Visai jauka lasāmviela :)
Pie noteikuma, ka esat vispārīgi informēts par zvaigžņu kariem, gredzenu pavēlnieku, pazemēm un pūķiem, xmeniem, kāpu un vēl kaudzi citu vairumam sabiedrības visnotaļ mīklainu lietu. SF/F cienītājiem, vienvārdsakot.

Jā. Protams tur ir arī vampīri, citādi taču es nerekomendētu :P

Fantāzijas darbi bez vampīriem iztiek tikai aizvietojot tos ar staigājošiem līķiem un nekromantiem, kas ļauj līķiem staigāt.

(nē nē, vampīri tur ir vēl mazāk nekā zvagižņu karu, nebaidies, tas nav stāsts par staigājošiem līķiem kurus var piebeigt ar dārzeņiem. Un tur ir WinXP, kā Cloud of Darkness Generator

Can you hack into it? I asked her as we ran.

I don't know, she said, I am not familiar with your Earthling opearting systems. The rest of the galaxy has been using open source software for millenia, while you and your primitive monkeykin will probably be using proprietary, closed-source Cloud of Darkness APIs with which I am unfamiliar.

A Mayan Sysadmin? You're more resourceful than I thought, Masterson. But no worries - the summoning is already complete, and the Dark Goat of the Wood With a Thousand Young is already on her way here. In mere moments you will be totally overwhelmed by my Wealthbondsman. And without your lightsaber or vaunted adamantium claws you will fall helplessly before them.

That brought me up short.

Admantium claws?I asked.

Yes, she continued grandly, without your lightsaber and your vaunted adamantium claws you will be -

I don't have adamantium claws. I said.

You will be... excuse me?

I don't have adamantium claws, I repeated, I'm Jewish. If I want to be buried next to Honorable Headmaster Arnold M. Golub in the family plot in Pomona, I can't even get a tatoo, much less graft adamantium onto my skeleton.

pirmā daļa
piektā daļa (un pārējās atradīsi pie piektās).

Veģmakam draud atpūta...

Gribu Cryptonomiconu. Vēlams angliski - doma par tulkotu Snowcrah man liek griezt zobus...
Lai gan, ja nedabūšu angliski, nāksies uzzināt kā izskatās tulkojums... krieviski ta jau atradu. Kāpēc tā ir 2005. gada 'mir fantastjiki' book of the year man nav ne jausmas, grāmata tomēr iznākusi jau 1999.

Biju par to pat dzirdējusi - nu par grāmatu, kuru drukātā veidā no ASV izvest drīkst, bet elektroniskā - ne īsti (romānā cita starpā nodrukāts viena šifrēšanas algoritma kods perlā) - bet kaut kā autoru bija iznācis palaist gar ausīm... vai arī Snowcrash vēl nebija lasīts.

11. Are you going to apply for an export license for the electronic version of the novel?
Since electronic copies of CRYPTONOMICON are subject to U.S. Government export controls, it raises the obvious question as to whether the publisher or I will attempt to make an issue of this by either (1) applying for an export license, or (2) exporting it anyway to see if the Commerce Department will come after us. As appealing as this scenario might sound, there are no plans in the works to actually do it.

Visi lasa Veģmaku.

Kāpēc visi lasa Veģmaku?

Tāpēc, ka Veģmaks ir redz par ko:

Буду внимателен, - вздохнул Геральт, - но не думаю, чтобы твой опытный игрок сумел застать меня врасплох. Во всяком случае, после того, что я тут испытал. На меня накинулись шпионы, посыпались вымирающие гады и горностаи. Меня кормили несуществующей икрой. Не любящие мужчин нимфоманки подвергали сомнению мою мужескость, грозили изнасилованием на еже, пугали беременностью, Господи, даже оргазмом, к тому же таким, который не требует ритуальных телодвижений. Бррр...

Tas citāts no atskaitīšanās draudzenei magu kopsapulces banketā, kur tikko draudzene tālāk, galveno varoni viena pēc otras mēģina pavest vai samulsināt visas burves, kas pagadās pa kājām.

