Ļoti gribētos iemācīties izjust kaut nelielu cieņu pret atšķirīgu, tai skaitā - no manis pašas skatpunkta pilnīgi vājprātīgu - viedokļu paudējiem. Nevis tāpēc, lai kļūtu par labāku vai viedāku cilvēku (uz to es jau sen vairs neceru), bet gan lai pasargātu pati sevi no tik vieglās ieskriešanas aklā paštīksmē, kad kā riestojošs putnutēviņš dzirdi tikai savu dziesmu.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
Resp., es domāju, ka liela nelaime bija 1903.-1905. gadā nepietiekami novērtēt "zociķu murgus", un gan jau tie, kuru pilis dega un kuri 1917. gadā dabūja lodi vēdera dobumā, vēl paguva agonijā šo necieņu aptvert.
Gan jau arī 1940.gadā, kāpjot lopu vagonā, vai 1944.gadā lecot bēgļu laivā, kāds tālaika intelektuālis paguva skumīgi piefiksēt, ka "visa tā plebeju burkšķēšana, izrādās, nemaz nebija tik nevainīga".
Līdz ar to esmu drīzāk pateicīga Kr., ka viņš, lai kādi arī nebūtu viņa privātie, intīmpsiholoģiskie mērķi, tomēr ik pa brīdim spēj "urlu noskaņojumu" translitēt snobiskajiem intelektuāļiem saprotamā valodā.:)
Tas, kas notiek kaimiņvalstī...mnjā, tur ir stipri savādāk. Un tur mums, savukārt, atliek tikai gaidīt, ar ko tas viss beigsies, bet beigties tas viss var diezgan ilgu laiku.
Ja skatās kaut kādos ilgtermiņos, tad Hitlers pie varas bija 12 gadus, bet padomju sistēma Latvijas teritorijā - 46 gadus un man tīri subjektīvi tā apņēmīgā griešanās padomju sistēmai līdzvērtīgas virzienā šķiet skumjāka par visiem potenciālajiem Hitleriem kopumā ņemtiem.