extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-09-10 17:31:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kā tur īsti ir ar to VDAR likumu? Ar kādām tiesībām kaut kāds delfi var iegūt ziņas par cilvēku no arhīva bez viņa piekrišanas?

https://www.delfi.lv/news/national/politics/arhiva-izzina-apliecina-medina-dienestu-psrs-armija-afganistanas-veterans-domigs.d?id=52457763

Man likās, ka tas ir atļauts tikai uz publiski pieejamiem datiem. Vai tiešām tava dienesta vai mācību ieraksti tādi ir? Un šajā gadījumā es arī neredzu, ka tam ir kaut kāds sabiedrisks labums. Vienkārši dažu cilvēku ziņkārība par lietām, kas nav būtiskas.

Man šķiet, ka bija pat gadījums ar Jutu Strīķi (nu jau mirušu), kad daudziem bija neskaidras viņas vārda maiņas un viņi pieprasīja no universitātes, lai sniedz ziņas, ar kādu vārdu viņa ir saņēmusi diplomu vai tamlīdzīgi, un universitāte viņus pasūtīja. Privātas ziņas un nav sabiedriska labuma, tāpēc nesniedzam.

Vai dienests nav kaut kas līdzīgs kā izglītības iestāde? Ok, noteiktām valsts iestādēm varbūt tas ir vajadzīgs, bet ne jau publiski katram ziņkārīgajam būtu tas jāatklāj.

Turklāt šie dati nav neko par sliktu Mediņam, tāpēc nederēs iebildumi, ka par viņu atklāja kaut ko nepatīkamu tāpēc cenšas aizsegties ar likumu. Šis ir tieši vislabākais piemērs par principu, kad datu privātumam ir jēga.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]usne
2020-09-10 19:51 (saite)
interesanti gan, kāpēc to nevarētu atklāt ?
cilvēkim būtu mazāk iespēju blefot citiem

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 19:58 (saite)
Blefošana ir privāta lieta.

Šoreiz situācija bija tāda, ka kāds viņu apmeloja. Un pareizā attieksme sabiedrībā būtu ignorēt šādus baumotājus un blefotājus. Šāda piespiedu datu atklāšana tikai vairo šādu blefotāju varu, jo tagad katram apmelotam cilvēkam būs jāiet meklēt dokumenti, kas apgāž šos apmelojumus.

Bet ja nu ir cits iemesls, kāpēc viņš negrib to atklāt? Varbūt viņš Afganistānā smēķēja marihuānu (tā daudzi tur armijā darīja)? Šodien viena kāsīša uzpīpēšana jau nav nekas, bet noteiktās vietās uz to skatās šķībi. Tā ir informācija, par kuru citiem nav nekādas daļas, un tikai man ir tiesības izlemt, vai to atklāt publiski vai nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-10 20:14 (saite)
Blefošana it nemaz nav privāta lieta, jo blefotājs gūst labumu uz citu nezināšanas iemesla.
ja visa info ir pieejama, tad apmelošana nav iespējama, jo ir jābūt faktiem uz kuriem balstīties.
tieši pēdējais punkts ir svarīgs, lai cilvēkiem nav iespēju slēt šāda veida faktus, tas sabiedrībai liktu pārvērtēt attieksmi pret dubultu morāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 20:19 (saite)
Sanāk tā, ka ja kāds gribēs izdabūt no tevis tavus jaunības noslēpumus, viņam tikai vajadzēs blefot un apmelot tevi kaut kādās lietās. Un tu tagad, lai to pierādītu, skriesi un atklāsi visu informāciju par sevi, lai tikai šim blefotājam aizvērtu muti?

Nē, tā nav pareizi. Pareizi būtu apmelotājam pašam likt pierādīt to, ko viņš apgalvo. Ja viņš to nevar, tad ignorēt un miers.

