stulbumam nav robežu
Posted on 2008.04.19 at 00:43man:: zb
skan: Earth - A Plague Of Angels
rokņājoties pa netu un meklējot noderīgus materiālus savam bakalaura darbam nejauši atradu un izlasīju kādas vidusskolnieces pētniecisko darbu "Izplatītākās mūsdienu jauniešu subkultūras" (2007) un nespēju noturēties nepadalījusies ar izvilkumiem no tām šausmām, kas tur sarakstītas. gan valodiskās izteiksmes, gan informatīvajā ziņā.
minētā darba ievadā lasāmas šādas rindas: "Darbu varētu pielietot, vēloties papildināt zināšanas par jauniešu subkultūrām un to rašanās iemesliem." darba ietvaros aplūkotas šādas mūsdienu jauniešu subkultūras - goti, grafiti, hiphops, metālisti, panki un skinhedi.
nu tad
*) Bieži tiek dzirdēts par subkultūru pārstāvju savstarpējām sadursmēm, lielākā daļa subkultūru pārstāvju gan nepiekrīt tam, ka viņiem būtu kādas būtiskas pretenzijas pret cilvēkiem, kuru gaume vai mūzikas stils atšķiras. Daudzi uzskata, ka tie, kas konfliktē, nav, piemēram, metālisti un reperi, bet gan „dauņi” ar stilu. Nereti sabiedrība šos cilvēkus uzskata par konkrētā stila etalonu, viņu rīcību- par normu. Sabiedrība kultivē, saasina un izceļ virspusē visus šos konfliktus un pārējās problēmas- atražo pati savus stereotipus.
no nodaļas par gotiem:
*) DeadCan Dance” kļuva unikāla arī ar to, ka savā mūzikā izmantoja sievietes (LisaGerrard) vokālu.
*) Mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo. Goti ir vieni no tiem, kuri redz abas dzīves puses, kā gaišo, tā arī tumšo. Tas paver viņiem iespēju raudzīties uz dzīvi no vairākiem skatpunktiem. Tas dod rīcības brīvību, noņem lielu daļu rāmju. Pazūd stereotipiskā domāšana, vēlme ticēt postmodernisma dogmām un pildīt visus izdomāto kanonu nosacījumus. Gots nepielīdzina sevi nevienam. Viņš ir spilgta individualitāte, personība.
*) Goti ciena visu, kas saistīts ar nāvi, sāpēm, ievainojumiem, asarām, bieži- pagātni un atmiņām. Iecienīti ir arī dažādi pīrsingi, tetovējumi, ādas drēbes. Protams, neatņemama tēla sastāvdaļa ir gotiskā roka klausīšanās.
*) Būt gotam- tā jau ir māksla, jo goti spēj neapmierinātību ar pasauli, nogurumu no dzīves, sāpes un depresiju pārvērst nosacīti pozitīvās izjūtās, jo asaras, nāvi tie pārvērš brīvā izvēlē. Un tā jau ir māksla. Paši goti par sevi mēdz teikt: “Gots ir cilvēks, kurš mākslu saskatīs tur, kur šķiet, ka tās nemaz nav, meklēs gaismu tumsā…”
*) Nav viegli būt gotam sabiedrībā. Bet ir vērtīgi jebkuros apstākļos palikt uzticīgam sev. Goti ir romantiķi,visplašākajā šī vārda nozīmē. Goti ir tie, kas skaisto spēj saskatīt gandrīz visās dzīves situācijās, cilvēki, kas saprot dzīves vērtību un kas mīl dzīvi tik ļoti, ka vēlētos dzīvot to mūžīgi
no nodaļas par grafiti:
*) Hip- hop kultūra kļuva ļoti populāra un sadalījās vairākās daļās: reps, breiks, auto tunings, grafiti.
*) Lielajās pilsētās bombings sāka izplatīties tik ātri, ka no geto tas aizgāja arī uz pilsētas dārzu sienām un pat uz transporta līdzekļiem. Skaidrs, ka valdībai tas nepatika, jo pārsvarā grafiti nebija māksla, bet gan vandālisms, taču starp smērējumiem atradās arī īsti mākslas šedevri (masterpiece vai saīs. piece), ko atzina arī sabiedrība.
*) Grafiti pamazām sāka legalizēties, taču tomēr ne pilnīgi un ne visur, daudzviet tieši otrādi, tas sāka kļūt par pilnīgi aizliegto.
*) Grafiti darbu noņemšana kļuva intensīvāka. Labi, ja kāds zīmējums dzīvoja mēnešiem, nevis dienām. Tas viss piespieda daudzus rakstītājus aiziet no skatuves. Daži rakstīja arī uzvilcieniem, kurus aizsūtīja metāllūžņos.
*) Taču pastāv arī uzskats, ka grafiti mākslā ir grūti novilkt robežu starp mākslu un vandālismu. Latvijā notiek spēcīga paaudžu nomaiņa un tāpēc ir arī krasāka attieksme pret šo ielas kultūras sastāvdaļu. Vairākas mākslas skolas norobežojas no grafiti, neļaujot rīkot izstādes.
*) Visvairāk ielu mākslinieku darbojas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, grafiti manīti arī Mālpilī, Valmierā, Grobiņā... Rīgā visvairāk apzīmēta Latgales priekšpilsēta. Visiespaidīgākā grafiti siena aplūkojama Ķengaragā pie bijušās fabrikas „Sarkanais kvadrāts”. Ļoti augstu tapuši zīmējumi pie Gaisa tilta – uz bijušās rūpnīcas „Sarkanā zvaigzne” korpusu ārsienas, kur zīmēja Faro un Tase. Iepriekš pieminētie un Sēne ir iesaistījušies nelegālajā apvienībā „TDV crew”, kuras biedri ar saviem zīmējumiem „uzbrūk” legālajiem grafiti māksliniekiem.