Šobrīd finiša taisnē ceturtā grāmata, otrais romāns. iesākta piektā grāmata, trešais.

Bet pirmās divas - stāstu krājumi, tomēr bija labākas. Nu bija. Tā vieglā pasaku uz zoba pavilkšana - kaut vai Sarkanais Ziediņš, kur par briesmoni kļuvušais, pasakas salasījies, regulāri no kāda tirgotāja nopērk meitu uz vienu gadu lietošanā savā 'galdiņ klājies' un visādi citādi noderīgajā mājā. Nu tās meitas, kuras brīvprātīgi piekīt tā gadu padzīvot (un vispār esot visnotaļ sajūsmā par monstra potenci). Par cilvēku viņu, protams, neviena nepārvērš - bet tā vietā viņš sāk apjaust jaunā stāvokļa priekšrocības. Nekādu slimību. Daudz naudas. Un jā, lieliska potence, tas arī nav mazsvarīgi.

Vai Sniegbaltīte, kas iecirta medniekam stiletu ausī, kad tas bikses nolaida ar viņu izklaidēties cerēdams, kas atdevās katram, kas pabarot solīja, līdz aizblandījās līdz septiņiem rūķiem (kuriem ierādīja, ka garāmbraucošos tirgotājus aplaupīt ir krietni ienesīgāk, nekād kaut kādās tur raktuvēs nīkt). Un Sniegbaltītes mātes galma burvis, kas pārliecināts, ka princese ir piedzimusi nolādēta un būtu, ideālā gadījumā, jāveic vivisekcija tā lāsta pierādīšanai.

Toties pasaka par nāriņu kā krietni vienkāršāks stāsts par sirēnas un prinča nespēšanu vienoties, kurš tad pie kura dzīvos. "Man ir paziņa burve, iedos tev mikstūriņu, kļūs tava aste par kājām, pāris dienas pamocīsies un pēc tam jau labi". "Un kāpēc man līst ārā? Man tepat ir pils, man te ir ērtāk, man ir paziņa jūras ragana, iedos tev mikstūriņu, izaugs tev aste un pat sāpīgi vispār nemaz nebūs." Sarunā viņi vēl vienu tikšanos... karalis nogaida trīs stundas un lamādamies aiziet 'vai tiešām viņa nav uz nelielu upurēšanos spējīga"? Sirēna ierodas pēc brīža, tīši nokavējusies 'Vai tiešām viņš nav uz nelielu upurēšanos spējīgs?"Balsi zaudēšana pat netiek apspriesta - lai gan kuru interesē sirēnas dziesma, pie tik apskaužamiem krūškurvi rotājošiem izciļniem, kurus viņa labprāt demonstrē visiem apkārtējiem?.

A par mocībām un princi, kas viņu pat īsti neatpazina, nolemjot liktenim - kļūt par baltām jūras putām - nu to visu bardi sacensībās izdomāja. Cilvēkiem patīk romantiski stāsti.

Psychological use of this mythic figure as an analogy to explain human interactions. For the vampire in Romanticism had a more profound use than making the reader's skin crawl or showing how daring the artist could be. Admittedly, writing chauerromans exploiting gothic sensibility was fashinable, and, admittedly, the vampire story was an aberration of Romantic eroticism, but the myth was also often used in serious attempts to express various human relationships, that the artist himself had with family, friends, lovers or even art itself. Coleridge, Byron, Shelley, Keats, Brontes, Stokers, Wilde, Poe- vampire was variously used to personify the forces of maternal attraction/repulsion (Coleridge's Christabel), incest (Byrons Manfred), oppresive paternalism (Shelley's Cenci), adolescent love (Keat's Porphyro), avaricious love (Poe's Morella and Berenice), struggle for power (E.Bronte- Heathcliff), sexual supresion (Bronte - Bertha Rochester), homosexual attraction (Le Fanu's Carmilla), repressed sexuality (Stoker's Dracula), female domination (D.H. Lawrence - Brangwen women) and most romantic of all - artist himself, exchanging energy with aspects of his art (Coleridge's Ancient Mariner, Poe "Oval Portrait', Wordsworth "Leech Gatherer" Wilde's Dorian Gray and the narrator of James Sacred Fount)

Outside current cinema, comics and cheap novels, vampire myth is rarely used twice for the same purpose. Definitions are problematic, for the artist freely altered the myth to support asrtistic ends.


