*

pa ceļam no Jāņiem uz Smilteni, bijām iebraukuši Cesvaines pilī. un nākamajā dienā Mēru muižā.

( tur )

Smiltene ir ežu galvaspilsēta. Apm. pusstundas pastaigas laikā satikām četrus gab.

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

*) man te bija tāda laulības dzīves krīze, bet gan jau to tāpat varēja saprast no maniem savādajiem pēdējā laika tekstiem;
*) ar zirgu piedalījāmies Ikšķiles pilsētas svētku uzvedumā "Ulubeles pasakas". nekas īpašs mums tur nebija jādara, bet es ļoti priecājos, ka zirgs uzvedās daudz labāk nekā es biju cerējusi - īpaši nestresoja ne par cilvēku pūļiem, ne gaismām, ne trokšņiem. vienīgais, kas viņam likās aizdomīgi bija kāpšana pāri tam plastmasas sūdam, ko uzliek virs vadiem, kas iet pa zemi. zirdziņam likās, ka tur apakšā slēpjas kaut kas baiss un zirgēdošs, bet nu enīvei pārkāpām kad nu tas bija jādara;
*) biju kamermūzikas festivālā "Sansusī", kas notika ellē dirsā pasaules malā Aknīstē un bija pilnīgi medžik. es nesaprotu kā viņi uz meža skatuves nogādāja koncertflīģeli un marimbu, bet klausīties Džonu Keidžu dzīvajā tur bija komoss. viena no manām mīļākajām JRT izrādēm - "Dzeja" arī tur ierakstījās visnotaļ pārpasaulīgi. man laikam ir jauns mīļākais festivāls;
*) biju Smiltenē un uz saviem mīļajiem Gaujienas kapusvētkiem. no turienes jums atvedu stāstu par kungu kapsētas vārtiem.
karoč kādā jaukā un gaišā dienas laikā pie kapsētas vārtiem piebrauca mašīna, iekrāva vārtus un aizbrauca. neviens nelikās ne zinis - nosprieda, ka vārtus ved restaurēt. pēc kāda mēneša sāka taujāt priekšsēdētājai - kad ta būs atpakaļ? a priekšsēdētāja pilnīgā nesaprašanā - kādi vārti, kāda restaurācija? vienvārdsakot vārti bija vienkārši nozagti. pagāja 11 gadi un šoreiz tumšā nakts laikā vārti atgriezās iepriekšējā vietā. tādi pat - nerestaurēti un šķībi. pie tiem bija nolikts balts, otrādi apgāzts šķīvis. kopš tās dienas Gaujienas kungu kapsētai atkal ir vārti;
*) biju uz Efterklang konci. sākumā patika, tad viņi visai ilgi spēlēja vienu un to pašu dziesmu, kas bija visai garlaicīgi, bet beigās atkal palika interesanti;
*) savukārt šodien, pēc vienas nepatīkamas procedūras no rīta, es iepirku jaunu apakšveļu, nogaršoju Delīsnaka veģetāro pupiņu burgeri (labs), apmeklēju Steihena fotoizstādi Arsenālā (laba), uzkāpu Kleistu Bumbu kalniņa skatu tornī un vēl izjāju līkumu pa Zilajiem kalniem;
*) nedaudz ilustrāciju būs kaut kad vēlāk, man vēl šovakar jāskatās Hav tu trein dragon II

( trips )

Viena no dīvainākajām sajūtām kāda jelkad bijusi - pusnaktī iziet savas bērnības laimes mājas pagalmā. Tumsā. Virs galvas vienā mākonī ar dažu sekunžu intervālu raustās mazs, rozā zibentiņš, kuru attiecīgi apskaņo bieža, ritmiska rūkšana. Un tad dzirdēt kā kaut kur, krietnu strēķi no šejienes sāk spēlēt Tesa. Tik skaļi kā es klausītos mājās, naktī, negribot nevienu pamodināt - klusināti, bet pilnīgi skaidri. Pa to laiku zibentiņš ir aprimis un sāk gāzt lietus. Jo intensīvāk līst, jo Tesa skan skaļāk. Un par spīti lietum virs Lazdukalna sānu no mākoņiem izstiepj pilnmēness. Starp citu es tikai vakar vecā ceļvedī izlasīju ka Lazdukalns esot sens 12. gs kapulauks.
Es stāvu lietū, klausos Tesu un pamazām samirkstu līdz pusādai un ir viens no krutākajiem Tesas končiem manā dzīvē.
Tad man palika auksti, ienācu istabā kurā valda pusizkrāmētu, no istabaugšas nostieptu, kastu haoss, novilku slapjās drēbes, uzvilku vakar Siguldas humpenē iegādātu flīsa ziloņa kostīmu - kombinzonu un atsēdos turpināt šķirot savu senču dzīvi.