*) Trafaretu māksliniekiem vēlais rudens, ziema ir sagatavju laiks, lai vasarā spētu strādātar pilnu atdevi.
*) Vēlme protestēt var rasties jebkurā sabiedrībā un vienmēr. Bet saprotams arī cilvēku sašutums, ieraugot aprakstītas sabiedriskā transporta pieturvietas, apķēpātas transformatora būdas... To parasti dara tā dēvētie nelegālie tagotāji, kuri izstrādā savu zīmi vai parakstu un ar flomāsteru to „dragā” pa sienām, cenšoties iezīmēt lielāku teritoriju.
no nodaļas par hiphopu:
*) Galvenie elementi hiphopa subkultūrā ir repošana, grafiti, breiks un ritma radīšana. Visizplatītākie elementi ir hiphopa mode un hiphopa slengs.
*) Hiphopa mūzika ir daļa no hiphopa, subkultūras, kas sevī iekļauj dažādas aktivitātes- breiku un grafiti, šī subkultūra asociējas arī ar slengu, modi un citiem elementiem. Hiphopa mūzikas popularitāte ir palīdzējusi popularizēt hiphopa kultūru.
*) Egoistiskā attieksme dziesmu vārdos, nereti arī videoklipos, rada negatīvu efektu. Dziesmu tekstu saturs liek jauniešiem adoptēt slavināto “gangsta” stilu un ieradumus, pat ja šī persona nav nevienas bandas dalībnieks.
*) Ļoti iespējams, ka tieši hiphopa mūzika ir radījusi visvairāk problēmu ar cenzūru nekā citas populārās mūzikas formas, pateicoties bandu savstarpējiem apvainojumiem. Bieži vien, izpildītājiem nemaz nezinot,dziesmas vārdi tiek aizvietoti ar citiem vai aizvietoti ar pīkstieniem.
*) Ārpus ASV hiphops sāka izplatīties jau 80. gados. Kopš tā laika hiphopa kultūra ir iesakņojusies katrā kontinentā un ir kļuvusi par svarīgu mūzikas daļu daudzās valstīs.
no nodaļas par metālistiem:
*) ‘Metālists’ ir populārs termins smagā metāla fanam un tiek bieži lietots.
*) Metālistu rotaslietas un aksesuāri bija dzelksneņrotas, kniedētas ādas jostas, ķēdes, pat gredzeni, uz kuriem tika attēloti galvaskausi un citi ar nāvi saistīti simboli. Metālisti audzēja garus matus, pārsvarā līdz pleciem. Tolaik bija diezgan maz metālistu sieviešu vidū, nebija retums redzēt viņas ģērbušās kā gotus vai pankus, jo “klasiskais” metālistu apģērbs vairākbija paredzēts tieši vīriešiem.
*) Melni džinsi un armijveida apģērbs sāka aizvieto tdaudz tradicionālākos zilos džinsus un ādas jakas nomainīja krekli ar garām piedurknēm un militāra stila mēteļi.
*) “Matu griešanas” vilnis, kas bija ieguvis popularitāti daudzu metālistu vidū, neieguva atbalstu smagākajos, nošķirtākajos metāla žanros. Death metal un Black metal grupu dalībnieki un fani turpināja audzēt garus matus, kas nereti “krita” krietni vien zem plecu līnijas. Populāras bija arī garas bārdas. Black metal stila piekritēji lielākoties krāsoja melnus matus. Bija sastopami arī metālisti ar drediem vai pilnīgi noskūtu galvu
*) 21. gadsimtā metālisti kļuva zināmi arī kā ‘moshers’ pateicoties dejošanas stilam, kuru pieņēma (‘moshing’). Šis dejošanas stlis tiek vairāk asociēts ar populārākajiem metāla stiliem, tādiem kā un nu metal. Viņi valkā maisveidīgus džinsus, kas bieži vien velkas pa zemi. Šādiem džinsiem parasti ir piestiprinātas ķēdes, kas atrodas sānos. Tiek izmantotas kniedētas jostas. Tiek valkāti melni T- krekli, uz kuriem ir attēloti viņu mīļāko grupu emblēmas vai citi motīvi- liesmas, galvaskausi un citi attēli. Pāri T- kreklam nereti tiek vilkts krekls,kas tiek atstāts vaļā tā, lai būtu redzams motīvs.
*) Jakas valkā lielākā daļa metālistu. Šādas jakas parasti ir vai nu tikai melnas, vai citas tumšas krāsas, reizēm sarkanas. Uz jakām arī mēdz būt grupu logo. . Metālistiem bieži ir pīrsingi, parasti tie ir lūpu rajonā- visbiežāk- zem lūpas. Tāpat kā panki, metālisti izmanto matu krāsas.
*) Metālisti pārsvarā ir Eiropas un Ziemeļamerikas strādnieku šķiras pārstāvji, pārsvarā metālisti ir baltādainie, lai gan Arizonā metālisti ir sadalījušies starp baltajiem, meksikāņiem un Amerikas pirmiedzīvotājiem.
