*

es te tikko sarakstīju pilnīgas bezjēdzības. labi, ka izdzēsu. pietiks, ja pateikšu, ka Losikūla ir pilsēta Igaunijā. un, ka mēs ar Kaimiņu un _lain_ cepsim kartupeļus. un, ka apgalvojums "uz pāris aliem" joprojām ir muļķīgāko iedomu topa augšgalā.

es Saļikā esmu bijusi visurkur, bet Silavas bērnudārza Saulīte Atvasīte, sporta zālē futbolu, četru gana pāri 20 tefteļu un divu tikpat gana pāri 20 (gadiem, protams) dāmu sabiedrībā, vēl nebija nācies spēlēt. tas bija lieliski. ekskursija pa bērnudārzu tumsā un ļasikbraucēju bandas izbrauciens arī.
viss sākās tik nevainīgi - ar kartupeļu cepšanu pie manis, ko mēs ar Kaimiņu piekopjam nu jau reizi nedēļā un ar vidusskolniecisku grilpārtiju dārzā lielisku puiku sabiedrībā, klausoties Metallicas kaseti.
man ir vēl 3gab aliņi. mošk parakstīšu bakalaurdarbu.
un kāds te šobrīd perina kko ne to.

rokņājoties pa netu un meklējot noderīgus materiālus savam bakalaura darbam nejauši atradu un izlasīju kādas vidusskolnieces pētniecisko darbu "Izplatītākās mūsdienu jauniešu subkultūras" (2007) un nespēju noturēties nepadalījusies ar izvilkumiem no tām šausmām, kas tur sarakstītas. gan valodiskās izteiksmes, gan informatīvajā ziņā.
minētā darba ievadā lasāmas šādas rindas: "Darbu varētu pielietot, vēloties papildināt zināšanas par jauniešu subkultūrām un to rašanās iemesliem." darba ietvaros aplūkotas šādas mūsdienu jauniešu subkultūras - goti, grafiti, hiphops, metālisti, panki un skinhedi.
nu tad
( papildināsim zināšanas )

nezinu vai par ko tamlīdzīgu jāsmejas, jāraud vai vienkārši jāignorē. drīzāk jau pēdējais variants, nu bet vismaz šis posts mani uz kādām 20 minūtēm atpūtināja no mana „20. gadsimta deviņdesmito gadu andergraunda subkultūra Latvijā” rakstīšanas un tas jau uzskatāms par pozitīvu citētā darba aspektu.
love peace harmony

Cilvēki, Miers, Cieņa un Mīlestība. Vidzeme, salvija un 11 alus pudeļu korķi kabatā.

un šis

labdien. mani sauc Inese un es esmu gandrīz jebkas - leprikons, elfu princese, trollis vai komantagaddarīt.
man uz abām rokām ir sXe krusti, par ko Raivis shvkr izteica ģeniālu frāzi - ka roka ar šādu krustu virsū, kas tur šņabīša glāzi, ir perfekta Iņ un Jaņ t.i. Dao zīmes reprezentācija. es arī šobrīd turpinu reprezentēt Dao, netīšām minīša vietā ieraujot šņabīti no lielas plastmasas pudeles.
un ir interesanti dzirdēt, kā par kaimiņu Inesi, kas ir ta ka puika leģendas stāsta man iepriekš nepazīstami cilvēki, toties par vakardienu man komentāru nav. nē, nu vispār ir, bet labāk neko vairāk par to, ka man bija neprātīgi jautri, es neteikšu.

+ ja Lucifers Olivers domā, ko runā, tad Dueta Kю drīz skanēs Nabā.

+ es apņemos vairs nekad neapgalvot šovakar izdzeršu tikai pāris aliņus, nepiedzeršos un gulēšu kā pieklājas - mājās/pie dignas. tas ir tikpat bīstami, kā paziņot, ka man ir garlaicīgi. ja ne vēl bīstamāk.

labdien. mani sauc Inese un es esmu leprikons.

es: kā mēs vakar mājās atnācām?
Kaimiņš: lēni un mokoši

man gan liekas, ka kkādi kosmiski spēki lika mums ar saviem soļiem iziet Lielvārdes jostas rakstus.

tikko sapratu, ka iepriekšējais koncis, uz kuru es esmu gājusi pirms vakardienas Emanona, Saundarkādes, Enheta un Defdampa Melnajā Piektdienā, bija 2007. gada 7. decembrī - Tesa, Gaserata un Svētdienas Leģions Depiņā. manliekas, ka tā ir bijusi lielākā koncertpauze pēdējo astoņu mana mūža gadu laikā. neko sev.