Jāņi bija forši, otro gadu līgoju ar Saviešiem, šoreiz tas notika starp Raunu, Drustiem un Dzērbeni. bija kādas 4x mazāk cilvēku nekā Dumpju Jāņos pērn, turklāt Jāņu mātei īsi pirms Jāņiem bija atgadījušās ķibeles ar veselību un viņa bija gandrīz tikko no slimnīcas. tāpēc šie Jāņi bija tādi mierīgāki un mazliet melanholiski. savu daļu mierīguma un melanholijas piedeva arī vēsais laiks, jo, lai arī vasaras saulgrieži man asociējas ar mežonīgas enerģijas sprādzienu, ir grūti "spridzināt", ja mugurā ir džinsas, vilnas zeķes līdz celim, tautastērpa brunči, adīts džemperis un pāri visam liels vilnas lakats (vēl grūtāk nekā spridzināt, ir iet ar šādu ietērpu čurāt). bet par spīti visam viss bija kā vajag - kārtīgi izdziedājos, gājām rotaļās, ēdām, dzērām, pavadījām un sagaidījām saulīti. nakts bija skaista, lietiņš sāka pilināt vien stundu pirms saullēkta un tādā viegli paciešamā apjomā. gulēšanai teltī bijām nopakojušies pamatīgi, līdz ar to ne tikai nenosalām, bet arī neticami labi izgulējāmies.

Jāņu dienā bijām aizbraukuši līdz Smiltenei. tur gan es drusku sagruzījos, jo tās mājas sāk izrādīt lēnas miršanas pazīmes. pati māja vēl tā, bet saimniecības ēkai jumts sāk sadalīties un pa šķūņaugšu sāk saimniekot putni un kaķi, nāk slapjums iekšā. šobrīd nevienam naudas, ko tur ieguldīt nav, mums Salaspils mājai jau ir problēmas ar jumtu. izbesījos par ļoti stulbu manas ģimenes tendenci, ka vecas lietas ar emocionālo vērtību tiek nomestas kaut kur pa kaktiem un stūriem un bēniņiem, lēnām tur mirst un bojājas. katru reizi tās ieraugot sākas kkāda raudāšana vai gruzīšanās. ja tai lietai ir tā atmiņu vērtība to vajag vai nu nopucēt un nolikt goda vietā vai cieņpilni nokurināt. citādi tās stāv tādā zombijīgā starpstāvoklī starp dzīvi un nāvi un noteikti nerada labu enerģiju. šo to savācu jau tagad līdzi uz Salaspili, bet ķiršu laikā jābrauc un jāpieiet tai lietai kārtīgi. jāglābj, kas glābjams un, kas neglābjams jānokurina vai jāizmet.

brauciena noslēgumā vēl iemetos Niedrājā noskaloties. bija aukkksti, bet labi.

( tas skaisto mākoņu laiks )

=> Salaspils - Ikšķile - Tīnūži - Suntaži - Mālpils - Nītaure - Skujene - Alauksts - Vecpiebalga - Druviena - Triza - Galgauska - Gulbene - Smiltene
<= Smiltene - Bērzkrogs - Bānuži - Lode - Taurene - Māļi - Nītaure - Zaube - Ķeipene - Suntaži - Kangari - Salaspils

7dien, daļēji pa Ērgļu ceļu, daļēji pa tam paralēlo grantinieku, dragājām uz pirti Galgauskā. bez īpašām pieturām, jo ~13:00 bija jābūt tur. pirts bija debešķīga - rekomendēju - pirtniece Valda Vītola. pēc tam iebraucām Gulbenē, kur iepriekš nekad nebija gadījies būt un, kura manā atmiņā ierakstījās kā pilsēta, kuras centrā ir 3 apbedīšanas kantori. tur, tāpat mašīnā sēžot iekodām un devāmies pārlaist nakti Smiltenē.

Garš un lēns rīts Smiltenē, vizīte kapos un centrā. auksti, bet vēl saulaini. vienā brīdī gan bija krusa, ar tai sekojošu sniegputeni. mājās braucām pa šoseju līdz Bērzkrogam un tālāk pa mazākiem ceļiem un celiņiem. maršruts daļēji sakrita ar turpceļu, bet šo to pamainījām un vairāk stājāmies kaut ko skatīties. skatīšanos gan ļooooti apgrūtināja mežonīgais un necaurredzamais sniegputenis.

