ja kāds domā, ka es, pabeidzis vergot pusnaktī, nedošos iztukšot alus kausu, viņš maldās.

det här är meningslöst
det hela, inga undantag
det här är meningslöst
det ser vi varje dag

det här är meningslöst
förändrar ingenting, förnyar inte
det här är meninsgslöst
allt: jorden, solen, rymden

det här är väldigt vackert
allting som finns omkring
det här är väldigt vackert
alla levande och döda ting

komentārs iz krievu delfiem pie raksta par fallopraidu:

Да
18.05.2012 15:43
По центру Риги пронесут двухметровый фаллос
---------------------
Это не "тоталитарная" Россия, где запрещено выставлять такое перед детьми. Рижане, до какой низости вы скатились? Есть ли у вас еще возможность стать нормальным обществом? Или только легионеры и гомики у вас у власти?

šitādiem gudreļiem tikai ar fallu pa galvu, citas metodes nav!

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju par heteroseksuālisma propagandas gājienu 24.maijā, pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Aptuveni 20 cilvēku ceturtdien plkst.18 plāno piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Bastejkalna pakājē esošajam klubam "Nabaklab". Pasākums ilgs aptuveni piecas minūtes.

Kā Rīgas domi informējis radikālā vortāla "Publikai.lv" pārstāvis Ojārs Kapteinis, rīkotā gājiena iecere ir godināt visus Latvijas vīriešu un sieviešu svētos kopības aktus. "Tamdēļ mēs, apmēram 20 cilvēku liels pulks, uz saviem pleciem gluži kā grēkus izpērkošu krustu nesīsim divus metrus garu fallu, kura uzdevums būs simboliski nogādāt brīvības sēklu auglīgajā "Nabaklab" klēpī. Savukārt tajā radīsies viņu mīlas bērns - radikālā vortāla "Publikai.lv" gada jubilejas svinības. Mēs patiesi ticam, ka šādi paglābsim Rīgu no nelāgā Sodomas likteņa!" teikts vēstulē pašvaldībai.

Pasākuma organizatori atzīmē, ka "brīvības sēklu nesošā falla un auglīgā "Nabaklab" klēpja savienošanās notiks tikai laulības ietvaros, jo pirms savienošanas akta tos salaulās Varenā Djurasel zaķīša priesteris".

Vidauskis norādīja, ka pirmdien domes juristi organizatoriem sniegs pasākuma izvērtējumu, taču, tā kā gājiens ilgst tikai piecas minūtes un nav saistīts ar satiksmes vai gājēju kustības ierobežojumiem, visticamāk, pašvaldība informāciju pieņems zināšanai un šķēršļus pasākumam neliks.

http://puaro.lv/lv/puaro/dosies-gajiena-nesot-divus-metrus-garu-dzimumlocekli

dzīve ir skaļais, romantiskais bezpreģels ceļā uz lielo klusumu

(c) tipa gobziņš vai gandrīz viņš

nu ja nu ja. tā viš iraid.

Nu kāpēc sagurums ierodas tieši tad, kad to vismazāk vajag?

Spēja būt tālu, bet tajā pašā laikā tuvu. Ne tikai vienkārši kopā, bet kā divi kopīgi humanoīdi.

Daži ir ar tādu spēju apveltīti, daži nē.

Jebšu varbūt vienkārši nevēlas būt apveltīti?

kaads shovakar pa v-riigu vazaasies?

esmu gatavs kaujai ar alus kausiem.

piesakaas komentaaros!

Mēs vienmēr esam bijuši spiesti dzīvot vietā, kas ir visur — taču šajā vietā mēs paši neatrodamies nekur. Tāda ir mūsu trimdas realitāte. To mums tūkstošiem gadu garumā ir uzspiedusi ekonomika, kas balstās uz cilvēku savstarpēju ekspluatāciju. Humānistu ideoloģija ir mums iestāstījusi, ka mēs esam cilvēki, lai gan lielākoties mēs tiekam spiesti palikt dzīvnieciskajā līmenī, kur plēsīgos instinktus apmierina tieksme pēc varas un centieni atsavināt citiem mantiskās vērtības. Mūsu “asaru ieleja” tika pieņemta kā labākā iespējamā sabiedrība. Vai gan mēs vispār varējām radīt vēl fantasmagoriskāku un absurdāku dzīvesveidu par dievu visvareno nežēlību, priesteru un prinču kastu, kuri valda pār paverdzinātiem cilvēkiem, pienākumu strādāt, kam būtu jārada mūsos prieks un jāpamato staļinistiska paradīze, trešā reiha lielo pārmaiņu sludinātājiem, maoistu kultūras revolūciju, labklājības sabiedrību (labklājības valsti), naudas totalitārismu, viņpus kura nav ne individuālas, ne sabiedriskas drošības, un visbeidzot ideju, ka izdzīvošana ir galvenais, bet dzīve nenozīmē neko? Pret šo utopiju, kura tiek uzdota par realitāti, nostājas vienīgā nozīmīgā realitāte — mūsu centieni dzīvot, nodrošinot laimi sev un visiem citiem. Jāsecina, ka mēs vairs nedzīvojam utopijā, bet gan atrodamies mutācijas sirdī. Tās ir civilizācijas pārmaiņas, kuras pamazām veidojas mūsu acu priekšā, taču kuras daudzi cilvēki valdošās tumsonības ietekmē nemaz nav spējīgi pamanīt. Tas tā ir tāpēc, ka dzīšanās pēc peļņas padara cilvēkus par plēsoņām, bezjūtīgiem un stulbiem zvēriem.

godīgi sperts no radikāļiem

lasos šos vēmekļus, man rodas vēlme sarīkot pasākumu "sodomas festivāls forevāāā bitches"

Steidzami meklēju kādas latvju blices, kuras ir spējīgas spēlēt Moriseja un Smitu kaverus.

jā, patiešām.

es esmu kā kumode. viss pa atvilktnītēm. ko gribu, attaisu, ko gribu, aizveru.

vispār nē. tā īsti nav. tā kumode ir kaut kāda mistiskā kumode. pati taisa vaļā, taisa ciet. sviests kaut kāds. bet citas jau nav. es taču esmu tā kumode. es pats. un ar to man būs sadzīvot.

arvien vairāk sāku saprast, ka tiešām mīlu radio. tā ir mana stihija. man tas patīk. un tieši tāpēc es to turpināšu darīt, lai arī kādi šķēršļi nestātos man pretī. finanšu nav, da vispār nekā nav.

bet kāpēc nedarīt to, kas pašu pavelk un par ko vēl citi humanoīdi atzinīgi izsakās?

te nav nekāda racionāla skatījuma. aprēķina. plānu. tikai cerība, ka kaut kas, kaut kā, kaut kad, kaut kur...

Most of us continue to survive because we’re convinced that somewhere along the line, with grit and determination and perseverance, we will end up in some magical union with somebody. It’s a fallacy, of course, but it’s a form of religion. You have to believe. There is a light that never goes out and it’s called hope.

(Morrissey)