*

iedomājos pēc konsultācijām un pirms darba noiet pie digna paēst, pamazgāties un tā. zvanu šamai, šī paziņo, ka tūlīt būšot Salaspilī meklēt savu patieso ūdenī būtību, esot jau ar manu mammu sarunājusi. nu labi, es ar nolemju iebraukt savās mājās. atbraucu, jaunkundzes te nav, telefons izslēgts, mamma brīnās.
paēdu, pasēžu, taisos iet dušā, jaunkundze zvana pie durvīm un kā kaltētas pupiņas nober sakāmo: "Labi, ka tas vilciens nebija ražots Volvo rūpnīcā - savādāk man paliktu slikti. jo kad iegāju Elvi veikalā sajutu daudz brendija smaržas, ka man palika tik slikti ka nācās iet uz Lariku pirkt džinu kā konfekte un tagad dzert to Ineses mājās"

nja te nu viņa ir. gaidīšot mani mājās no darba, mazgāšot grīdu. vismaz vienu. jo manai mammai esot teikusi, ka braucot strādāt. un Salaspilī viņai esot bēglis vienīgais patvērums.
vēl viņa citē mani un saka: "Tikai nedusmojies!"

vispār mammai dubulti brīnumi. jo uz viņas jautājošo skatienu par palagu, ko izvilku no somas un akurāti locīju, atbildēju: - "Cūku kāvu!"