( trips )

* LV grantinieki, īpaši paugurainākajās daļās, ir brīnišķīgi skaisti;
* nezināju ka Centrālvidzemē ir tik daudz pamestu pareizticīgo baznīcu;
* saistībā ar nesenajiem nepatīkamajaiem notikumiem, kaut kā izteikti acīs dūrās dzeloņdrātis - ar tām ir pilnas Latvijas pļavas, ceļmalas un lauki;
* 5. maijā tāds sniegs un putenis vēl nebija piedzīvots. lai gan, cik man zināms 1953. gada 12. maijā arī sniga sniegs;
* redzējām daudz stārķu, mazāk dzērvju, vairākus zaķus, vienu vāveri un vienu alni;
* un pirts tiešām bija debešķīga. emocionāla reanimācija pēc zirga pazušanas un meklēšanas šausmām.

bija divas garas dienas, kuras sākās jau aizvakar naktī krāsojot olas. vispār olas mani Lieldienās vienmēr nomoka, jo es neēdu olas, bet man nenormāli patīk to krāsošanas process un es neesmu spējusi izdomāt tam nekādu vegānisku alternatīvu. tā kā šogad mums vajadzēja olas, ko ņemt līdzi uz pasākumu, kurā bija jāuzstājas ar "Saviešiem", tad pagādājām brīvībā turētu vistu olas un krāsojām nost.
vakar atklājām peldsezonu Niedrājā, tālāk devāmies uz Sedu un Sedas purvu. tur izstaigājušies braucām uz Oleru muižu, kur pabijām vēl vienā minipurvā un jauki pavakarējām. šorīt bija 2h jādzied un jāvada aktivitātes Lieldienu pasākumā un pēc tam vēl jādzied Rūjienā. mājupceļā izbraucām caur Siguldu un es beidzot tiku pabraukt ar Siguldas panorāmas ratu - līdz šim vienmēr bija gadījies tur būt sezonās, kad tas nedarbojas.


( Smiltene, Strenči, Seda )

( Savieši Oleru muižā un Rūjienā )

( Sigulda un laimīgas beigas )

saulgriezēt sāku 21. jūnijā pie zirgiem. atšķirībā no pagājušā gada, šogad zirgi baigi nepavilkās uz saulgriezēšanu. bet vainadziņu Radis dabūja un drīz vien to arī pazaudēja.
( 21.06. )

tripa pirmā diena: Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene.
( 22.06. )

diena nr2: Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos"
( 23.06. )

trešā diena: Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils
( 24.06. )

manliekas, ka foršākie Jāņi, kādi man bijuši. un burvīgs trips pa Vidzemi 3 dienu un apmēram 600km garumā.

Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene - Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils.

fotoreportāža sekos.

bet šodien vedu divas biedrenes ekskursijā pa dažām sev ļoti mīļām vietām ap Smilteni. vispār viss brauciens bija foršs, bet pats brīnišķīgākais moments bija, kad es plika ietesos Klievī. nezinu, kāpēc tik dramatiskas sajūtas, bet es tiešām nevaru izteikt vārdos cik man labi pēc tam palika. patiesībsakot jau pašas peldes laikā. ūdens bija tik silts, tik maigs, tik glāsmains un apskaujošs un spirdzinošs. likās, ka kaukāda milzīga ne visai pozitīvas substances čaumala atmiekšķējas un nokrīt no manis nost. man allaž patīk peldēties, īpaši jau ezeros un vēl, jo īpašāk Smiltenes ezeros, bet šitas bija pilnīgs Kosmoss.

( ap Smilteni )

nejauši uzskrēju virsū grāmatai "Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti". pirmajā mirklī likās, ka būs pārāk virspusēja, bet beigās baigi aizrāva.
vispār ļoti labprāt pabraukātu novadpētnieciskā ekspedīcijā pa Ziemeļaustrumvidzemi kopā ar kādu zinātāju. tā pavisam mierīgi, lēnām, ilgi.
mana sapņu viensēta meža vidū arī atrodas kaut kur tur - starp Valku un Alūksni, ne pārāk tālu no Smiltenes.

