*

vot vakar bija atkal ļoti, ļoti jocīga diena. pirmkārt tas, ka nostījos Ziedoni trešu reizi. izrāde jau bez šaubām forša, bet neatceros, kad pēdējo reizi būtu skatījusies izrādi no skatītāju zāles aizmugures, turklāt, kopā ar daudziem citiem skatītājiem (parasti skatos no balkonija vai arī no tukšas zāles priekšpuses, mēģinājumu laikā). ak jā un bija taču skolas mācību daļas vadītāja, Irisa Rasa, atnākusi. garderobē strādājām 3 gab meitenes no RCHV, tāpēc viņas parādīšanās vienubrīd pilnībā paralizēja darbu, jo visas laidāmies lapās no viņas. nevienai nebija vēlme tapt atpazītai un runāties ar viņu. a pēc tam izvērtās normāla galzoniāde. ar basta un svenskterror un Ķūķi aizgājām uz Nabaklabu. gribēju apzinīgi samaksāt to vienu latu par ieeju, bet Čornijs neļāva. un iekšā tur bija daudz visādu jaunu un vecu krabju, ar kuriem daudzus gadus nebi runāts un tad viņi man metās virsū, bučoja un izteica komplimentus par ataudzētajiem matiem. vairāk nekā mēnesi nebiju lietojusi alhōliskos dzērienus, bet visi man tos alus tā krāmēja, ka nekas cits neatlika, kā beigu beigās normāli piemauties. aij un tagad dulna galva no tā visa, nevar nemaz īsti neko uzrakstīt, bet nu secinājums tāds - ja pēdējos pāris gadus man liekas, ka vienīgais veids, kā forši piedzerties ir darīt to reti un dzīvespriecīgi, tad nu jau man ne visai patīk arī tas. laikam drīz dabīgā veidā kļūšu par sXe. nujā, bet jocīgi viss bija. ļoti, ļoti jocīgi. visādas nopietnas un ne tik nopietnas sarunas un senneredzēti cilvēki. Pavārpuiku es tik piedzērušos laikam vispār nekad nebiju redzējusi. un Šakālis izrādās vēl nav aizbraucis, izrunājos ari ar to. un, kas to būtu domājis, ka Trakais Žurnālists Londonas Skvoteris ir LV. forši arī pilsētsbiedrenes satikt. ai nu ar daudziem visko izrunājos, tas labi. tas labi, jā. tik tagad tā stulbā pohu galva nepatīk. nezinkamdēļ sāp labās rokas mazais pirkstiņš un mans maks neizprotamu iemeslu dēļ atrodas pie spriidiic.

man sāk likties, ka mans ceļš uz straight edge būs tāds pats kā uz veģetārismu:
ar veģetārismu bija tā, ka jau kopš bērnības mammai vnm vajadzēja ar piepūli gaļu man mānīt iekšā, nu bija pāris lietas, kas man garšoja, piemēram, vecāsmammas ceptās kotletes. un, tad es ēdu to gaļu arvien retāk un retāk, pārsvarā inerces pēc un beigās izdomāju, ka nafig vispār jāēd, ja negribas un nelien iekšā. tagad ir tā, ka man šķebina un rauj augšā gaļas smaka vien. nu, kad vecāki kko cep un šmorē mājās utt. tagad it kā skaitās, ka es pa retam ēdu zivis, bet jo retāk es to daru, jo vēl retāk gribas to darīt. nu man garšo sušī ar zivi iekšā, bet kad es pēdējo reizi būtu ēdusi zivi kkādā citādā veidā es īsti neatceros.
tagad kkas līdzīgs notiek ar dzeršanu un smēķēšanu. pēdējo 4-5 mēnešu laikā arvien mazāk gribas dzert un sūdīgāk lien iekšā. kad mazliet iedzer, tad sajūtās tāds spiedīgs reibuma smagums, kas itnemaz neliekas patīkams. ja turpina, tad jau +/- aiziet kā pa vecam, bet tā vispār tik pāris reizes ir gadījies. pēdējā laikā pārsvarā sanāk iedzert tikai mazliet un inerces pēc. cerams, pakāpeniski pārstāšu dzert pavisam.
par pīpēšanu - nekad jau neesmu bijusi baigā pīpētāja - pats process vnm licies foršāks par nikotīnu un cigaretes garšu. nuvo, un pēdējā laikā man cigaretes regulāri paliek par garām - tā, ka nopīpē pusi un liekas, ka vsjo pietiek, ka bezmaz nelabi paliek, tā nu es pīpēju arvien mazāk un mazāk. pēdējo trīs dienu laikā esmu nopīpējusi veselu vienu cigareti.
ā un kā es jau te nesen rakstīju - narkotikas ar negribas necik un nekādas.

pēdējā laikā man nav ēstgribas (tas netraucē reizēm pārēsties kko garšīgu) un negribas smēķēt. vēl pēdējā laikā man gribas vilkt drēbes melnā krāsā un mazliet arī zaļas.
mazliet ilgāku laiku nekā pēdējais laiks man vispār negribas dzert alkohōls un nelien iekšā daiļliteratūra un narkōtikas es pēdējo reizi pīpēju aprīlī - negribas arī tās.
vēl es jūtu to, kas man mēdz piemesties katru rudeni - negribīgumu iet ārā no mājas (t.i. braukt uz Rīgu), komunicēt ar cilvēkiem, riebumu pret visa veida jezgām un balagāniem utt. šogad laikam īpaši izteikti tas ir, jo man mājās ir pilnīgi viss, kas man nepieciešams un vajadzīgs (šitā sajūta parasti mēdz pāriet ap oktobra vidu - tad atkal sāk gribēties ballēties. kā būs šoruden grūti paredzēt, lai gan varu iedomāties tomēr).