UPD: pilnīgas muļķības. es tak 2. februārī biju uz Sid Vicious day Depiņā, kur pirms pievērsos dumību darīšanai, kārtīgi noklausījos grupu PND. man jau likās, ka tā nevar būt, ka tik ilgi neesmu nekur bijusi.

mājās braucot ceļam pārskrēja viena lapsiņa un divas stirniņas. un tagad man ir kaķis klēpī.

pohu radošais potenciāls (PRP) nozīmē pikniku dārzā grilējot dažādus kulinārijas brīnumus - šampinjonus majonēzē, burkānus medū, sojas šašliku, baklažānus un cukini. šitādas ir vienas no foršākajām iedomājamākajām dienām - nu, kad visi pēc kopīgas vakardienas pamazām, pa vienam vien, savācas atkal manās mājās un par kopīgajiem piedzīvojumiem smīkņādami, pīpējot un rāmi sūcot aliņu, sildās svētdienas saulītē.

šīs dienas lieliskākā saņemtā ziņa ir "Tu esi ļoti skaista. Kamdēļ tu esi pilnīga maita?". par tās pirmajā daļā esošo apgalvojumu šaubos, bet uz otrajā daļā esošo jautājumu atbildes man nav. maita gan esmu. par pēdējo dienu uzmešanu, ignorēšanu un meliem manu galvu varētu vēlēties nokost vismaz kādi trīs vīrieši.

vēl laimīgāku mani dara fakts, ka mans ļasiks ir atkal pie manis. ar jaunām mehāniskajām disku bremzēm, saeļļots un tīrs. nu gandrīz tīrs, jo manas asinis no iznesuma Kaimiņš speciāli nenomazgāja.

UPD: vispār jau nemaz tāda baigā maita es neesmu gan. tikšanos par vienu dienu uz priekšu pārceļ ne tikai maitas. neatzvana un uz kino neaiziet arī.

šodien man vajadzētu spēku, drosmi un gudrību, lai nenodarītu pāri savai jau daudz cietušajai sirdsapziņai. bet šobrīd es esmu gatava tieši uz to, jo mana no reta un trausla materiāla veidotā galva, negrib neko citu, kā atzvanīt freakart sakot - "es negulēšu vairāk, atved man tomēr to aliņu" un Žukam - "jā, taisiet pikniku manā dārzā", pašai turpinot ļauties lutināšanai un nekā nedarīšanai. ā un ap 17iem mans sačiņītais ļasiks būs mājās, to es arī gribu sagaidīt. man nav ne mazākās vēlēšanās spert kāju ārpus Saļika, par kkādu braukšanu uz randiņu nemaz nerunājot.

+ vakardiena bija absolūti lieliska. gan nokājošana no Vecāķiem līdz Mangaļsalai un sušīošana pēc tam, gan arī pēcākā atbraukšana uz Saļiku, manis nolaupīšana un nokļūšana mājās padsmit cilvēku sastāvā. un man riebjas, ka tagad ir nevis pusdivi, bet jau pustrīs.
UPD: ā nav tomēr tagad pustrīs. bet arī pusdivi ir mazliet par daudz.

tieši trīs nedēļas un 17 stundas bez alkohola. stop to.

nu ir atkal pamata sajūta zem kājām. nezinu cik tā cietzeme plaša, bet vismaz šobrīd es vairs pa purvu nebrienu.
bet
man 4dien vajag šarmantu pielūdzēju/kavalieri ar auto. kas mani aizvestu un atvestu no lūgto VIP viesu ballītes par godu The Mundane 10 gadu jubilejai. drausmīgi sen nav satikta visa tā brandža. zinu, ka man vēl ir slimībslapa un gandrīz-gultas-režīms, bet es jau tikai aizbrauktu, apsveicinātos un ta mani vestu mājās. nez, kur lai ātri tādu specifisku pielūdzēju/kavalieri izrauj? m?

vēl viena daļa mana miera klaiņo pa Saļiku. to es satieku reizēs, kad esmu savā mīļajā divi-vienā stāvoklī. nu nē, nevis ar bērniņu vēderā, bet kad esmu puikprincese. nu reizē gan puika, gan princese- viena starp saviem Crew puikām. pēc tam var atkal dejot lēnās dejas, valšus un arī polkas ar ļasiku pa Pļavielu. zināt bedres no galvas, atlaist rokas un izlēkāt apmales.
un izskatās, ka tagad iesim ciemos pie mana Jaņ uz lejasstāvu.
priekā!

