mājās pats. Labi ka tā izdarīju, tomēr kaut kādas smadzeņu un veselā saprāta paliekas man bija :D Un tā sākās mans vasaras “atvaļinājums” no 25.06. līdz pat augusta beigām. Pēc ārsta teiktā es varēju vēl “milkot” pāris nedēļas gurķojoties pa mājām, bet bija jau apnikusi sajūta kā simulantam, jo visu augustu man vairs nesāpēja un pat nodevos dāžadām mierīgām vasaras āra aktivitātēm.
Bet ne jau te lielīties un atskaitīties ienācu. Gribēju piefiksēt to ka arvien atrodu veidus kā cilvēki mani kaitina. Slinkums tagad pierakstīt ar ko mani izbesīja viena no kolēģēm šodien, bet viņa ir dīvains cilvēks ar daudz un dažādiem putniem galvā. Paldies dievam šodien ir piektdiena un jau pēc pāris mokošām stundām varēšu doties mājās.

Reply to this entry:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..