Kurvjzieža kontemplācijas

Ļoti gribētos iemācīties izjust kaut nelielu cieņu pret atšķirīgu, tai skaitā - no manis pašas skatpunkta pilnīgi vājprātīgu - viedokļu paudējiem. Nevis tāpēc, lai kļūtu par labāku vai viedāku cilvēku (uz to es jau sen vairs neceru), bet gan lai pasargātu pati sevi no tik vieglās ieskriešanas aklā paštīksmē, kad kā riestojošs putnutēviņš dzirdi tikai savu dziesmu.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.