*

bet šodien vedu divas biedrenes ekskursijā pa dažām sev ļoti mīļām vietām ap Smilteni. vispār viss brauciens bija foršs, bet pats brīnišķīgākais moments bija, kad es plika ietesos Klievī. nezinu, kāpēc tik dramatiskas sajūtas, bet es tiešām nevaru izteikt vārdos cik man labi pēc tam palika. patiesībsakot jau pašas peldes laikā. ūdens bija tik silts, tik maigs, tik glāsmains un apskaujošs un spirdzinošs. likās, ka kaukāda milzīga ne visai pozitīvas substances čaumala atmiekšķējas un nokrīt no manis nost. man allaž patīk peldēties, īpaši jau ezeros un vēl, jo īpašāk Smiltenes ezeros, bet šitas bija pilnīgs Kosmoss.


Vecsautiņu avots


iegūstu "mūža jaunību" (Vecsautiņu avots, Puju strauta labajā krastā 550 m ZR no Sautiņiem. Teikas stāsta, ka nobaudot pazemes avota ūdeni iespējams iegūt mūža jaunību.)


Cērtenes pilskalnā
vispār visu ekskursiju nostaigāju basām kājām. pilskalnā nebija ne vainas, bet apkārt Niedrājam iet tāds labiekārtots un smalki šķembots celiņš. pa to uz beigām sāka diezgan jau besīt.


pusceļš augšā


otrs pusceļš augšā


pašā augšā


ļooooti nepatīkams atklājums - pilskalnā ir izcirsts mežs (17ha). labi ka vismaz nav kailcirte. bet tur bija tik skaistas, vecas, gudras un mīļas egles, u.c. koki.
tagad tur izskatās tā


bet agrāk izskatījās šitā


un šitā


diezgan īpaša un mīļa vieta - kāds jauks Cērtenes līkums






mežābele pilskalna pakājē


pilskalna pļaviņa, kurā satikām šo onkuli




mana ekstātiskā pelde Klievī. no malas izskatījos tik svētlaimīga, ka ievilināju ūdenī arī rūdītu ne-ūdens cilvēku


Klievezers




pēc tam braucām apiet ap Niedrāju (es arī viņā nopeldējos)








atradums








melleņu bēbīši






mājupceļa negaiss


par daļu bildēm (tām, bez baltajiem rāmīšiem) liels paldies vilkatei