Ļoti gribētos iemācīties izjust kaut nelielu cieņu pret atšķirīgu, tai skaitā - no manis pašas skatpunkta pilnīgi vājprātīgu - viedokļu paudējiem. Nevis tāpēc, lai kļūtu par labāku vai viedāku cilvēku (uz to es jau sen vairs neceru), bet gan lai pasargātu pati sevi no tik vieglās ieskriešanas aklā paštīksmē, kad kā riestojošs putnutēviņš dzirdi tikai savu dziesmu.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
Jebšu kārdinājums visu izskaidrot ar stulbumu, izglītības trūkumu, sliktu raksturu, jaunības maksimālismu un vecuma demenci ir milzīgs. Īpaši tad, ja oponents piekopj visai netīru retoriku, kurā miksējas provokācijas, faktu kļūdas, groteski pārspīlējumi, demagoģiski vispārinājumi, emocionāli sakāpinājumi utt - un to diemžēl dara absoūtais vairums mūsu (sevi no malas neredzu, bet ticu, ka dažreiz arī es - gribētos cerēt, ka retāk nekā tie, kurus šo iemeslu dēļ nu jau izvairos lasīt).
Par pretinieku necienīšanu un no tās izrietošo viņu iespaida pārāk zemo novērtēšanu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi. Un man ir ļoti bail kādu rītu atmosties pasaulē, kurā valda, pēc manām domām visaprobežotāko viedokļu paudēji.
Starp maniem draugiem ir vērā ņemams bariņš visnotaļ intelektuālu neokonservatīvistu. Cilvēki, kuri spēj argumentēt (piedevām racionālāk un ne tik histēriski subjektīvi & narcistiski kā krishjaanis), pārzina sociālās teorijas un nelieto tādus jēdzienus kā "gendera ideoloģija". :) Lūk, un man bija interesanti vērot, kā gada laikā mainās viņu retorika attiecībā uz Trampu kā potenciālo republikāņu kandidātu.
1. etaps (ap 2015.gada Z-svētkiem): "Neāksties, šitas klauns nekad nebūs nopietnas, konservatīvas partijas kandidāts, ir smieklīgi par to pat domāt."
2. etaps (ap Brexita balsojuma laiku): "Nu, labi, visādi brīnumi notiek, visādiem dīvaiņiem reizēm ļauj kandidēt. Gan jau republikāņi zina, kā viņu pēdējā brīdī nomainīt."
3. etaps (vasaras beigas) "Republikāņi zina, kāpēc nav gatavi uzņemties atbildību nākamos četrus gadus. Protams, to dīvaini neievēlēs, jo pat vecā čība Hilarija ir sakarīgāka par viņu.
4. etaps (šīgada lapkritis) "Nu..., galu galā Amerikā prezidenta pilnvaras tomēr nav neierobežotas..."
Un racionalizācijas piemērs labs, parāda, ka racionālie neokonservatīvie nav vis nekādi racionālie. Tipiskie.
5. nekas labs jau nav, bet var pieciest,
6. tīri labs prezidents ir sanācis ar dažām dīvainībām. :D