![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ļoti gribētos iemācīties izjust kaut nelielu cieņu pret atšķirīgu, tai skaitā - no manis pašas skatpunkta pilnīgi vājprātīgu - viedokļu paudējiem. Nevis tāpēc, lai kļūtu par labāku vai viedāku cilvēku (uz to es jau sen vairs neceru), bet gan lai pasargātu pati sevi no tik vieglās ieskriešanas aklā paštīksmē, kad kā riestojošs putnutēviņš dzirdi tikai savu dziesmu.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
Starp maniem draugiem ir vērā ņemams bariņš visnotaļ intelektuālu neokonservatīvistu. Cilvēki, kuri spēj argumentēt (piedevām racionālāk un ne tik histēriski subjektīvi & narcistiski kā
1. etaps (ap 2015.gada Z-svētkiem): "Neāksties, šitas klauns nekad nebūs nopietnas, konservatīvas partijas kandidāts, ir smieklīgi par to pat domāt."
2. etaps (ap Brexita balsojuma laiku): "Nu, labi, visādi brīnumi notiek, visādiem dīvaiņiem reizēm ļauj kandidēt. Gan jau republikāņi zina, kā viņu pēdējā brīdī nomainīt."
3. etaps (vasaras beigas) "Republikāņi zina, kāpēc nav gatavi uzņemties atbildību nākamos četrus gadus. Protams, to dīvaini neievēlēs, jo pat vecā čība Hilarija ir sakarīgāka par viņu.
4. etaps (šīgada lapkritis) "Nu..., galu galā Amerikā prezidenta pilnvaras tomēr nav neierobežotas..."
Un racionalizācijas piemērs labs, parāda, ka racionālie neokonservatīvie nav vis nekādi racionālie. Tipiskie.
5. nekas labs jau nav, bet var pieciest,
6. tīri labs prezidents ir sanācis ar dažām dīvainībām. :D
Nesaku, ka vienmēr vajag ielaisties diskusijās, visbiežāk laikam patiešām nevajag diskutēt ar tiem, kuri balstās pilnīgi atšķirīgās ētiskās vai metafiziskās platformās. Tomēr ir svarīgi saprast viņu viedokļa konstituēšanās shēmu, nevis reducēt to uz " pārāk maz lasījis/-usi", "traumēta personība", "politiskā angažētība" u.c.. Tāpēc vajadzīga cieņa.
Pēc tam viņus apraudāja verdzībā aizvestās sievas un bērni.:)
Un tas viss vienā teikumā.
Tavā definējumā labējums/kreisums kaut kā noreducējas uz etniskā vs. dzimuma vai šķiriskā identitāte, kas, manuprāt, ir galīgi garām, jo ārpus šaurā nosacīti intelektuālā interneta diskusiju klubiņa šāds dalījums nepastāv. Normāls Avotu (Ķengaraga, Purčika u.c.) proletārietis ir vienlīdz gatavs aizstāvēt gan savas apspiestā darba ņēmēja intereses, gan savu etnisko identitāti, ar kuru parasti ļoti lepojas, gan savus priekšstatus par sava dzimuma lomu.
Resp., es domāju, ka liela nelaime bija 1903.-1905. gadā nepietiekami novērtēt "zociķu murgus", un gan jau tie, kuru pilis dega un kuri 1917. gadā dabūja lodi vēdera dobumā, vēl paguva agonijā šo necieņu aptvert.
Gan jau arī 1940.gadā, kāpjot lopu vagonā, vai 1944.gadā lecot bēgļu laivā, kāds tālaika intelektuālis paguva skumīgi piefiksēt, ka "visa tā plebeju burkšķēšana, izrādās, nemaz nebija tik nevainīga".
Līdz ar to esmu drīzāk pateicīga Kr., ka viņš, lai kādi arī nebūtu viņa privātie, intīmpsiholoģiskie mērķi, tomēr ik pa brīdim spēj "urlu noskaņojumu" translitēt snobiskajiem intelektuāļiem saprotamā valodā.:)
Tas, kas notiek kaimiņvalstī...mnjā, tur ir stipri savādāk. Un tur mums, savukārt, atliek tikai gaidīt, ar ko tas viss beigsies, bet beigties tas viss var diezgan ilgu laiku.
Ja skatās kaut kādos ilgtermiņos, tad Hitlers pie varas bija 12 gadus, bet padomju sistēma Latvijas teritorijā - 46 gadus un man tīri subjektīvi tā apņēmīgā griešanās padomju sistēmai līdzvērtīgas virzienā šķiet skumjāka par visiem potenciālajiem Hitleriem kopumā ņemtiem.
Kaut vai tāpēc, ka bieži vien viņa oponenti un apkarotāji ir pirmie, kuri nolaižas līdz rupjībām un personīgiem uzbraucieniem - gan komentāros, gan savos viņam veltītajos ierakstos.
Tāpat viņš netaisa kaut kādus papildus cibas lietotājus - anti-cibiņus (vismaz neesmu pamanījusi, bet viņam veltītos anti tēlus gan).
Mani daudz vairāk interesētu uzzināt, kas ir tā sarkanā lupata viņa tekstos, kas uzvelk viņa galvenos oponentus, kuri visbiežāk viņa tekstus komentē.
Ja jau tā ir pilnīga huiņa, tad kāpēc vispār likties zinis? Ignorēt kā tādu aivaru_666
(Tiesa gan - nav taisnība, ka viņš netaisa papildus lietotājus. Esmu ieraudzījusi vismaz 4(?) papildavatarus, ar kuriem viņš trollē liljabrik, bet tā ir viņu privātā kaislība).
Krišjānis neraksta pilnīgu huiņu, viņš mērķtiecīgi oponē kaut kādam paša iedomātam oponentam, kura viedokli lāga neesmu identificējusi, jo neinteresē. Transhumānistu sarkana lupata viņa tekstos ir reliģija, ar Intenormālu viņiem ir personisks mīlnaids, un citiem viņš reizēm piep*šas pats, tas arī viss.
Ja tā nav huiņa, tad kā to sauc?
Iespējams, arī tā ir necieņa no manas puses.
Nevienam taču nevar aizliegt taisīt krospostus un izvērst diskusijas "pie sevis".
Kāpēc ir tāda vajadzība savu viedokli iebāzt nāsīs tieši tai personai, kura pirms tam nepārprotami deklarējusi, ka diskusijas ar tevi nevēlas?
Ir citi sensu meikojoši varianti?
Tātad Krišjānis runā par viensētām, kritizē urbanizāciju.
Variants parastais: nosaukt viņu par tumsoņu, mežoni, atpakaļrāpuli un justies labi
Variants advancētais: saprast, ka augsti tehnoloģiski autonomi habitāti nekur nav pretrunā ar progresu, bet arī pilda viensētu funkciju, nodrošina personisko telpu, brīvību utt.
Nē, nu es nemēģināšu stāstīt, ka varu mierīgi noklausīties visādas seksistu runas. :D
Bet gan jau ar vecumu būs pofig.
Mēs ar draudzeni bērnībā strīdējāmies, kurai ir labāka mamma. Katrai likās tik saprotami, ka nu mana taču ir labāka un mīļāka.