laikam jājūtas pagodinātai par man šodien pievērsto īpašo un neikdienišķo uzmanību.
jāatzīst, ka DIY absints - 70% alkohola, uz medicīniskā spirta bāzes, ar īstām, dabīgām vērmelēm, anīsu un vēl visādām slepenām, gatavotāja neatklātām sastāvdaļām - ir dzēriens uz goda. tiesa gan es negribētu nekad no šī dzēriena pārļurbāties. liekas tāds tikai zāļu tiesai ieraujams.
+ diezgan interesanti pārbraukt mājās un konstatēt, ka manā istabā notiek ballīte, kurā piedalās mana mamma, viens dokotorants nedzērājs no Saļika un mana labākā drAUdzene, kura nav gulējusi miljons gadus, kurai ir pohas un, kura sāk atkal pamazām piedzerties.
ā un vēl arī mans mīļotais Kaimiņš.

iedomājos pēc konsultācijām un pirms darba noiet pie digna paēst, pamazgāties un tā. zvanu šamai, šī paziņo, ka tūlīt būšot Salaspilī meklēt savu patieso ūdenī būtību, esot jau ar manu mammu sarunājusi. nu labi, es ar nolemju iebraukt savās mājās. atbraucu, jaunkundzes te nav, telefons izslēgts, mamma brīnās.
paēdu, pasēžu, taisos iet dušā, jaunkundze zvana pie durvīm un kā kaltētas pupiņas nober sakāmo: "Labi, ka tas vilciens nebija ražots Volvo rūpnīcā - savādāk man paliktu slikti. jo kad iegāju Elvi veikalā sajutu daudz brendija smaržas, ka man palika tik slikti ka nācās iet uz Lariku pirkt džinu kā konfekte un tagad dzert to Ineses mājās"

nja te nu viņa ir. gaidīšot mani mājās no darba, mazgāšot grīdu. vismaz vienu. jo manai mammai esot teikusi, ka braucot strādāt. un Salaspilī viņai esot bēglis vienīgais patvērums.
vēl viņa citē mani un saka: "Tikai nedusmojies!"

vispār mammai dubulti brīnumi. jo uz viņas jautājošo skatienu par palagu, ko izvilku no somas un akurāti locīju, atbildēju: - "Cūku kāvu!"

un vakarnakts/šīrīta ģeniālais teksts no ilzer skanēja šādi: "vajadzēja dzert vakar, lai šodien nebūtu kā rītdien"!

man liekas, ka nav būtiskas atšķirības vai es atbraucu mājās ar vilcienu 23:20, 16:23 vai 6:25. galvenais, ka vispār kkad atbraucu. bet
2dienai ir ielikta pamatīga odere, tā arī neaizskarot nevienu no 20 jēgerīša šotiņiem, toties radot absolūti jaunu, trilinguālu [īsti nezinu kā tas vārds rakstās] Duetas Kjū dziesmu, ar ko mēs iekarosim jebkuru densflōru.
ā un nedomājiet, ka es šomēnes te kko jēdzīgu varētu ierakstīt.

atbraucam ar Sanitu uz Saļiku, kas pēdējā laikā vispār ir plaši apmeklēta, un konstatējam, ka vecākiem notiek ballīte ar kkādiem ceha večiem.
atnāk mana mamma runāties un paziņo, ka vakar Saškam stāstījusi, lai neraizējas par meitu, jo redz viņas meita [t.i. es] esot anarhiste, revolucionāre un ka vajagot ļaut braukt kur grib un ar visu ātrumu, tikai tad, kad grāvī galīgi braucot, tad vajagot pa bremzēm uzdot.
un Vaņkam esot nenormāli smuks dēls ar persiešu uzacīm un brūnām acīm... bet nu, jā, man jau esot par jaunu - tikai 19 gadi.

UPD:// es biju šokā jau pirms tam, bet tikko uzzināju, ka viņi dzer šņabīti un uzdzer ĶIRBJU SULU!!!!
UPD2:// un man prieks ka varēju kādu beidzot pacienāt ar savu taisītu dārzeņu un nūdeļu žļurgu. man prieks ka garšoja.
UPD3:// un es esmu vēl lielākā šokā, ka atšķirībā no manām ballītēm, vecāku ballītē tiek salauzta poda skalojamā kaste. nu nevis mehānisms, bet pati keramikas kaste. labi. mēs braucam uz TB.

nez kāpēc ir tādi pasākumi, kuros es nokļūstu katru gadu, pat, ja nemaz īpaši pēc tā netiecos. nu, piemēram, esmu bijusi visās Trincstokās, visās Depo dzimšanas dienās, ieskaitot nullto un šodien septīto reizi iešu uz Sid Vicious day konci. ja 2006. gadā tajā laikā nebūtu bijusi Londonā, tad šogad ietu jau astoto reizi.
kāpēc es iešu es īsti nezinu, bet ja jau es eju, tad tam par godu jāapēd viena porcija Roltona.