Un vispār ignorēt lietas, kas ir nebūtiskas, vai tikai kādu divu cilvēku kašķis. Tam nav sabiedrības labuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-10 20:22 (saite)
es runāju par to, ka ir jābūt tik pieejamiem datiem, ka apmelošana nav iespējama, jo viss tāpat ir zināms. bet, protams, var skatīties no kuras puses grib.
man, godīgi sakot, nav kauns par savām jaunības dienām, lai gan sabiedrībai daudz kas šķistu nepieņemams, bet tā ir viņas problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 20:25 (saite)
Vairums cilvēku neuzskata, ka visiem datiem par viņu, no maza bērna kājas līdz pat pašreizējo kontu numuriem ir jābūt publiski pieejamiem.

Privātums ir būtiska dzīves daļa, kas nozīmē, ka es nospraužu robežas tam, kas ir privāts un kas nav. Var strīdēties, kur ir šī robeža, bet ne jau par pašu principu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-10 20:28 (saite)
robežas princips ir vienkārš, tikko ar savas informācijas slēpšanu tu gūsti labumu uz mana rēķina, tā šī info vairs nav tev privāta.
tāpat, ja es varu gūt labumu no tava konta drošības info zināšanas, tā tev ir tiesības ar to nedalīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 20:33 (saite)
Tā tas pasaulē nestrādā. Ja man kāds pārdod preci, un ja es zinātu, ka viņš to ir iegādājies par kādu noteiktu cenu, tad varbūt viņš nevarētu prasīt tik augstu cenu. Viņš ir faktiski guvis labumu uz mana rēķina. Bet tas vēl nav iemesls, kāpēc viņam ir jāatklāj iepirkuma cena. Biznesa (pat ne privātais) noslēpums un viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-10 20:34 (saite)
nestrādā, nestrādā kamēr sāks strādāt, tāpēc jau piedalos šajā sarunā. visas lietas vienmēr ir pārvērtējamas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 20:54 (saite)
Es baidos, ka tādas pārvērtēšanas vienkārši velk uz marksismu. Piedod, man marksisms riebjas, jo nav intelektuāls. Tā ir vienkārši skaudība, ka citiem ir vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]f
2020-09-10 21:39 (saite)
nejauc fiziskas un juridiskas personas datus.

a vdar nosaka izņēmumus, kuros var izmantot personas datus, taču var vērtēt, cik lielu kaitējumu nodara šādu datu izpaušana. turklāt, ja šis "kurš katrs" ir žurnālists, tad tiem jau ir savas tiesības. te gan ir jautājums, vai delfi ir reģistrēts tajā kādā tur žurnālistikas sarakstā vai arī aizvien ir vienkārši blogs (c)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 21:43 (saite)
Vai vari sīkāk paskaidrot?

Cik esmu lasījis VDAR, tur nekādas īpašas tiesības žurnālistiem netiek dotas.

Un kā Mediņa dienests ir privātpersonas dienests. Neredzu, ka viņš tur dienēja kā kāda uzņēmuma amatpersona vai tamlīdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2020-09-16 13:53 (saite)
fizisko personu datu apstrādes likums:
32. pants. Datu apstrāde saistībā ar vārda un informācijas brīvību

(1) Personai ir tiesības apstrādāt datus akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses.

(2) Apstrādājot datus žurnālistikas vajadzībām, datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami visi šādi nosacījumi:

1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-16 14:04 (saite)
Tas attiecas uz to, kā žurnālisti apstrādā datus, nevis uz to, kā arhīvs apstrādā datus.

