Viss birojs uzjautrinājās par mani, kad es ieliku pasi lidmašīnā priekšējā sēdekļa kabatiņā (reisā Rīga-Brisele), un tur arī atstāju (pasi nēsāju kaklā karamā somiņā, un sēžot lidmašīnā tā somiņa sāka traucēt). Atklāju apmēram 2h pēc izkāpšanas no lidmašīnas, kad vajadzēja uzrādīt ID. Turpat saļimu uz paklāja, rupji nolamājos, tad zvanīju biroja administratorei, kura pasi jau Rīgā atguva un pēc tam iedeva kolēģei, kura laimīgas sagadīšanās dēļ pēc divām dienām lidoja uz Briseli.
Fastforward nepilns gads, braucam uz Briseli kopā ar diviem kolēģiem - viens atstāj lidmašīnā uz sēdekļa laptopu (atcerējās pusceļā uz izeju), ejam atpakaļ, tikmēr mums jau prasa par kaut kādu aizmirstu šalli, es vēl drusku pasmejos par kolēģi, tad saprotu, ka tas tak mans lakats, kas virs galvas plauktos ielikts un nosēžoties aizslīdējis uz blakus nodalījumu. Happy end :)

Kārtējā pārsēšanās starp diviem raiņa reisiem Spānijā. Ar grūtībām no mugursomas izķeksēju visus atsevišķi rādāmos priekšmetus, noraisu no sava ķermeņa siksnas un citus metāliskos priekšmetus, katru ielieku savā kastē. Savācu savas daudzās kastes, stūķēju visu atpakaļ somā, kas skumji čīkst vīlēs. Dodos dirnēt. Atradusi labu diramvietu, velku ārā datoru. Dators palicis kastēs. Tad nu češīju atpakaļ, mēģināju savā ļoti limitētajā spāņu valodā stāstīt, ko es esmu pazaudējusi un ka tas ir mans datoriņš ar Magrittu uz vāka. Atdeva. Tagad lidmašīnās paranoiski pārbaudu ne tikai nevietās iebāzto pasi, bet arī datoru.

Spēcīgi :)