Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ļoti gribētos iemācīties izjust kaut nelielu cieņu pret atšķirīgu, tai skaitā - no manis pašas skatpunkta pilnīgi vājprātīgu - viedokļu paudējiem. Nevis tāpēc, lai kļūtu par labāku vai viedāku cilvēku (uz to es jau sen vairs neceru), bet gan lai pasargātu pati sevi no tik vieglās ieskriešanas aklā paštīksmē, kad kā riestojošs putnutēviņš dzirdi tikai savu dziesmu.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
  • Tādā pasaulē mosties katru dienu un nekas. Un gan pati, gan pārskatāms daudzums paaudžu tādā modīsies, saprātīgas, racionāli vadītas gan mikro, gan makro līmenī(vai kaut vienā no tiem) pasaules nebūs vēl ļoti ilgi pat tad, ja tāda ir iespējama Homo Hominis ietvaros, par ko ļoti šaubos.
    • Šobrīd manas uztveres lokā nesaprātīguma izpausmes vēl ir ļoti maigas. Demokrātiski ievēlēts Artuss Kaimiņš ir (iespējams) nesalīdzināmi mazāka nelaime nekā demokrātiski ievēlēts Hitlers (jā, zinu, ka nav labi izmantot tik banālus piemērus). Es baidos no brīža, kad absolūtais vairākums pateiks demokrātisku Jā! absolūtam pizģecam, kā tas jau vairākkārt ir bijis.
      Resp., es domāju, ka liela nelaime bija 1903.-1905. gadā nepietiekami novērtēt "zociķu murgus", un gan jau tie, kuru pilis dega un kuri 1917. gadā dabūja lodi vēdera dobumā, vēl paguva agonijā šo necieņu aptvert.
      Gan jau arī 1940.gadā, kāpjot lopu vagonā, vai 1944.gadā lecot bēgļu laivā, kāds tālaika intelektuālis paguva skumīgi piefiksēt, ka "visa tā plebeju burkšķēšana, izrādās, nemaz nebija tik nevainīga".

      Līdz ar to esmu drīzāk pateicīga Kr., ka viņš, lai kādi arī nebūtu viņa privātie, intīmpsiholoģiskie mērķi, tomēr ik pa brīdim spēj "urlu noskaņojumu" translitēt snobiskajiem intelektuāļiem saprotamā valodā.:)
      • Lokālā pizģeca apjoms pie mums jau tūdaļ būs tuvu maksimālajam iespējamam, vienkārši to nevar tik uzkrītoši redzēt, jo šis mazpamazām notiek, lēnā garā, pēdējos ~16 gadus. Un neba jau nu dēļ demokrātiski ievēlēta Kaimiņa, bet dēļ demokrātiski ievēlētā un atkal ievēlētā un atkal viena un tā paša :) Proti, lokālā muižu dedzināšana mums nekādā veidā nedraud, varām vēlēt, vaigus piepūtuši, ko gribam.

        Tas, kas notiek kaimiņvalstī...mnjā, tur ir stipri savādāk. Un tur mums, savukārt, atliek tikai gaidīt, ar ko tas viss beigsies, bet beigties tas viss var diezgan ilgu laiku.

        Ja skatās kaut kādos ilgtermiņos, tad Hitlers pie varas bija 12 gadus, bet padomju sistēma Latvijas teritorijā - 46 gadus un man tīri subjektīvi tā apņēmīgā griešanās padomju sistēmai līdzvērtīgas virzienā šķiet skumjāka par visiem potenciālajiem Hitleriem kopumā ņemtiem.
        • Iespējams, ka atšķiras mūsu priekšstati par maksimālo iespējamo pizģecu.
          • Ļoti iespējams.
          • Lūk, viens no pizģeca piemēriem.
            • Vai tad spiegi nav visur un visiem? Es ļoti ceru, ka arī mums daži ir kaut kur savervēti.:)
              • Ne jau nu kaut kādi dzelzceļnieki, kuri fotografējuši vagonus. Te jau stāsts par to, ka Tev, edz, šķiet normāli, kad kaut kādu nabagu ieliek cietumā par to, ka šis kaut kādus vagonus nofotografējis, kas atbilst agrīnā PSRS izpratnei par spiegošanu vai tam, ka Krievijā sievieti notiesā uz ciktur gadiem par dzimtenes nodevību, jo šī Krievijas iebrukuma Gruzijā laikā uz Gruziju paziņam sms aizsūtījusi, ka viņu virzienā tanki brauc. Tieši šīs jau ir pizģeca un autoritārisma pazīmes, šie mazie, it kā neievērojamie solīši, nevis Kaimiņi vai kas tamlīdzīgs.
                • Atšķirībā no Tevis man nav pieejami izmeklēšanas materiāli un nav arī kompetences, ne iespēju spriest nedz par nodarījuma svarīgumu, nedz sodu. Man ir pieejamas tikai portālu ziņas. Šajā virzienā diskusiju neturpināšu.
                  • Te jau nav un nav nepieciešama nekāda diskusija, tas jau tikai stāsts par to, ka, jā, mūsu izpratnes par pizģeciem atšķiras.
                    • Pirmkārt jau atšķiras mūsu izpratnes par pietiekamu informāciju, lai kaut ko secinātu un atrastu iemeslu panikai.
Powered by Sviesta Ciba