labdien. mani sauc Inese un es esmu gandrīz jebkas - leprikons, elfu princese, trollis vai komantagaddarīt.
man uz abām rokām ir sXe krusti, par ko Raivis shvkr izteica ģeniālu frāzi - ka roka ar šādu krustu virsū, kas tur šņabīša glāzi, ir perfekta Iņ un Jaņ t.i. Dao zīmes reprezentācija. es arī šobrīd turpinu reprezentēt Dao, netīšām minīša vietā ieraujot šņabīti no lielas plastmasas pudeles.
un ir interesanti dzirdēt, kā par kaimiņu Inesi, kas ir ta ka puika leģendas stāsta man iepriekš nepazīstami cilvēki, toties par vakardienu man komentāru nav. nē, nu vispār ir, bet labāk neko vairāk par to, ka man bija neprātīgi jautri, es neteikšu.

+ ja Lucifers Olivers domā, ko runā, tad Dueta Kю drīz skanēs Nabā.

+ es apņemos vairs nekad neapgalvot šovakar izdzeršu tikai pāris aliņus, nepiedzeršos un gulēšu kā pieklājas - mājās/pie dignas. tas ir tikpat bīstami, kā paziņot, ka man ir garlaicīgi. ja ne vēl bīstamāk.

tu taču neesi aizmirsis, ka šodien ir starptautiskā streitedža diena, vai ne?

viss
es šitā vairs nevaru

straight edge?

septembris grib mani nogalinaat. man buus 2 darbi, lekcijas un aarpraatiigs trubu, radiatoru, katla mainjas pasaakums maajaas... + arsenaals, baltijas peerle un gan jau arii neiztruukstoshie atpuutas vakari, kuriem ar patiesu atpuushanos visai maz sakara

peedeejo sliktaa garastaavoklja dienu laikaa esmu izdomaajusi kas man ir apnicis, kas nea, ko man vajag un ko es negribu redzeet. ceru izdosies pie taa pietureeties.

aaa un rudens ir sasodiiti tuvu. pirmaa vieta, kur to var ieraudziit ir cilveeku acis. gan jau tas ir arii maneejaas.
otraa paziime vareetu buut nepaartraukti virtuvee dezhuureejoshie kakji. vinji visu laiku rij kaa negudri. es toties esmu noleemusi atmest gan eeshanu un dzershanu, atstaajot tikai elposhanu [nepaartrauktu] un guleeshanu [kad nu vien tas buus iespeejams]

un man liekas beidzot buus ta ka es visus satikshu mazliet biezhaak

straight edge is dead

skrien kaa veejsh, atduras kaa miets. nekur neskrieshu vairaak. ieshu raami, kaa govs no ganiibaam naakot. ar garu meeli un ne paaraak asiem ragiem. man nemaz tos ragus nevajadzees. es labpraat tos atdodu citam. kaadam kuram vajag aizstaaveeties. un man buus piens. balts tiirs un smarzhiigs. man buus un es doshu. to projaam un vietaa naaks jauns.

[ne-anektdote ir par to, ka peedeejaas 2aas dienaas, ir tikai 2as cigaretes, nav datora, iznjemot sho briidi, nav alkohola, ir miers un maajaas un vislabaakie naakotnes nodomi, ticiiba, ceriiba, paarlieciiba, netveramiiba, skaistums un viss viss viss cits kas vajadziigs]

kaukaads rudeniigums
vakarvakaraa pa tumsu ar riteni izbraukaaju visas iespeejamaas un neiespeejamaas apkaartnes pelkjes, noshkjiedu gaishaas bikses un peec tam arii tumshaas... vakars bij skaists, bet dzershana mani driiz nogalinaas... biju noteikti apnjeemusies shajaa nedeeljas nogalee izdariit kaudzi ar iekaveetiem darbiem, bet viss notika taa...

5dien - iesveetiibas LKA tusinjsh un pljeeguroshana liidz 6iem, tad miedzinjsh mashiinaa, maajaas ap 11iem tad visa diena noguleeta, tad ar 3 meiteneem uz salaspils vieteejo baaru... un ja martini ar shnjabi 50/50 maksaa vien 0.85 ls ta tak nevar nedzert... un tad veel tusinjsh pie manis, atkal liidz 6iem riitaa ar iztukshotu teeva baarinju... tad atkal visa diena noguleeta un tad ar riteni pa tumsu ciemos... un dzert alinjus...

biju noleemusi no shodieninjas kaadu mazu laicinju atpuutinaat organisminju no dzershanas... un protams es to atcereejos tikai tad kad seedeeju i love you ar sidrinja glaazi rokaa... taadad atkal nekaa... un esmu nodzeerusi vnk katastrofaali daudz naudinjas... :(

ai ai buus jau labi, vai ne?

esmu tik sajukusi ka sajucis ir viss un esmu karuselii-cietumaa kursh nemaz netaisaas apstaaties un izkaapt nevar un izlekt arii nee, jo restes restes restes... un lampinjas arii tikai sarkanaa kraasaa, no nedeeljas neizguleeshanaas saap acis, laika nav, bet seezhu un aizdomiigi apaatiski blenzhu ekraanaa un neko nedaru, bet vai zinaajaat? ir atkal straight edge (treshais, ja ne ceturtais piegaajiens shogad...), ceru beidzot izdosies...

kaads vareetu pieskriet no malasun izrubiit elektriibu, lai tas karuselis apstaatos un jo aatraak jo labaak, jo pateicoties fizikai (inerce inerce inerce) vinjsh taapat veel ilgi rotees un manliex man jau saak vajadzeet vemt...