*) Daudzas smagā metāla grupas, pārsvarā thrash grupas savā mūzikā pievērš uzmanību sociālām problēmām, kamēr citas grupas ziedo sevi fantāzijas objektiem, vēsturiskām tēmām u.c. Viens no metālu definējošajiem aspektiem ir eskeipisms, vairīšanās no īstenības, sociāls kriticisms, metālistu kultūra ir “iedziļinājusies” šajā filosofijā. Sabiedrībā ir pieņemts uzskats, ka metālisti ir nekulturāli, šos stereotipus popularizē arī filmās,piemēram, Airheads This is Spinal Tap Wayne's World, visslavenākā šāda veida“parodija”, iespējams, ir 90. gadu MTV multfilmu sērija "Beavis and Butthead". Eskeipisms nenozīmē to, ka metālisti ir nekulturālāki un neizglītotāki kā citu subkultūru pārstāvji.
*) Tom Araya no “Slayer” ir katolis, bet ar dziesmas vārdiem God hates us all; (Dievs ienīst mūs visus) viņa fani var padomāt par pretējo. Pēc šādas pretstatīšanas Toms saka: “Tas vienkārši ir foršs vārds” un viņš tam netic. Tas pierāda, ka daudzi cilvēki nosoda metālistus pat neuzzinot patiesību. Lai gan Toms to neuzskatīja nopietni, ir mākslinieki, kas sātanismu uztver ļoti nopietni.
*) Iespējams, viena no atpazīstamākajām iezīmēm metālistu kultūrā ir "Il Cornuto", zīme, ko izveido ar roku. Šī zīme zināma arī kā “devil’s horns”, un “metal fist”. Mūsdienās žests ir izplatīts gandrīz visās jauniešu subkultūrās, kas metālistiem liek justies sarūgtinātiem, jo tas bija tikpat kā svēts viņu kultūras elements.
*) Metālisti interesējas par šausmu filmām, zinātnisko fantastiku, okultismu, politiku, ieročiem (zobeniem, nažiem, šaujamieročiem),armiju, fantastiku (kur liela uzmanība tiek pievērsta "J. R. R. Tolkien darbiem), ķeltu, skandināvu kultūrām, mitoloģiju utt.
*) Trad metaller: Metālists, kurš pārsvarā klausās tradicionālo metālu. Trad metaller tiek saukti arī par īstajiem metālistiem vai "old school" metālistiem. Iecienītākās grupas: “Black Sabbath”, “Led Zeppelin”, “Deep Purple”, vēlāk arī “Judas Priest”, “Iron Maiden” un “Iced Earth”.
*) Prime metaller: Metālists, kurš klausās visus metāla stilus.Visbiežāk tie ir jaunieši, kuri vēl “meklē sevi”. Iecienītākās grupas: “Slayer”, “Metallica”, “Godsmack”, “H.I.M.”, “Arch Enemy” utml.
*) Mallcore: Nu metal fani. Populārākās grupas: “Korn”, “Deftones” un “Slipknot”.
Fashioncore: Metalcore un "Emo" stila fani. Populārākās grupas: “Aiden”, “Atreyu”, “Funeral for a Friend”.
Mall goth: Lielākoties "Emo", nu metal un metalcore fani.
*) Hardcore ir cēlies no punk, un robežas starp abiem ir pamatīgi izplūdušas. Hardcore ir populāra Ņujorkas nomācošajā, industrializētajā gaisotnē, kas radīja tādas grupas kā “Biohazard”, “Agnostic Front”, “Madball”, “Cro-Mags”, “Sick Of It All”, “Murphy's Law”. Arī Vašingtonas grupas “Minor Threat”, “Bad Bains”, “Fugazi”, un Amerikas rietumu piekrastes “Black Flag”, “Dead Kennedys” un citas. Par galējo hardcore&metal apvienotāju kļuva “Anthrax” mūziķi, apvienojoties zem nosaukuma “S.O.D.” un trīs dienu laikā ierakstot "Speak English Or Die".
*) Death metāls, protams, bija pagrīdes mūzika un līdz ar to mūziķi savas dusmas, prieku, idejas, dzīves uzskatus varēja izkliegt, nebaidoties no nicinājuma un ignorēšanas. Tas bija stils, kurš ļāva apzināties sevi un nebūt par ienaidnieku sev.
no nodaļas par pankroku:
*) Pankroks ir mūzikas žanrs, kas radās 70. gados ASV, Austrālijā un Lielbritānijā. Tas ir rokmūzikas paveids, kam atšķirībā no klasiskā roka parasti ir raksturīgi cita veida dziesmu teksti, mazāka ārišķība, kā arī dažādi elementi no panku dzīves.
*) Citiem vārdiem, pankroks progroku satricināja tā vājākajā vietā: bieži vien progroks riskēja kļūt dramatiski banāls un pārspīlēts, ja tika aizmirsta kāda lieta: labai mūzikai ne vienmēr jābūt arī „grūti pieejamai” un sarežģītai. Tieši tad nāca pankroks, kurš izcēlās ne jau ar skaistām melodijām, bet gan ar paviršu dziesmu rakstīšanu un izcilu, reizē arī izaicinošu nekaunību.
*) Kā labu pankrokera imidžu var minēt „Sex Pistols” vokālistu Džoniju Rotenu, kurš savu nostāju pauda vienkārši un tieši, valkādams T-kreklu „I hate Pink Floyd”!
*) Tikai retais zina, ka pankukultūrai Latvijā ir vairāk kā 20 gadu ilga vēsture un ka pastāv vairāki atšķirīgi panku novirzieni ar pilnīgi pretējiem uzskatiem un tomēr vienotu mērķi- uzlabot šo pasauli
*) Vispārējs „bums” panku kultūrai jauniešu vidū bija 80.gadu vidus: modē bija noplēstas un aprakstītas drēbes, izbalināti mati, utt. Nozīmīga loma bija arī vietējiem blakus faktoriem- tautas atmoda, lielais iebraucēju skaits no PSRS, ielu boksi...
