skolas bibliotēkā aizlienēts džoisa uliss soduma tulkojumā, kuru aizmirsu meiteņu tualetē uz palodzes, pēc stundas atgriezos, bet sējums bija jau bezvēsts pazudis. one of the greatest mysteries of my life.

apmetnis ar platmali, kuru rotāja strausu spalvu kušķis. bīt zet!

protams, visas mātes ik pa laikam neizskaidrojami pazaudē bērnus. parasti atrod.

(reiz visi kaimiņi lielā barā ķemmēja apkārtni meklējot mz, kamēr viņš sēdēja sīkistabas kaktiņā un spēlējas ar bakuganu)

Es pate esmu bijusi pazaudējusies kā bērns. Mani savāca kāda krieviski runājoša sieviete un teica, ka es tagad viņas meitai mācīšu latviešu valodu. Es nebiju sajūsmā. Vēl joprojām nesaprotu, kā mana mamma mani atrada. Iespējams, es zināju māju telefonu.

es arī, es arī! bija man 2 gadi un vecāki bija paņēmuši līdzi izbraucienā pa igauniju. kempingā aizklīdu kaut kur, atradu tāda paša izskata mašīnu kā mūsējā, iekāpu iekšā, atradu kautkādas konfektes un līdz vecāku atnākšanai īsināju laiku tās apēdot

lūk, nesatricināma pieeja pazušanas jautājumiem!
man gan deva zupu un gumijas gulbi, ar ko spēlēties.

+1
pie kam bērniem augot palielinās iespējamā pārmeklējamās teritorijas amplitūda
http://klab.lv/users/vilibaldis/388606.html

lielā tūristu mugursoma pilna ar iedzīvi atstājās vilcienā rīga - salaspils atgriežoties no komandējuma itālijā. pēc kādas stundas gan dabūju atpakaļ.

darba forma maisiņā palika pie celma, pēc uzpīpēšanas piemājas parciņā
pamestā parciņā. bišumuižā.
pēc stundas tesos pakaļ, kad atcerējos, maisiņa nebija.

toties tagad kādam ir forma :)

Gurķi - pa ceļam no veikala uz mājām. Māsu - spēlējot paslēpes, aizmirsām meklēt. Melnas augstpapēžu kurpes ar baltām pumpām - pieturā. Maisiņu ar zumbas piederumiem - vilcienā.
Visu, izņemot gurķi, izdevās atrast [māsu pie garāžām, kurpes tuvējā Pluspunktā pie pārdevējas, zumbas mantas - stacijas atrasto mantu birojā].

Es esmu aizmirsusi maisiņu ar līdzņemamām pusdienām autobusā. Tad nu nākas kalkulēt kad autobuss ir izmetis riņķi un svarīgu seju teikt vadītājam: "Atvainojiet, es te pusdienas aiziešu paņemt" un akmens seju savākt maisiņu un kāpt ārā.

Somu ar fēnu, cienastu un servējamo šķīvi, nedēļas drēbēm un nedēļas nogalē lasāmo studiju literatūru - aizmirsu Valmiera - Rīga autobusa pieturā. Nedēļu vēlāk dabūju somu atpakaļ, bez servējamā šķīvja, drebēm un fēna, par LVL 2 no vietējiem uzlasītājiem.

tātad somā bija palicis tikai nedēļu vecs cienasts?

Nē, tikai lasāmgabali un drēbes.

Tas ir, bija paņemta gultas veļa, bet atstātas drēbes personīgās.

malkas skaldāmais cirvis, ei nu sazini kur, ja atmiņa neviļ pēdējoreiz lietots tuvējā grāvmalā zirņiem maikstes meklējot.

1) 1kg gurķu (atradās pēc nedēļas aiz veļasmašīnas, kur tie bija aizkratījušies)
2) 2 gab Džungārijas kāmīši, kuri reiz naktī atlauza lūciņu, veica prizonbreiku, un tā arī nekad neatradās, par spīti dzīvokli izliktajām ēsmām.
3) Vainadziņš. te viņš bija, te viņš zuda.

Es vienreiz nolēmu, ka man būs mājdzīvnieki zirnekļi. Savācu trīs tādus tikko izšķīlušos un iestūķēju sērkociņu kastiņā. Nākamajā rīta, protams, ka viņu tur nebija.

visas manis zaudētās lietas ir ticamas.

toties visneticamākā man NOZAGTĀ lieta ir bijusi pirms mēneša - plastmasas iepirkumu maisiņš, kas bija lietainā dienā uzmaukts ārā pieslēgtā velosipēda sēdeklim.

gan jau ka zaglis uzvilka galvā

Maisiņš vajag?

cepures un cimdi. un rezerves zeķubikses

vienreiz cepuri un tajā ielikto šalli vienā (ļoti stresainā dienā) pazaudēju un atradu sešas reizes

es cimdus, kurus uzskatīju par neglābjami zudušiem, esmu pusnedēļu nonēsājusi mēteļa kapucē

Viss birojs uzjautrinājās par mani, kad es ieliku pasi lidmašīnā priekšējā sēdekļa kabatiņā (reisā Rīga-Brisele), un tur arī atstāju (pasi nēsāju kaklā karamā somiņā, un sēžot lidmašīnā tā somiņa sāka traucēt). Atklāju apmēram 2h pēc izkāpšanas no lidmašīnas, kad vajadzēja uzrādīt ID. Turpat saļimu uz paklāja, rupji nolamājos, tad zvanīju biroja administratorei, kura pasi jau Rīgā atguva un pēc tam iedeva kolēģei, kura laimīgas sagadīšanās dēļ pēc divām dienām lidoja uz Briseli.
Fastforward nepilns gads, braucam uz Briseli kopā ar diviem kolēģiem - viens atstāj lidmašīnā uz sēdekļa laptopu (atcerējās pusceļā uz izeju), ejam atpakaļ, tikmēr mums jau prasa par kaut kādu aizmirstu šalli, es vēl drusku pasmejos par kolēģi, tad saprotu, ka tas tak mans lakats, kas virs galvas plauktos ielikts un nosēžoties aizslīdējis uz blakus nodalījumu. Happy end :)

Kārtējā pārsēšanās starp diviem raiņa reisiem Spānijā. Ar grūtībām no mugursomas izķeksēju visus atsevišķi rādāmos priekšmetus, noraisu no sava ķermeņa siksnas un citus metāliskos priekšmetus, katru ielieku savā kastē. Savācu savas daudzās kastes, stūķēju visu atpakaļ somā, kas skumji čīkst vīlēs. Dodos dirnēt. Atradusi labu diramvietu, velku ārā datoru. Dators palicis kastēs. Tad nu češīju atpakaļ, mēģināju savā ļoti limitētajā spāņu valodā stāstīt, ko es esmu pazaudējusi un ka tas ir mans datoriņš ar Magrittu uz vāka. Atdeva. Tagad lidmašīnās paranoiski pārbaudu ne tikai nevietās iebāzto pasi, bet arī datoru.

Spēcīgi :)