Šeit nav problēma ar to, ka delfi publicēja izziņu, bet tajā, ka arhīvs to izsniedza. Es neredzu, ka tas būtu sabiedrības interesēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2020-09-16 15:46 (saite)
kam es vispār pūlējos :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-16 16:08 (saite)
Piedod, negribu teikt, ka šis nebija noderīgi uzzināt. Noteikti bija. Paldies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2020-09-17 08:34 (saite)
pieņemts. tad tālāk mums ir arhīva likuma 12. un 13. pants (gari, nekopēšu), kas nosaka informācijas izsniegšanas kārtību, un, acīmredzot, nav likuma, kas ierobežotu šīs informācijas izsniegšanu, un šīs info izsniegšana arhīva acīs nav pretrunā ar fizisko personu pamattiesībām, brīvībām vai privātās dzīves neaizskaramību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-25 13:14 (saite)
Man gan šķiet, ka ir ļoti līdzīgi kā ar mācību dokumentiem, tāpēc ir skaidri pretrunā ar privātuma tiesībām. Acīmredzot neviens to vēl nav apstrīdējis, tāpēc tāda prakse.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2020-09-25 13:58 (saite)
redz, arhīvs jau nav nekāds datu slēpējs, arhīvs ir datu glabāšanas vieta. a ja dati ir slēpjami, tad tiem ir vai nu ierobežota piekļuve, vai nu melna flomīša savilktas līnijas tekstam pāri :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-25 14:15 (saite)
VDAR ir visa par datu glabātājiem jeb datu pārziņiem un apstrādātājiem, kā viņus tur sauc.

Tāpēc es nedomāju, ka šī tava atbilde ir nopietni ņemama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2020-09-25 15:41 (saite)
pasaki, kur ir teikts, ka šos datus nedrīkst apstrādāt, un tad es sapratīšu tavu neizpratni :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-25 15:55 (saite)
Apstrādāt datus nozīmē darīt to, ievērojot privātumu. Jebkurš uzņēmums, kas kaut ko pārdod internetā, apstrādā privātos datus, tas nenozīmē, ka viņi tos drīkst brīvi atklāt ikvienam bez datu subjekta piekrišanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]neetiski
2020-09-11 05:55 (saite)
+

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]fedrs
2020-09-10 20:25 (saite)
Man šķita, ka izmeklēšana ir uzsākta pavisam citā sakarā, un pie tā vajadzētu palikt. Citādi aiz visām šīm "kaislībām" visiem piemirsusies būtība. Gandrīz no tiesas būs jāsāk ieklausīties padomam uzlikt totalizatorā uz to, kurš ir noskatījis muižiņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 20:30 (saite)
Darba inspekcija pateica, ka pārkāpumus neatrada un lieta ir slēgta.

Šķiet, ka vēl vērtēs psihologi.

Un jā, strīds par to, ko tieši viņš Afganistānā darīja, un vai 400 kritušie ir par vienu kauju vai visu gada posmu vai vispār tikai poētiska atmiņa, ir pilnīgi nebūtiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2020-09-10 20:33 (saite)
Ar katru reizi, kad stāsti par noķertu zivi, tā aug arvien lielāka un lielāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2020-09-10 20:36 (saite)
mediņš to izziņu varēja viltot

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 20:52 (saite)
Kādu izziņu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-10 21:35 (saite)
tu pats to delfu rakstu izlasīji, ko šēro? ir sajūta, ka nē :) ja reiz uzdod šādu jautājumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 21:39 (saite)
Es vienkārši nesaprotu, ko nozīmē tava piebilde, ka Mediņš to būtu varējis viltot.

Cik zināms, Mediņš vispār uz šiem jautājumiem neatbild. Viņam acīmredzami ir svarīgākas lietas darāmas, un viņš visdrīzāk nekādu izziņu nav ne pieprasījis, ne arī vēlas redzēt. Viņam ar to nav nekādas daļas.

Tāpēc es vēlreiz jautāju: ko nozīmē tava piebilde, ka mediņš varēja to izziņu viltot? Kāds viņam ar šo vispār ir sakars?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 07:05 (saite)
Ja nesaproti, tad nesaproti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]missalise
2020-09-11 08:19 (saite)
Es tā sapratu, ka to izziņu ir Delfi paši pieprasījuši no arhīva. Kā tad to Mediņš varētu viltot?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 08:34 (saite)
A! nu es sapratu, ka Mediņš pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2020-09-11 08:39 (saite)
Atcerējos, savu vakarnakst domu gaitu, ka iespējams, kāds labvēlis izlīdzējis mediņam saglabāt seju, jo tas, ka avganistānas bieddrības džeks ir samulsis, nav maznozīmīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 09:05 (saite)
Kas liecina par to, ka viņš bija samulsis? Izskatījās, ka viņam par šo lietu tiešām ir liels pofig, ko tur kāds runā, vai vienkārši ir aizņemts ar svarīgākām lietām.

