*

tagad droši vien vajadzētu pierakstīt pāris teikumus klāt šim te.
nerakstīšu.

Miegs šodien pirms izrādes pilnīgi nopietni mēģināja no manis izspiest, kas man labs noticis, ka es izskatoties tik laimīga un klusa. nez cik laimīgs var būt cilvēks, ja klāt pie visa vēl pazūd visi puiku apavi no Ledus, bet fūre uz Helsinkiem iet prom rīt no rīta.
neatradās.

tagad man vajag pagatavot kko absolūti grandiozu. nevar visdien pārtikt no cigaretēm un mazliet šokolādes. jess.

ā, starp citu, tās meitenes kaķi, kura nāvi es redzēju sapnī pagājšnakt, šovakar iemidzināja.

man šķiet ka Nikolajs gaida mani mājās tikai tāpēc, lai nospertu man kārtējo, kaut uz mirkli bez uzraudzības atstāto, zeķi. drīz man nebūs vairs neviena kārtīga zeķu pāra - nu kur abas zeķes vienādas. kur viņš viņas nobēdzina es nezinu. varbūt apēd.
nākot mājās no darba aizdomājos, ka pēdējos divus gadus sanācis zeķes, veļu un auskarus pārsvarā pirkt Londonā. ja turpmāk būšu uzmanīgāka, moš izdosies iztikt ar esošajiem, krietni paplucinātajiem, krājumiem līdz novembra beigām, kad plānoju atkal doties uz to pusi.

p.s. ja kādam ciemojoties pie manis pazudīs viena vai abas vai vairākas zeķes, es kategoriski atsakos uzņemties atbildību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu. es jau netieku galā ar savējiem.

vispār jau nebija prātīga doma uzvārīt pienu, iedzert un ar ļasikiem močīt no saļika uz a-salu [ar vilcienu protams]. izrādījās, ka rīgā tomēr es neesmu tik advancēta kā salaspilī. šajā gadījumā es ceļā uz casablanku +/- kritienā iecirtu pedāli kājā. nu nekas, toties tagad esmu mājās.
un
es gribētu apsolīt, ka vairs nekad ap šo laiku pārrodoties, nerakstīšu lepnus apgalvojumus, ka varu atbraukt mājās ar riteni jebkādā stāvoklī. tas tāpat jau sen ir skaidrs. bet es to tomēr neapsolīšu.
rīt man būs vēl viens kaķis. un rīt kritīs zvaigznes.

un godīgi sakot man nav ne jausmas, kā tajā tumsā un zaļajā kosmosā, kurā, manlieks, pati savu māti nepazītu, es tomēr ieraudzīju un sasaucu svenskterror
par pārējām 'ģeniālajām' lietām nerunāsim. vismaz šobrīd.
jauku Jums dienu. es gulēšu.

ja mans iepriekšējais karsti mīļotais kaķis Fredis aizgāja uz laimīgākiem medību laukiem tieši tāpēc, ka nepārcieta narkozi, lai gan bija liels un trekns runcis, tad Trīne, būdama maza, ļoti slaida [3,2kg] kaķenīte, sāka plosīties jau pusstundu pēc pārvešanas mājās. to viņa neatlaidīgi darīja visu dienu, pret būrīša restēm laužot nost nagu strēmelītes un kaisot uz mana tepiķa, kā arī neciešami bļaustoties.
lai gan ārsts teica, lai no būra laižam ārā viņu tikai rīt, mūsu nervi neizturēja un izlaidām jau tagad. viņa ne tikai nav apvainojusies - viņa neizrāda ne mazākās vārguma pazīmes. paēda, nokārtojās kastītē [ko viņa savu mūžu nav darījusi, jo vnm iet ārā], izmīļojās ar mums visiem un aizgāja atlaisties vienā no savām ierastajām vietām. paldies jebkam ka tā. mani nervi no viņas pieskatīšanas, pa šo dienu ir pārmocīti līdz pēdējam. fū.

( Trīne )

pieskatot savu, no rīta operēto kaķīti, kurš vislaik ārdās, kliedz un grib tikt ārā no kastītes, es nespēju padarīt neko citu, kā vien dzēst ārā vecas vēstules no oranžā. un tas mani iegruzī vēl vairāk.

pavasaris patiešām nav tālu, jo kamēr Trīne čuč man klēpī, pa balkonu danco bezkaunīgu runču bari.

septembris grib mani nogalinaat. man buus 2 darbi, lekcijas un aarpraatiigs trubu, radiatoru, katla mainjas pasaakums maajaas... + arsenaals, baltijas peerle un gan jau arii neiztruukstoshie atpuutas vakari, kuriem ar patiesu atpuushanos visai maz sakara

peedeejo sliktaa garastaavoklja dienu laikaa esmu izdomaajusi kas man ir apnicis, kas nea, ko man vajag un ko es negribu redzeet. ceru izdosies pie taa pietureeties.

aaa un rudens ir sasodiiti tuvu. pirmaa vieta, kur to var ieraudziit ir cilveeku acis. gan jau tas ir arii maneejaas.
otraa paziime vareetu buut nepaartraukti virtuvee dezhuureejoshie kakji. vinji visu laiku rij kaa negudri. es toties esmu noleemusi atmest gan eeshanu un dzershanu, atstaajot tikai elposhanu [nepaartrauktu] un guleeshanu [kad nu vien tas buus iespeejams]

un man liekas beidzot buus ta ka es visus satikshu mazliet biezhaak

atkal ir piemetusies naktii-nevaru-aizmigt seerga

veel viena diena lai nokaartotu paraadus akadeemijaa
bet paraadi ir divi

kabachu kotletes ar mammas taisiitu lecho no pashaudzeetiem daarzenjiem un kefiiru klaat ir perfect

nez kaapeec, lai cik ljoti gruuti arii nebuutu pamosties, es nespeeju iedzert kafiju
tikai jasmiinu teeju [japaanaa to sauc par drakona peerli]

vakar izklaidiigi shkjirstot kaadu Astrogora graamatu, 37.lpp izlasiiju "meeness cilveeks runaa klusaa balsii, miil mammu un kakji, vinjam garsho piens un alus"
piens man galiigi negarsho
taatad neesmu normaals meeness cilveeks

bet mammu un kakji es miilu

man ir piemeties iignums un peedeejaas dienaas lai arii debesis peleekas tomeer visas kraasas liekas tik nedabiigi spilgtas un spiedzh un uzbruuk taadi lieli sarkandzelteni laukumi un kur tad mans melnais jaaaizver aizkari un jaaklausaas kaa saap zobs manaa mutee un jaaturpina riit shokolaade un shii riita kafija garshoja peec suuda un mana iela atkal bij paarveertusies purvaa un vakar appluuda tualete un izsitaas korkji un teetis klaigaaja un man ir atkal neizguleets miegs un nekaada miilestiiba un stulbie kakji kuri saplosiija lielajaa istabaa putninju nevar paruupeeties lai manas istabas stuurii negrauzotos zhurkas un vinjas to dara tik skalji ka es visu nakti ik pa briidim modos augshaa un lamaajos bet taas zhurkas laikam nesaprot krievu valodu un es tik griezu muuziku ar vien skaljaak un mammai blakus istabaa likaas ka aaraa ir kkaada katastrofa jo manaa atskanjotaajaa noteikti nebij shuupuljdziesmas ai pofig...