ēst līķus, pieļurbāties un kurīt
Posted on 2008.09.27 at 18:00man:: izstaigājāmies
skan: Lars Horntveth
man sāk likties, ka mans ceļš uz straight edge būs tāds pats kā uz veģetārismu:
ar veģetārismu bija tā, ka jau kopš bērnības mammai vnm vajadzēja ar piepūli gaļu man mānīt iekšā, nu bija pāris lietas, kas man garšoja, piemēram, vecāsmammas ceptās kotletes. un, tad es ēdu to gaļu arvien retāk un retāk, pārsvarā inerces pēc un beigās izdomāju, ka nafig vispār jāēd, ja negribas un nelien iekšā. tagad ir tā, ka man šķebina un rauj augšā gaļas smaka vien. nu, kad vecāki kko cep un šmorē mājās utt. tagad it kā skaitās, ka es pa retam ēdu zivis, bet jo retāk es to daru, jo vēl retāk gribas to darīt. nu man garšo sušī ar zivi iekšā, bet kad es pēdējo reizi būtu ēdusi zivi kkādā citādā veidā es īsti neatceros.
tagad kkas līdzīgs notiek ar dzeršanu un smēķēšanu. pēdējo 4-5 mēnešu laikā arvien mazāk gribas dzert un sūdīgāk lien iekšā. kad mazliet iedzer, tad sajūtās tāds spiedīgs reibuma smagums, kas itnemaz neliekas patīkams. ja turpina, tad jau +/- aiziet kā pa vecam, bet tā vispār tik pāris reizes ir gadījies. pēdējā laikā pārsvarā sanāk iedzert tikai mazliet un inerces pēc. cerams, pakāpeniski pārstāšu dzert pavisam.
par pīpēšanu - nekad jau neesmu bijusi baigā pīpētāja - pats process vnm licies foršāks par nikotīnu un cigaretes garšu. nuvo, un pēdējā laikā man cigaretes regulāri paliek par garām - tā, ka nopīpē pusi un liekas, ka vsjo pietiek, ka bezmaz nelabi paliek, tā nu es pīpēju arvien mazāk un mazāk. pēdējo trīs dienu laikā esmu nopīpējusi veselu vienu cigareti.
ā un kā es jau te nesen rakstīju - narkotikas ar negribas necik un nekādas.
ar veģetārismu bija tā, ka jau kopš bērnības mammai vnm vajadzēja ar piepūli gaļu man mānīt iekšā, nu bija pāris lietas, kas man garšoja, piemēram, vecāsmammas ceptās kotletes. un, tad es ēdu to gaļu arvien retāk un retāk, pārsvarā inerces pēc un beigās izdomāju, ka nafig vispār jāēd, ja negribas un nelien iekšā. tagad ir tā, ka man šķebina un rauj augšā gaļas smaka vien. nu, kad vecāki kko cep un šmorē mājās utt. tagad it kā skaitās, ka es pa retam ēdu zivis, bet jo retāk es to daru, jo vēl retāk gribas to darīt. nu man garšo sušī ar zivi iekšā, bet kad es pēdējo reizi būtu ēdusi zivi kkādā citādā veidā es īsti neatceros.
tagad kkas līdzīgs notiek ar dzeršanu un smēķēšanu. pēdējo 4-5 mēnešu laikā arvien mazāk gribas dzert un sūdīgāk lien iekšā. kad mazliet iedzer, tad sajūtās tāds spiedīgs reibuma smagums, kas itnemaz neliekas patīkams. ja turpina, tad jau +/- aiziet kā pa vecam, bet tā vispār tik pāris reizes ir gadījies. pēdējā laikā pārsvarā sanāk iedzert tikai mazliet un inerces pēc. cerams, pakāpeniski pārstāšu dzert pavisam.
par pīpēšanu - nekad jau neesmu bijusi baigā pīpētāja - pats process vnm licies foršāks par nikotīnu un cigaretes garšu. nuvo, un pēdējā laikā man cigaretes regulāri paliek par garām - tā, ka nopīpē pusi un liekas, ka vsjo pietiek, ka bezmaz nelabi paliek, tā nu es pīpēju arvien mazāk un mazāk. pēdējo trīs dienu laikā esmu nopīpējusi veselu vienu cigareti.
ā un kā es jau te nesen rakstīju - narkotikas ar negribas necik un nekādas.