Vispār drausmīga bija arī tā viņa publiskā psihoanalizēšana, piemēram, šī:

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova, sacīja, cik viņai zināms, Mediņš ir "nonācis Afganistānā pavisam jauns pēc skolas, visdramatiskākajā laikā, īstā karā. Tur ir ļoti smagi šī personība lauzta. Līdz ar to, cik es atceros, sākotnēji arī baznīca ļoti uzmanīgi izturējās pret iesaistīšanu priesterībā šī iemesla dēļ, apzinoties, ka šī kara trauma nav zudusi, un tā uz kalpošanu faktiski varētu arī atstāt kaut kādu ietekmi (..)

Viņa nav psiholoģe, savukārt psihologiem nav ētiski analizēt personu, kas nav satikta klātienē. Latvieši tiešām ir vieni lieli norērēji, lai tikai parādās uz ceļa, kāds kurš izskatās mazāk aizsargāts...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 09:09 (saite)
OK, bet ir arī šis:
"Bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris un politiķis, kādreizējais iekšlietu ministrs, Saeimas un Rīgas domes deputāts, kura kompetencē iepriekš bijusi Afganistānas kontingenta izvešana Dainis Turlais portālam "Delfi" sacīja, ka arhīva izziņā ir runa par kara komisariāta dokumentu - karavīra uzskaites kartīti. Šo dokumentu viņš raksturo kā ticamu.

Taču attiecībā uz Mediņa pieminēto kauju viņš norāda, ka tāda nav notikusi ne tikai pēdējos trīs kara gados, bet gan visa PSRS-afgāņu 10 gadu ilgā konflikta laikā. "Ja tāda būtu notikusi, par to zinātu visa pasaule," viņš piebilst."


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 09:18 (saite)
Un? Man īsti nav skaidrs, ko tu ar to gribi teikt, jo es redzu, ka mums ir pilnīgi atšķirīgas domāšanas. Tu droši vien pieņem kaut kādu niansi, kas tev šķiet tik pašsaprotama, ka pat nevari to izskaidrot, bet kas patiesībā tāda nav.

Mana domāšana ir tāda: Mediņš tikai iesaukts armijā, dienēja afganistānā, nokļuva apšaudēs, kurās gāja bojā cilvēki, kas, protams, bija ļoti smagi pārdzīvojumi.

Tagad viņš stāsta par šiem notikumiem pēc atmiņas un emocijām. Viņš nav vēsturnieks, kurš precīzi zinās skaitļus, datumus utt. Tas ir nebūtiski, jo visu nosaka iespaidi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2020-09-11 09:39 (saite)
Kreisajam meinstrīmam tas ir ļoti raksturīgi, Zviedrijā arī psihologi nekautrējas šādi analizēt, piemēram, kādā sabiedriskā radio raidījumā, kurā fizikas doktors izklāstīja savus iebildumus pret klimata histēriju, bija uzaicināti arī "speciālisti", analizēt šī zinātnieka psiholoģisko profilu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 09:56 (saite)
Šausmīgi tas ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2020-09-11 10:17 (saite)
Tie, kuri pirms gadsimtiem būtu "izklaidējušies ", piemetot malku raganu sārtiem, tagad "izklaidējas" šādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]missalise
2020-09-11 09:06 (saite)
Tad jau Mediņam vajadzētu jau iepriekš zināt, ka par viņu prasīs izziņu arhīvā, tad vajadzētu operatīvi atrast arhīva darbinieku, kurš būtu gatavs riskēt ar savu darbu un izķengāšanu pa visiem mēdijiem, kā arī varbūt vēl klāt kriminālatbildību (KL 275.pants. Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana). Turklāt vēl jāiesaista priekšnieks, lai viņš to izziņu parakstītu.