*) Savu kultūru panki lielākoties popularizē ar mūzikas palīdzību. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka jaunieši bieži vien panku kultūrā ienāk kādu estētisku parametru iespaidā, vēloties atšķirties no. Izaicinošs apģērbs un uzvedība - tas sākumā šķiet normāli.
*) Kamēr britu un Skandināvijas pankgrupas sākumā turpināja ar vēl primitīvākām uzvedības manierēm nekā agrākie panki, neaizmirstot ādas jakas un grebenes matos, daudzi ziemeļamerikāņ iignorēja tādas lietas, vienkārši noskujot sev plikas galvas (uni-sex stils). Šī atteikšanās no nodevu maksāšanas stilam kļuva par hardcore būtību un beigās sasniedza loģisku nobeigumu straight edge - panku filozofijā.
*) Jaunajā tūkstošgadē par plastiskajiem pankiem varētu dēvēt „The Offspring”, „Green Day”, „Blink 182”. Žurnālists to pamanīja un nosauca viņus par ielas pankiem un viņu kustību unmūziku nodēvēja par „Oi”.
*) Paradokss ir tas, ka tad, kad mira main stream (galvenā virziena kultūras) panki, respektīvi, tad, kad izjuka„Sex Pistols”, uzskatīja, ka panku subkultūra ir mirusi.
*) Senāk visa panku kustība tika balstīta uz ideāliem un protestiem. Protestiem pret pastāvošo iekārtu un uzskatiem. Piemēram, skvoteri - panki, kas dzīvoja ieņemtās mājās, veidoja savu pasauli. Viņiem bija savi bērnu dārzi, skolas, sava tipogrāfija un pat mākslinieku darbnīcas. Tā bija uz ideāliem balstīta pasaule. Mūsdienujauniešu protesti pamatā aptver ļoti šauru redzesloku. Parasti viņi protestē pret saviem vecākiem, skolotājiem, pret ierobežojumiem, pret vecākās paaudzes principiem.
no nodaļas par skinhediem:
*) Naci-Skinhedi (Neo-nazi Skini, dažreiz saukti par White Power vai Boneheads) – rasistiski un politiski. Par spīti populārajam uzskatam, dažiem rasistu skiniem nav nekāda sakara ar nacismu.
*) Skinhedu mode bija pretstats tajā laikā aktuālajai hipiju kustības un rokeru modei. Skini ģērbās darbaļaužu drēbēs, bet tās vienmēr bija tīras un koptas, jo skini lepojās par to, ka ir darbaļaudis. Interesanti, ka šajā periodā skinhedi, ejotuz darbu, ģērbās citādi – džinsās, Dr. Martens šņorzābakos ar dzelzs purngalu,T – kreklā, utt.
*) Sākot ar 1977. gadu, skinhedu subkultūru sasniedza nepieredzēti sarežģījumi. Fašistiskā Britu Nacionālā fronte sāka vervēt savus atbalstītājus arī skinhedu vidū.
*) Septiņdesmito gadu beigu skinhedu vidū vispopulārākā mūzika bija Two-tone, tā saukta pēc Kovetrijas ierakstu leibla, kurš izdeva tādas grupas kā „The Specials”, „Madness”un „The Selecter”. Two-tone bija ska un rocksteady muzikālais apvienojums arpankmūzikas garu. Leibls izlaida daudzus Top Twenty hitus, iegūstot arī pirmās vietas. Šajā laikā (1979.-1981.) Lielbritānijas ielās skinheds bija pavisam ierasts skats.
izmantotās literatūras saraksts:
*) Nepublicētie materiāli:
17. www.alternative.lv
18. www.bbc.com
19. www.google.lv
20. www.humanbeatbox.com
21. www.piparmetra.lv
22. www.punk.lv
23. www.siets.lv
24. www.truemetal.lv
25. www.wikipedia.com
[bez "nepublicētajiem materiāliem" ir vēl grāmatu saraksts, kas ietver Jungu, Rubeni utt., bet kuru izmantojumu darbā nevarēju pamanīt. atsauču nebija, tamdēļ interesanti būtu uzzināt, no kurienes darba izstrādātāja citējusi![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
anii: "mākslas zinātniece, grafiti pētniece: „Mākslas pasaulē grafiti ir visneaizsargātākā – to vienā mirklī var iznīcināt laika apstākļi, vandaļu roka vai amatpersonu rīkojumi. Vienlaikus tā ir arī vispieejamākā māksla ielās, un tā apskatāmajebkurā diennakts laikā. Grafiti radīti, izmantojot mākslinieku rakstītājupersoniskos līdzekļus, absolūtā altruismā, rezultāts – dāvana pilsētai. No vienkārša „Es te biju” variējoties līdz komplicētiem zīmju un simbolu virknējumiem. Es aicinu sabiedrību nevērtēt grafiti pēc mīlas vai naida pierādījumu uzrakstiem tuneļos u. tml. – tehniski izstrādātākie un oriģinālākiedarbi nav sastopami pašā pilsētas centrā. Tas, ar ko mēs sastopamies ik uz soļa (tag), nav viss, ko piedāvā latviešu ielas mākslas un grafiti aktīvisti, tā ir plaša un sazarota subkultūra, kas izpaužas pilsētvidē, sākot no aerosola zīmējumiem līdz instalācijām.” - droši vien no kāda 'nepublicēta' materiāla]
nezinu vai par ko tamlīdzīgu jāsmejas, jāraud vai vienkārši jāignorē. drīzāk jau pēdējais variants, nu bet vismaz šis posts mani uz kādām 20 minūtēm atpūtināja no mana „20. gadsimta deviņdesmito gadu andergraunda subkultūra Latvijā” rakstīšanas un tas jau uzskatāms par pozitīvu citētā darba aspektu.