bij jocīga dzimšansdiena. ieplānotie plāni galīgi izgāzās, radās citi, sazarojās, savērpās, apgriezās otrādi, izveda caur Niedrāju un atveda atpakaļ līdz mājām. neforšākā daļa - tas ārkārīgi savādais privātais festivāls Leukadionīss, kurā bija jāspēlē Tesai. likās, ka galīgi ne tur esam nokļuvuši un ne Tesa, ne Horizons tai izteikti pieaugušie-ar-bērniem-šašliks-batuts publikā neiederējas. lielāko daļu laika pavadīju guļot mašīnā. tai laikā, kurā negulēju, aplūkoju Raunas ieteku Gaujā un redzēju, kopāņemot, kādu sauju ar jāņtārpiņiem. tie nebija redzēti gadiem.
pirms tam bija neiedomājami smukā Cīrulīšu dabas taka pie Cēsīm un Ērgļu klintis.
pēc tam bija Lielā Ellīte, neplānots līkums pa grantinieku Cēsis-Mārsnēni-Smiltene līdz Niedrājam, lai pliki tai iemērktos ap saullēkta laiku.

( foto )

komercjāņu vakars sanāca diezgan īss, ļoti vējains un diezgan melanholisks - Launkalnē ar latvijas hārdkōra vecajiem un bārdainajiem krabjiem. pārējo laiku sanāca brīnišķīgi un neplānoti tripi ap Smilteni.
apgājām apkārt Niedrājam, info stendā uzzinājām, ka turpat mežā slēpjas vēl 6 mazāki mežezeriņi. braucām skatīt. atradām gan tikai divus, jo mums nebija kartes. pirmajā dzīvoja zalktis un tas mums uzdāvināja gaileņu sauju pusdienām. nomocījām Golfu (mums vajag džipu!!!), izbraucām no meža fantastiskā vietā, kur augsta kalna (apm 140 m vlj.) slējās burvīga viensēta. uzkāpām kalnā, ģībām no skaistā skata, nokāpām lejā. žēl, ka tā, jo pēc tam izrādījās ka aiz mājām mežā, dzīvo arī Pārkalņu naudas akmens. nekas, aizbrauksim citreiz. es gribu tās mājas sev! sajūta tai apkārteni izteikti maģiska un spēcīga. otrā kalna pusē turklāt ir pļavas, kur es varētu ganīt savus zirgus. šobrīd gan tur ganās govis.
izstaigājām arī manu mīļoto Cērtenes pilskalnu, par kuru te esmu jau daudz jūsmojusi. un mājāsbraucot iebraucām Vecsautiņu avotos - interesants veidojums, nebiju neko tādu LV redzējusi.
vispār savāda sajūta, ka tik tuvu pazīstamām un kopš bērnības zināmām vietām atrodas kaut kas tik maģisks, spēcīgs un vēl neredzēts.

( tur ārā )

6dien bijām Kārļa radinieka bērēs Jaunmārupes kapos, bet 7dien sakopām manu vecvecāku kapus Smiltenē un braucām uz Gaujienas kapusvētkiem:
bēres bija pilnīgs dizāsters. mums tika teikts, ka sākas 14os, bet kad 13:45 izkāpām no auto, bēres bija tikko kā beigušās un visi mums uzglūnēja īgniem un neizpratnes pilniem skatieniem. par sodu bij jāpaliek uz bēru mielastu, turpat netālu esošajā un ne visai jaukajā kafejnīcā. tur mūs gaidīja gaļas buljons, buljona pīrādziņi, milzu paplātes ar kotletēm un karbonādi, taukas šķiņķa šķēles un rasols. un kūciņa ar želantīna slāni virsū. it kā jau mums ikdienā apkārt ir gana daudz gaļēdāju, bet to, ka cilvēki mēdz ēst tik šausmīgi daudz un dažādas gaļas vienā ēdienreizē es biju aizmirsusi un jutos diezgan neomulīgi. visu vēl vainagoja dažu radinieku savstarpējā ecēšanās. tas, ka mēs gandrīz nevienu tur nepazinām ar nebija diezko forši.
kā tikām prom, tā braucām uz Smilteni, lai pieņemtu rudenīgu peldi Niedrājā un nākamajā rītā dotos uz, man kopš bērnības ļoti mīļu, pasākumu - Gaujienas kapusvētkiem. cerēju tur satikt un aplūkot visādus savus dzīvos radus, bet sanāca tikai vienai vecāsmammas māsīcai virsū uzskriet.
pēc tam atpakaļ uz Smilteni, vēl viena rudenīga pelde Niedrājā + apgājām visam ezeram apkārt. bērnībā likās, ka kaut kas tāds prasītu veselu dienu, ja ne divas, bet izrādās to var izdarīt apmēram stundā.
pielādējām Golfu ar āboliem un braucām mājās.

rezultātā - ļoti daudz pārdomu par bērēm, un to tradīcijām; par to kā daži cilvēki savas sāpes nevis laiž vaļā, bet auklē un staipa līdz milzumgarus mūžus; par kurzemnieku un vidzemnieku nenoliedzamajām atšķirībām; par radiniekiem un ģimenēm; un par to cik šauuuuusmīgi forša vieta uz planētas ir Niedrājs!