Man tas neliekas ticami. Turklāt - cik saprotu no tā, ko esmu lasījusi - Mediņš par Afgansistānu jau ir kaut kādā intervijā stāstījis jau 96.gadā _ esot raksts periodika.lv. Tas citāts pēc savas būtības neatšķīrās no tā, ko es dzirdēju TV raidījumā, kur es viņu redzēju. Ja cilvēks vairākas reizes (it īpaši - ar laika nobīdi) stāsta vienu un to pašu par kādu notikumu, ir krietni lielāka ticamība, ka viņš to ir patiešām piedzīvojis (jo iepriekš teiktus melus ir grūtāk atcerēties).

Vadoties no tā, es tomēr vairāk sliecos visā šajā stāstā ticēt Mediņam. Tīri intuitīvi man viņš liekas paraupjš, bet būtībā labs cilvēks. Tas, ka viņš sīkos nosauca neglaimojošā vārdā? Neatbalstu, bet nevaru arī mest pirmo akmeni- jo esmu kādreiz dusmās pie sevis un pat sarunās ar apkārtējiem par kretīnu vai nejēgu nosaukusi kādu, kurš ir slikti paveicis savu darbu un ar savu rīcību ir izpelnījies manu nepatiku.

Pusaudži - un tie ir grūti audzināmi pusaudži, kas tur nonākuši - meklē autoritāti - cilvēku, kurš ir stiprāks par viņiem pašiem. Tad labāk, lai viņu autoritāte ir Mediņš, pie kura varbūt viņi neiemācīsies izcilas manieres, bet iemācīsies lauku darbus un disciplīnu, nevis vietējais zeks no Maskačkas, kurš iemācīs, kā nemanāmi nozagt automašīnai spoguļus vai pareizi lietot nazi, lai kādu aplaupītu. :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 09:09 (saite)
"Bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris un politiķis, kādreizējais iekšlietu ministrs, Saeimas un Rīgas domes deputāts, kura kompetencē iepriekš bijusi Afganistānas kontingenta izvešana Dainis Turlais portālam "Delfi" sacīja, ka arhīva izziņā ir runa par kara komisariāta dokumentu - karavīra uzskaites kartīti. Šo dokumentu viņš raksturo kā ticamu.

Taču attiecībā uz Mediņa pieminēto kauju viņš norāda, ka tāda nav notikusi ne tikai pēdējos trīs kara gados, bet gan visa PSRS-afgāņu 10 gadu ilgā konflikta laikā. "Ja tāda būtu notikusi, par to zinātu visa pasaule," viņš piebilst."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]missalise
2020-09-11 12:08 (saite)
Speciāli pameklēju un ielieku citātu ""Šis stāsts nav vakardiena vai aizvakardiena. Viss sākās pirms daudziem gadiem. Viss aizsākās manā dzīvē no brīža, kad dienēju Afganistānā. Kad no 600 palikām tikai 40," stāsta Mediņš. "Man vienmēr ir bijusi ļoti svarīga dzīvības, dzīves dāvana... Tā iesākās Brukna." - kur šajā teikumā ir rakstīts par vienu kauju? Vai arī manas acis kaut ko neredz? - ņemts no šejienes, ja gribat pārliecināties, no kurienes es to dabūju - https://www.apollo.lv/7046786/ja-to-uzskatat-par-vardarbibu-ludzu-sitiet-mani-krusta-medins-partrauc-klusesanu-par-parkapumiem-bruknas-muiza .

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2020-09-11 09:12 (saite)
ne vietējam zekam no Maskačkas ne reliģiozam kara veterānam nav vietas pie pusaudžiem ne grūtiem ne viegliem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 09:22 (saite)
Tas ir pilnīgi nepamatots aizspriedums. Varbūt Mediņš ir vai nav piemērots, bet tas, ka kāds cilvēks ir kara veterāns vai reliģiozs vai no Maskačas, nav iemesls, lai viņu vēl diskvalificētu. Svarīgas ir viņa pašreizējās īpašības.