love peace harmony
minētā darba ievadā lasāmas šādas rindas: "Darbu varētu pielietot, vēloties papildināt zināšanas par jauniešu subkultūrām un to rašanās iemesliem." darba ietvaros aplūkotas šādas mūsdienu jauniešu subkultūras - goti, grafiti, hiphops, metālisti, panki un skinhedi.
nu tad
*) Bieži tiek dzirdēts par subkultūru pārstāvju savstarpējām sadursmēm, lielākā daļa subkultūru pārstāvju gan nepiekrīt tam, ka viņiem būtu kādas būtiskas pretenzijas pret cilvēkiem, kuru gaume vai mūzikas stils atšķiras. Daudzi uzskata, ka tie, kas konfliktē, nav, piemēram, metālisti un reperi, bet gan „dauņi” ar stilu. Nereti sabiedrība šos cilvēkus uzskata par konkrētā stila etalonu, viņu rīcību- par normu. Sabiedrība kultivē, saasina un izceļ virspusē visus šos konfliktus un pārējās problēmas- atražo pati savus stereotipus.
no nodaļas par gotiem:
*) DeadCan Dance” kļuva unikāla arī ar to, ka savā mūzikā izmantoja sievietes (LisaGerrard) vokālu.
*) Mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo. Goti ir vieni no tiem, kuri redz abas dzīves puses, kā gaišo, tā arī tumšo. Tas paver viņiem iespēju raudzīties uz dzīvi no vairākiem skatpunktiem. Tas dod rīcības brīvību, noņem lielu daļu rāmju. Pazūd stereotipiskā domāšana, vēlme ticēt postmodernisma dogmām un pildīt visus izdomāto kanonu nosacījumus. Gots nepielīdzina sevi nevienam. Viņš ir spilgta individualitāte, personība.
*) Goti ciena visu, kas saistīts ar nāvi, sāpēm, ievainojumiem, asarām, bieži- pagātni un atmiņām. Iecienīti ir arī dažādi pīrsingi, tetovējumi, ādas drēbes. Protams, neatņemama tēla sastāvdaļa ir gotiskā roka klausīšanās.
*) Būt gotam- tā jau ir māksla, jo goti spēj neapmierinātību ar pasauli, nogurumu no dzīves, sāpes un depresiju pārvērst nosacīti pozitīvās izjūtās, jo asaras, nāvi tie pārvērš brīvā izvēlē. Un tā jau ir māksla. Paši goti par sevi mēdz teikt: “Gots ir cilvēks, kurš mākslu saskatīs tur, kur šķiet, ka tās nemaz nav, meklēs gaismu tumsā…”
*) Nav viegli būt gotam sabiedrībā. Bet ir vērtīgi jebkuros apstākļos palikt uzticīgam sev. Goti ir romantiķi,visplašākajā šī vārda nozīmē. Goti ir tie, kas skaisto spēj saskatīt gandrīz visās dzīves situācijās, cilvēki, kas saprot dzīves vērtību un kas mīl dzīvi tik ļoti, ka vēlētos dzīvot to mūžīgi
no nodaļas par grafiti:
*) Hip- hop kultūra kļuva ļoti populāra un sadalījās vairākās daļās: reps, breiks, auto tunings, grafiti.
*) Lielajās pilsētās bombings sāka izplatīties tik ātri, ka no geto tas aizgāja arī uz pilsētas dārzu sienām un pat uz transporta līdzekļiem. Skaidrs, ka valdībai tas nepatika, jo pārsvarā grafiti nebija māksla, bet gan vandālisms, taču starp smērējumiem atradās arī īsti mākslas šedevri (masterpiece vai saīs. piece), ko atzina arī sabiedrība.
*) Grafiti pamazām sāka legalizēties, taču tomēr ne pilnīgi un ne visur, daudzviet tieši otrādi, tas sāka kļūt par pilnīgi aizliegto.
*) Grafiti darbu noņemšana kļuva intensīvāka. Labi, ja kāds zīmējums dzīvoja mēnešiem, nevis dienām. Tas viss piespieda daudzus rakstītājus aiziet no skatuves. Daži rakstīja arī uzvilcieniem, kurus aizsūtīja metāllūžņos.
*) Taču pastāv arī uzskats, ka grafiti mākslā ir grūti novilkt robežu starp mākslu un vandālismu. Latvijā notiek spēcīga paaudžu nomaiņa un tāpēc ir arī krasāka attieksme pret šo ielas kultūras sastāvdaļu. Vairākas mākslas skolas norobežojas no grafiti, neļaujot rīkot izstādes.
*) Visvairāk ielu mākslinieku darbojas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, grafiti manīti arī Mālpilī, Valmierā, Grobiņā... Rīgā visvairāk apzīmēta Latgales priekšpilsēta. Visiespaidīgākā grafiti siena aplūkojama Ķengaragā pie bijušās fabrikas „Sarkanais kvadrāts”. Ļoti augstu tapuši zīmējumi pie Gaisa tilta – uz bijušās rūpnīcas „Sarkanā zvaigzne” korpusu ārsienas, kur zīmēja Faro un Tase. Iepriekš pieminētie un Sēne ir iesaistījušies nelegālajā apvienībā „TDV crew”, kuras biedri ar saviem zīmējumiem „uzbrūk” legālajiem grafiti māksliniekiem.