( ilustrācijas. pārsvarā no ne-kapiem )

( turpinājumsss - Smiltene, Āraiši )

bijām +/- 4 dienas Smiltenē un ir tik daudz sajūsmas pilnu iespaidu, notikumu un bilžu, ka laikam būs jātaisa divi ieraksti par to visu.
nebiju bijusi savas bērnības vasaru pilsētā kopš pērnajiem vasaras saulgriežiem. aizbraucām un baudījām mazpilsētas dzīvi, kā kārtīgi atpūtnieki-vasarnieki. laiskojāmies, vairākas reizes dienā braucām peldēties (Smiltene ir kruta kaut vai ar to, ka peldei var izvēlēties trīs dažādus ezerus - viens par otru labāks, bet labākais no visiem, protams, Niedrājs), imitējām darbošanos (palasījām tējas, ķiršus un nopļāvām mauriņu), inspicējām humpalbodes, klimtām pa mežiem un parkiem, patērējām daudz neveselīgus un daudz veselīgus pārtikas produktus un eckursējām. idilli gan mazliet aptumšoja, tas ka Smiltenē tieši šijā nedēļas nogalē notika LV orientieristu svētākais pasākums Kāpa, uz kuru no Saldus bija attriekušies arī vīra vecāki + kaukāds viņu čoms, līdz ar to mana mazā, necilā un mīļā Smiltenes mājiņa bija piebāzta ar jukušiem kurzemniekiem (tas nav apvainojums konkrēti viņiem. tas vispār nav apvainojums, tikai konstatācija. manuprāt, visi kurzemnieki ir jukuši) un tas likās tik ļoti jocīgi un sirreāli. šajā sakarībā mums nācās savu midzeni ierīkot saimniecības ēkā (kas agrāk bija kūts cūkai un zirgam) un, kas bija pat foršāk nekā dzīvot mājā iekšā.

šausmīgi daudz smaržu. visvairāk liepziedi. kapos un Vecajā parkā un Trikātā un Āraišos. Cērtenes pilskalns smaržo pēc meža zemenītēm. un vai visas ceļamalas pēc vīgriezēm. virtuve, ledusskapis un mašīna pēc Smiltenes pienotavas Latvijas siera. ezera un pēcpeldēšanās smarža. slapjš suns, daudz, daudz slapja suņa. vecāsmammas lillijas.
daudz putnu. un šausmīgi daudz peldēšanās. vairākreizes dienā, par spīti tam, ka pēkšņi kļuvis vēss vai līst vai slinkums. un visi ezeri tik sakopti, Niedrājā vēl viena laipiņa uzlikta un daudz soliņu. Klievi vispār pazīt nevar - izcirsti krūmi, atvestas smiltis, laipņa, ģērbtuve, krēsli..., bet Teperis jau vienmēr bijis tāds uzpucēts.

( piektdiena, sestdiena - Smiltene, Trikāta )

turpinājums sekosssss

man ļoti gribas uz Smilteni un Niedrāju

d) mamma vakar iedāvāja jaunu milzu dvieli. uz iepriekšējā milzu dvieļa stūrīša stāv rakstīts Ēriks, 4. g. Ēriks ir mans tēts un četri gadi viņam bija pirms 54 gadiem, tātad tik vecā dvielī mēs vislaik slaucījāmies. bet esjumsteikšu nekāda vaina, tik maliņas pāris vietās spurojas;
s) es jau gandrīz gadu neesmu bijusi Smiltenē un tas ir šausmīgi. Saldū nav būts gandrīz pusgadu un arī tas ir diezgan šausmīgi;
b) reizi gadā man gribas mājas ballīti dārzā un parasti tas ir maijā, bet pēc pagājušā gada bišķi raustos, turklāt nav īsti piemērota datuma. vēdiena man iekrīt nedēļas vidū, tai tuvākajās brīvdienās man jāstrādā un pēc tam ar visai tizli ar tiem laikiem. nez, varbū jāatliek uz dzēdienu, bet to man vienmēr kaukā mazāk gribas svinēt;
t) šovakar tātad jābrauc uz Tradžediju Valmierā;
s) un 5dien baigi gribētos uz Sabotu Zabadakā, bet visticamāk jau ka nespīd.