Kā pagātnes notikumu diskvalifikāciju es ieskaitītu tikai smagus pagātnes kriminālpārkāpumus, it īpaši seksuālus vai vardarbību saistītus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 09:30 (saite)
karš ir saitīts ar smagu vardarbību. mediņu vēl attaisno tikai tas, ka tā nebija viņa izvēle.
un jā man ir zināmi daži personiski stāsti, kā mediņš neaizsargātus cilvēkus iepin savos valgos. labi, ka civlēkam pietika prāta notīties tikko tika izteikts piedāvājums bez maksas pastrādāt par muižas interjera konsultantu un atteikties no mīlīgā piedāvājuma, ka tad jau savu bērnu pa vasaru sūtīsiet pie mums. turklāt konkretais civēks, kam izteica piedāvājumu nebija ne alkoholiķis ne narkomāns, bet tikai pārdzīvoja savas ģimenes izukšanu.
šis liek man apsaubīt arī citu tur ievilināto cilvēku milzīgo ļaunumu, ko viņi nodara sabiedrībai, kāpēc būtu ttaisnojami atstāt viņus izantotāja varā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 09:31 (saite)
sorry par kļūdām rakstu steidzoties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 09:41 (saite)
Tas ir ok. Par drukas kļūdām nevienu nekritizēju, pat nepamanu lielākoties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2020-09-11 09:38 (saite)
Nu, protams, iesaukšana PSRS armijā nebija brīvprātīga izvēlē. Kaut kā nepamatoti cilvēku par to vainot.

Es absolūti neko nezinu, ko un kā Mediņš darbojas tajā muižā, un vai viņš ir vai nav kvalificēts. Ja godīgi, tad arī negribu zināt, jo arī man ir svarīgākas lietas darāmas. Vienkārši iebilstu pret šo attieksmi, ka kāds var kaut ko nogrēkoties un visi kā suņi sakrīt tagad viņam virsū, uzbrukumi ir no visām frontēm, presē tiek analizēts katrs viņa mats uz galvas, un piedevām vēl pēkšņi privātuma aizsardzība izrādās čiks.