*) Trafaretu māksliniekiem vēlais rudens, ziema ir sagatavju laiks, lai vasarā spētu strādātar pilnu atdevi.
*) Vēlme protestēt var rasties jebkurā sabiedrībā un vienmēr. Bet saprotams arī cilvēku sašutums, ieraugot aprakstītas sabiedriskā transporta pieturvietas, apķēpātas transformatora būdas... To parasti dara tā dēvētie nelegālie tagotāji, kuri izstrādā savu zīmi vai parakstu un ar flomāsteru to „dragā” pa sienām, cenšoties iezīmēt lielāku teritoriju.
no nodaļas par hiphopu:
*) Galvenie elementi hiphopa subkultūrā ir repošana, grafiti, breiks un ritma radīšana. Visizplatītākie elementi ir hiphopa mode un hiphopa slengs.
*) Hiphopa mūzika ir daļa no hiphopa, subkultūras, kas sevī iekļauj dažādas aktivitātes- breiku un grafiti, šī subkultūra asociējas arī ar slengu, modi un citiem elementiem. Hiphopa mūzikas popularitāte ir palīdzējusi popularizēt hiphopa kultūru.
*) Egoistiskā attieksme dziesmu vārdos, nereti arī videoklipos, rada negatīvu efektu. Dziesmu tekstu saturs liek jauniešiem adoptēt slavināto “gangsta” stilu un ieradumus, pat ja šī persona nav nevienas bandas dalībnieks.
*) Ļoti iespējams, ka tieši hiphopa mūzika ir radījusi visvairāk problēmu ar cenzūru nekā citas populārās mūzikas formas, pateicoties bandu savstarpējiem apvainojumiem. Bieži vien, izpildītājiem nemaz nezinot,dziesmas vārdi tiek aizvietoti ar citiem vai aizvietoti ar pīkstieniem.
*) Ārpus ASV hiphops sāka izplatīties jau 80. gados. Kopš tā laika hiphopa kultūra ir iesakņojusies katrā kontinentā un ir kļuvusi par svarīgu mūzikas daļu daudzās valstīs.
no nodaļas par metālistiem:
*) ‘Metālists’ ir populārs termins smagā metāla fanam un tiek bieži lietots.
*) Metālistu rotaslietas un aksesuāri bija dzelksneņrotas, kniedētas ādas jostas, ķēdes, pat gredzeni, uz kuriem tika attēloti galvaskausi un citi ar nāvi saistīti simboli. Metālisti audzēja garus matus, pārsvarā līdz pleciem. Tolaik bija diezgan maz metālistu sieviešu vidū, nebija retums redzēt viņas ģērbušās kā gotus vai pankus, jo “klasiskais” metālistu apģērbs vairākbija paredzēts tieši vīriešiem.
*) Melni džinsi un armijveida apģērbs sāka aizvieto tdaudz tradicionālākos zilos džinsus un ādas jakas nomainīja krekli ar garām piedurknēm un militāra stila mēteļi.
*) “Matu griešanas” vilnis, kas bija ieguvis popularitāti daudzu metālistu vidū, neieguva atbalstu smagākajos, nošķirtākajos metāla žanros. Death metal un Black metal grupu dalībnieki un fani turpināja audzēt garus matus, kas nereti “krita” krietni vien zem plecu līnijas. Populāras bija arī garas bārdas. Black metal stila piekritēji lielākoties krāsoja melnus matus. Bija sastopami arī metālisti ar drediem vai pilnīgi noskūtu galvu
*) 21. gadsimtā metālisti kļuva zināmi arī kā ‘moshers’ pateicoties dejošanas stilam, kuru pieņēma (‘moshing’). Šis dejošanas stlis tiek vairāk asociēts ar populārākajiem metāla stiliem, tādiem kā un nu metal. Viņi valkā maisveidīgus džinsus, kas bieži vien velkas pa zemi. Šādiem džinsiem parasti ir piestiprinātas ķēdes, kas atrodas sānos. Tiek izmantotas kniedētas jostas. Tiek valkāti melni T- krekli, uz kuriem ir attēloti viņu mīļāko grupu emblēmas vai citi motīvi- liesmas, galvaskausi un citi attēli. Pāri T- kreklam nereti tiek vilkts krekls,kas tiek atstāts vaļā tā, lai būtu redzams motīvs.
*) Jakas valkā lielākā daļa metālistu. Šādas jakas parasti ir vai nu tikai melnas, vai citas tumšas krāsas, reizēm sarkanas. Uz jakām arī mēdz būt grupu logo. . Metālistiem bieži ir pīrsingi, parasti tie ir lūpu rajonā- visbiežāk- zem lūpas. Tāpat kā panki, metālisti izmanto matu krāsas.
*) Metālisti pārsvarā ir Eiropas un Ziemeļamerikas strādnieku šķiras pārstāvji, pārsvarā metālisti ir baltādainie, lai gan Arizonā metālisti ir sadalījušies starp baltajiem, meksikāņiem un Amerikas pirmiedzīvotājiem.
*) Daudzas smagā metāla grupas, pārsvarā thrash grupas savā mūzikā pievērš uzmanību sociālām problēmām, kamēr citas grupas ziedo sevi fantāzijas objektiem, vēsturiskām tēmām u.c. Viens no metālu definējošajiem aspektiem ir eskeipisms, vairīšanās no īstenības, sociāls kriticisms, metālistu kultūra ir “iedziļinājusies” šajā filosofijā. Sabiedrībā ir pieņemts uzskats, ka metālisti ir nekulturāli, šos stereotipus popularizē arī filmās,piemēram, Airheads This is Spinal Tap Wayne's World, visslavenākā šāda veida“parodija”, iespējams, ir 90. gadu MTV multfilmu sērija "Beavis and Butthead". Eskeipisms nenozīmē to, ka metālisti ir nekulturālāki un neizglītotāki kā citu subkultūru pārstāvji.