Tas nudien nerada drošības sajūtu sabiedrībā. Kādu dienu es kaut ko nepareizi izdarīšu (iespējams, pat tikai sava autisma dēļ), un tad es uzreiz tikšu padarīts par pilnīgu persona non grata. Visi uzreiz atcerēsies cik aizdomīgs es vienmēr esmu bijis, nu faktiski terorista ģīmis, no kura vienmēr var sagaidīt tikai to pašu sliktāko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]missalise
2020-09-11 12:24 (saite)
Ja godīgi, es reliģiozitāti neuzskatu par tādu īpašību, pēc kuras vien vajadzētu kādu cilvēku diskriminēt. Manuprāt, karojošs ateists ir vienā maisā bāžams ar karojošu jebkādas ticības pārstāvi. Kāpēc? Jo tie abi kvēli tic (un gatavi ar putām uz lūpām apgalvot) ka tikai viņu patiesība ir tā īstā un vienīgā un tie otrie ir lohi. Bet tas jau netraucē gan ateistam, gan ticīgajam būt labiem cilvēkiem un mierīgi sadzīvot, ja vien viņi ir pietiekoši saprātīgi un par visām varītēm nebāžas citiem virsū. Un - cik zinu, Mediņš pats neskrien pakaļ tiem grūtdieņiem, viņus meklēdams un ar varītēm pie sevis netur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2020-09-11 19:16 (saite)
ateists nekam netic, bet balstās uz pierādītiem faktiem. savukārt, gan jau ar laiku tiks pierādīta korelācija ar reliģiozitāti un garīgām problēmām.
un ir ok, ja cilvēks ir reliģiozs, bet nav ok, ja cilvēki, kas paši savā laikā vārijuši gribētus vai negribētus sūdus un tad ar reliģijas masku uz sejas metas glābt, tos kuri jau tāpat ir trauslā situācijā dzīvē.
mediņš brutāli virsū nebāžas, bet ja tev ir draugi vai radi katoļi, tad viņi tevi aizved un ievilina tajā sektā un jūtas padarījuši labu darbu, pacēluši savu ego un ielīduši dirsā apbrīnas objektam, piegādājot jaunu upuri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-12 00:13 (saite)
Visdrīzāk tev ir kaut kāds naids uz kristiešiem, un tas tevi padara ļoti aizspriedumainu šajā situācijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-09-14 23:05 (saite)
Viņai ir psihiskas problēmas kā vairumam cibas sieviešsapienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2020-09-12 03:28 (saite)
Pareizi, viņiem visiem labāk Cēsu kolonijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2020-09-10 20:47 (saite)
Man no šī vairāk interesanti kāpēc dienēšana afgānā nāktu kāda reputācijai par sliktu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-10 21:07 (saite)
Tā neviens nesaka. Šeit ir tikai par to, ka nebija iemesla Mediņam neticēt, un dzeltenās preses interese nav iemesls pārkāpt privātuma tiesības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2020-09-10 22:32 (saite)
Nebija iemesla neticēt, un tas, ka lietā bābiski iesaistījās Afganistānas veterānu asociācijas vadītājs, ir tik ļoti zemu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2020-09-11 10:08 (saite)
Es nezināju, ka arī militārā dienesta dati ir publiski pieejami, bet acīmredzot ir, ja reiz Nacionālais arhīvs šādu izziņu izsniedza. Tādi dati kā dzimšanas, laulību un nāves apliecības arī ir publiski dati, un jebkurai privātpersonai ir tiesības pieprasīt izziņas no arhīva. Piemēram, ir daudz cilvēku, kas nodarbojas ar savas dzimtas ģenealoģijas izpēti, viņi regulāri dodas uz arhīvu un skatās šādus datus par saviem ģimenes locekļiem.

Starp citu, man ir aizdomas, ka arī vārda maiņas dati ir publiski pieejamiem. Tie, kas šos datus par Jutu Strīķi prasīja universitātei, nevis Nacionālajam arhīvam, paši nofeiloja. Universitāšu diplomi un atestāti gan nav publiskie dati, tādēļ uni ir pašiem savi iekšējie arhīvi, kur tev ir tiesības pieprasīt izziņas par saviem diplomiem, bet ne par citu cilvēku diplomiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 10:19 (saite)
Laulības kā tādas ir publisks pasākums. Par to principā notiek izziņošana. Pēc nāves jau tu pārstāj būt privāta persona, turklāt tas var būt sabiedrības interesēs – kā mantinieki utt., tas viss ir ļoti loģiski.

Strīds par Jutu nebija par vārda maiņu, bet tieši par diplomu – uz kāda vārda un vai vispār viņai ir šāda izglītība. Es pat iedomājos gadījumu, kad tas tiešām var būt pamatoti – piemēram, tu piesakies darbā, un apgalvo, ka tev ir izglītība, bet darba devējam ir aizdomas, ka tavs diploms ir viltots. Skaidrs, ka ir jābūt iespējai par to pārliecināties, bet tad tas ir tāds pamatojums. Tas nav tā, ka Delfi raksta universitātei, ar prasību, lai izsniedz izziņu par hederas izglītību, jo viņa cibā esot apgalvojusi, ka viņai tāda ir, bet mēs īsti tam neticam. :D

Man nešķiet, ka militārā dienesta datiem būtu jābūt publiskiem. Noteikti, ka varbūt tos noteiktos gadījumos iestādes var pārbaudīt – nu tur pensiju aprēķiniem, darba stāžam, pabalstiem utml. Varbūt vēl apsardzes darbos, kā pierādījumu pieredzei utt. Ja tie ir publiski, tad es gribētu, lai tos tomēr padarītu vairāk privātus. Neredzu lielu sabiedrības labumu no to publiskuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-09-11 10:29 (saite)
Arī potenciālajam darba devējam nav tiesību pašam doties uz universitāti un pieprasīt izziņu par kandidāta izglītību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 10:37 (saite)
Nu lūk, pat tik stingri. Man likās amizanti, ka Latvijā izsniegtie diplomi ir ļoti formāli ar sērijas numuriem utml., kamēr UK ir vienkārši pateikts, kāds grāds piešķirts, datums un paraksts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-09-11 10:44 (saite)
Ā, nu es pieļauju, ka darba devējam varbūt ir tiesības uzzināt, vai uzrādītā diploma sērijas nr. ir tāds, ko universitāte ir izsniegusi, un tādā veidā pārliecināties, vai dokuments ir autentisks. Bet es jau aizeju minējumos un spekulācijās, jo pati nekad neesmu bijusi darba devējs un ar šo jautājumu nav bijis jāsaskaras. Stājoties darbos, kur prasīja izglītības dokumentu, parasti bija jāiesniedz diploma kopija un jāuzrāda oriģināls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 10:52 (saite)
Vēl jau arī tas, ka skolu izlaidumi ir publiski pasākumi, uz kuriem visi var ierasties, tāpēc tā teorētiski ir publiska informācija. Tagad tie bieži tiek nofilmēti un ielikti youtube utt., tā ka pat nav jāiet uz izlaidumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-09-11 11:03 (saite)
Atcerējos vēl vienu lietu. Iesniedzot diplomdarbus, man bija arī jāparaksta papīrs un jāatzīmē, vai es piekrītu, vai nē sava diplomdarba publiskai pieejamībai. (Es piekritu publiskai pieejamībai, bet pāris gadus vēlāk kolēģe tik vai tā man personīgi pajautāja, vai man nav iebildumu, ja viņa savā rakstā atsauksies uz manu maģistra darbu. Tas bija ļoti pieklājīgi no viņas puses, taču nav obligāti jājautā atļauja atsaukties uz publiski pieejamu materiālu.) Respektīvi, tā arī ir izvēle pašam norādīt sava privātuma robežu. Savukārt atzīmes (atestāti) ir sensitīva informācija, kas ir pieejama tikai konkrētiem uni darbiniekiem. Teorētiski var būt, ka darba devējs prasa arī atestātu, bet arī tad tā ir tava izvēle, vai uzrādīt, vai nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-11 11:08 (saite)
Pozitīvi, ka lietas ir sakārtotas un cilvēki ir pieklājīgi. Par izlaidumu es arī atceros, ka varēji jau iepriekš norādīt, ka negribi uz to ierasties, un tiem tad šo diplomu nosūtīja pa pastu un viņu vārdi izlaidumā netika nosaukti. Tā ka cilvēki jebkura iemesla dēļ (mums bija daži bēgļi, kuri negribēja izgaismoties) varēja saglabāt privātumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-09-11 12:09 (saite)
Es kaut ko miglaini atceros, ka manā izlaidumā laikam arī bija pāris cilvēki, kas nepiedalījās, laikam nebija Latvijā tajā datumā, vai tml. Tad varēja savu diplomu saņemt pēc tam dekanātā. Tā kā piedalīšanās publiskā izlaiduma ceremonijā arī ir brīvprātīga, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2020-09-11 10:25 (saite)
Lasot 70 gadus senas arhīva lietas par represijām, drīkstēju lasīt informāciju tikai par personām, kuras bija dzimušas pirms 100 gadiem vai senāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-09-11 10:30 (saite)
Ar informāciju tu šeit domā manis nosaukto (dzimšanas, laulību, nāves apliecības), vai kaut kādus vēl citus dokumentus?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2020-09-11 10:36 (saite)
Nē, lasīju krimināllietas par radinieku, kurš tiesāts par "nepareizu" izcelsmi un uzskatiem. Visa infomācija par citiem lietā iesaistītiem cilvēkiem, kuri jaunāki par 100 gadiem, bija aizklāta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?