*) Tom Araya no “Slayer” ir katolis, bet ar dziesmas vārdiem God hates us all; (Dievs ienīst mūs visus) viņa fani var padomāt par pretējo. Pēc šādas pretstatīšanas Toms saka: “Tas vienkārši ir foršs vārds” un viņš tam netic. Tas pierāda, ka daudzi cilvēki nosoda metālistus pat neuzzinot patiesību. Lai gan Toms to neuzskatīja nopietni, ir mākslinieki, kas sātanismu uztver ļoti nopietni.
*) Iespējams, viena no atpazīstamākajām iezīmēm metālistu kultūrā ir "Il Cornuto", zīme, ko izveido ar roku. Šī zīme zināma arī kā “devil’s horns”, un “metal fist”. Mūsdienās žests ir izplatīts gandrīz visās jauniešu subkultūrās, kas metālistiem liek justies sarūgtinātiem, jo tas bija tikpat kā svēts viņu kultūras elements.
*) Metālisti interesējas par šausmu filmām, zinātnisko fantastiku, okultismu, politiku, ieročiem (zobeniem, nažiem, šaujamieročiem),armiju, fantastiku (kur liela uzmanība tiek pievērsta "J. R. R. Tolkien darbiem), ķeltu, skandināvu kultūrām, mitoloģiju utt.
*) Trad metaller: Metālists, kurš pārsvarā klausās tradicionālo metālu. Trad metaller tiek saukti arī par īstajiem metālistiem vai "old school" metālistiem. Iecienītākās grupas: “Black Sabbath”, “Led Zeppelin”, “Deep Purple”, vēlāk arī “Judas Priest”, “Iron Maiden” un “Iced Earth”.
*) Prime metaller: Metālists, kurš klausās visus metāla stilus.Visbiežāk tie ir jaunieši, kuri vēl “meklē sevi”. Iecienītākās grupas: “Slayer”, “Metallica”, “Godsmack”, “H.I.M.”, “Arch Enemy” utml.
*) Mallcore: Nu metal fani. Populārākās grupas: “Korn”, “Deftones” un “Slipknot”.
Fashioncore: Metalcore un "Emo" stila fani. Populārākās grupas: “Aiden”, “Atreyu”, “Funeral for a Friend”.
Mall goth: Lielākoties "Emo", nu metal un metalcore fani.
*) Hardcore ir cēlies no punk, un robežas starp abiem ir pamatīgi izplūdušas. Hardcore ir populāra Ņujorkas nomācošajā, industrializētajā gaisotnē, kas radīja tādas grupas kā “Biohazard”, “Agnostic Front”, “Madball”, “Cro-Mags”, “Sick Of It All”, “Murphy's Law”. Arī Vašingtonas grupas “Minor Threat”, “Bad Bains”, “Fugazi”, un Amerikas rietumu piekrastes “Black Flag”, “Dead Kennedys” un citas. Par galējo hardcore&metal apvienotāju kļuva “Anthrax” mūziķi, apvienojoties zem nosaukuma “S.O.D.” un trīs dienu laikā ierakstot "Speak English Or Die".
*) Death metāls, protams, bija pagrīdes mūzika un līdz ar to mūziķi savas dusmas, prieku, idejas, dzīves uzskatus varēja izkliegt, nebaidoties no nicinājuma un ignorēšanas. Tas bija stils, kurš ļāva apzināties sevi un nebūt par ienaidnieku sev.
no nodaļas par pankroku:
*) Pankroks ir mūzikas žanrs, kas radās 70. gados ASV, Austrālijā un Lielbritānijā. Tas ir rokmūzikas paveids, kam atšķirībā no klasiskā roka parasti ir raksturīgi cita veida dziesmu teksti, mazāka ārišķība, kā arī dažādi elementi no panku dzīves.
*) Citiem vārdiem, pankroks progroku satricināja tā vājākajā vietā: bieži vien progroks riskēja kļūt dramatiski banāls un pārspīlēts, ja tika aizmirsta kāda lieta: labai mūzikai ne vienmēr jābūt arī „grūti pieejamai” un sarežģītai. Tieši tad nāca pankroks, kurš izcēlās ne jau ar skaistām melodijām, bet gan ar paviršu dziesmu rakstīšanu un izcilu, reizē arī izaicinošu nekaunību.
*) Kā labu pankrokera imidžu var minēt „Sex Pistols” vokālistu Džoniju Rotenu, kurš savu nostāju pauda vienkārši un tieši, valkādams T-kreklu „I hate Pink Floyd”!
*) Tikai retais zina, ka pankukultūrai Latvijā ir vairāk kā 20 gadu ilga vēsture un ka pastāv vairāki atšķirīgi panku novirzieni ar pilnīgi pretējiem uzskatiem un tomēr vienotu mērķi- uzlabot šo pasauli
*) Vispārējs „bums” panku kultūrai jauniešu vidū bija 80.gadu vidus: modē bija noplēstas un aprakstītas drēbes, izbalināti mati, utt. Nozīmīga loma bija arī vietējiem blakus faktoriem- tautas atmoda, lielais iebraucēju skaits no PSRS, ielu boksi...
*) Savu kultūru panki lielākoties popularizē ar mūzikas palīdzību. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka jaunieši bieži vien panku kultūrā ienāk kādu estētisku parametru iespaidā, vēloties atšķirties no. Izaicinošs apģērbs un uzvedība - tas sākumā šķiet normāli.
*) Kamēr britu un Skandināvijas pankgrupas sākumā turpināja ar vēl primitīvākām uzvedības manierēm nekā agrākie panki, neaizmirstot ādas jakas un grebenes matos, daudzi ziemeļamerikāņ iignorēja tādas lietas, vienkārši noskujot sev plikas galvas (uni-sex stils). Šī atteikšanās no nodevu maksāšanas stilam kļuva par hardcore būtību un beigās sasniedza loģisku nobeigumu straight edge - panku filozofijā.
*) Jaunajā tūkstošgadē par plastiskajiem pankiem varētu dēvēt „The Offspring”, „Green Day”, „Blink 182”. Žurnālists to pamanīja un nosauca viņus par ielas pankiem un viņu kustību unmūziku nodēvēja par „Oi”.
*) Paradokss ir tas, ka tad, kad mira main stream (galvenā virziena kultūras) panki, respektīvi, tad, kad izjuka„Sex Pistols”, uzskatīja, ka panku subkultūra ir mirusi.
*) Senāk visa panku kustība tika balstīta uz ideāliem un protestiem. Protestiem pret pastāvošo iekārtu un uzskatiem. Piemēram, skvoteri - panki, kas dzīvoja ieņemtās mājās, veidoja savu pasauli. Viņiem bija savi bērnu dārzi, skolas, sava tipogrāfija un pat mākslinieku darbnīcas. Tā bija uz ideāliem balstīta pasaule. Mūsdienujauniešu protesti pamatā aptver ļoti šauru redzesloku. Parasti viņi protestē pret saviem vecākiem, skolotājiem, pret ierobežojumiem, pret vecākās paaudzes principiem.
no nodaļas par skinhediem:
*) Naci-Skinhedi (Neo-nazi Skini, dažreiz saukti par White Power vai Boneheads) – rasistiski un politiski. Par spīti populārajam uzskatam, dažiem rasistu skiniem nav nekāda sakara ar nacismu.
*) Skinhedu mode bija pretstats tajā laikā aktuālajai hipiju kustības un rokeru modei. Skini ģērbās darbaļaužu drēbēs, bet tās vienmēr bija tīras un koptas, jo skini lepojās par to, ka ir darbaļaudis. Interesanti, ka šajā periodā skinhedi, ejotuz darbu, ģērbās citādi – džinsās, Dr. Martens šņorzābakos ar dzelzs purngalu,T – kreklā, utt.
*) Sākot ar 1977. gadu, skinhedu subkultūru sasniedza nepieredzēti sarežģījumi. Fašistiskā Britu Nacionālā fronte sāka vervēt savus atbalstītājus arī skinhedu vidū.
*) Septiņdesmito gadu beigu skinhedu vidū vispopulārākā mūzika bija Two-tone, tā saukta pēc Kovetrijas ierakstu leibla, kurš izdeva tādas grupas kā „The Specials”, „Madness”un „The Selecter”. Two-tone bija ska un rocksteady muzikālais apvienojums arpankmūzikas garu. Leibls izlaida daudzus Top Twenty hitus, iegūstot arī pirmās vietas. Šajā laikā (1979.-1981.) Lielbritānijas ielās skinheds bija pavisam ierasts skats.
izmantotās literatūras saraksts:
*) Nepublicētie materiāli:
17. www.alternative.lv
18. www.bbc.com
19. www.google.lv
20. www.humanbeatbox.com
21. www.piparmetra.lv
22. www.punk.lv
23. www.siets.lv
24. www.truemetal.lv
25. www.wikipedia.com
[bez "nepublicētajiem materiāliem" ir vēl grāmatu saraksts, kas ietver Jungu, Rubeni utt., bet kuru izmantojumu darbā nevarēju pamanīt. atsauču nebija, tamdēļ interesanti būtu uzzināt, no kurienes darba izstrādātāja citējusi
anii: "mākslas zinātniece, grafiti pētniece: „Mākslas pasaulē grafiti ir visneaizsargātākā – to vienā mirklī var iznīcināt laika apstākļi, vandaļu roka vai amatpersonu rīkojumi. Vienlaikus tā ir arī vispieejamākā māksla ielās, un tā apskatāmajebkurā diennakts laikā. Grafiti radīti, izmantojot mākslinieku rakstītājupersoniskos līdzekļus, absolūtā altruismā, rezultāts – dāvana pilsētai. No vienkārša „Es te biju” variējoties līdz komplicētiem zīmju un simbolu virknējumiem. Es aicinu sabiedrību nevērtēt grafiti pēc mīlas vai naida pierādījumu uzrakstiem tuneļos u. tml. – tehniski izstrādātākie un oriģinālākiedarbi nav sastopami pašā pilsētas centrā. Tas, ar ko mēs sastopamies ik uz soļa (tag), nav viss, ko piedāvā latviešu ielas mākslas un grafiti aktīvisti, tā ir plaša un sazarota subkultūra, kas izpaužas pilsētvidē, sākot no aerosola zīmējumiem līdz instalācijām.” - droši vien no kāda 'nepublicēta' materiāla]nezinu vai par ko tamlīdzīgu jāsmejas, jāraud vai vienkārši jāignorē. drīzāk jau pēdējais variants, nu bet vismaz šis posts mani uz kādām 20 minūtēm atpūtināja no mana „20. gadsimta deviņdesmito gadu andergraunda subkultūra Latvijā” rakstīšanas un tas jau uzskatāms par pozitīvu citētā darba aspektu.
love peace harmony