James B Twitchell "The Living Dead: A Study of the Vampire in Romantic literature"

Un pat neceriet, ka aprobežošos ar Raisu. Joprojām nesaprotu, kā stāstīt par vienu vienīgu autoru - ja neskaita sižeta pārstāstīšanu un interesantu trivia faktu padošanu.

Saistībā ar zināmu pasākumu , kura ietvaros man jāpastāsta par Raisas vampīriem ..

Ja Tu esi lasījis kaut ko no Raisas vampīrstāstiem, vai redzējis Interviju ar vampīru (vai lasījis kaut ko un redzējis Queen of the Damned) – es būtu ļoti pateicīga, ja Tu man tagad te komentāros pastāstītu, kas Tevi šajos darbos piesaistīja, kas patika.

Vai tieši otrādi – kas Tev nepatika.

Vai, ja ir kāds noderīgs links, kuru man noteikti vajadzētu paskatīties – nu iemet.

Man bail kaut ko būtisku palaist garām.

komentāri (izņemot manus komentārus par komentāriem, protams) šim rakstam pagaidām paslēpti

Philip K. Dick "Do Androids Dream of Electric Sheep"

Jā, paldies markizs par ieteikumu paskatīties Dika virzienā.
Šis pat varētu būt īstais darbs - lai gan te apskatītā parādība figurēja tikai epizodiski un var jau būt, ka ir plašāk izvērsta vēl kaut kur. Bet tā kā meklējot jauno lasāmvielu atcerējos tikai autoru, un acīs iekrita virsraksts no 'apsolu sev kādreiz izlasīt' saraksta, tad to arī paķēru. Un veiksmīgi

Šķiet, vismaz uz kādu laiku nonāk 'manas mīļākās grāmatas' saraksta pašā augšgalā (heh, it kā man tāds saraksts būtu).

Grūti atcerēties pēdējo grāmatu, kuru lasot ik pa brīdim radās vēlme izsaukties 'kā man šī grāmata patīk' (kas pāris reizes, šķiet, tika arī realizēts). Mani mīļotie pārspriedumi par 'kas tieši ir cilvēks'. Spēles ar mākslīgi radītās reliģijas ietekmi uz cilvēku prātiem, un otru reliģiju - televīzijas pārraidēm un reklāmām kopumā, kas, šajā gadījumā, konkurē ar reliģiju (ak, un vēl, it kā tā pavisam starp citu un nemaz nepamanāmi - korporatīvā kultūra kā trešais spēlētājs) Par šauro robežu starp 'normāli' un 'pretdabiski'. Par izmisīgo vēlmi vismaz izskatīties iederīgiem noteiktā sociālajā slānī, pat ja tādi neesat (jā jā, tas it kā iederētos pie tās pašas reklāmas - lai gan šeit parādību ļoti ironiski rada reliģija, nevis reklāma).

Darbs, kuram ir dzļi uzspļaut uz jebko, ko tu, naivais lasītāj, varētu uzskatīt par stāsta caurumu. Ak pēc negaidītā pavērsiena iepriekš aprakstītais kļuvis dīvains? Nu tā ir tava problēma, ja to nespēj salīmēt kopā - tas atkārtojas tik bieži, ka gluži vienkārši no defekta pārtop par efektu.

Un, oi... pūristi, kas vēlas, lai romānu ekranizācijas līdzinātos grāmatām... Blade Runner ir vēl viens lielisks piemērs, kur tālu jo tālu atkāpjoties no grāmatas sižeta, ir radīts jauns lielisks stāsts. (lai gan man daudz labāk patīk filmas mūzikas pavadībā lasīt Blade Runner dialogus, nevis skatīties pašu filmu. )

Nakts sardze beidzās visai pieklājīgi.

Dienas sardze bija neslikts turpinājums, simetrisks tāds. Ir Nakts sardze, ir Dienas sardze - viss, pietiek ir beigas.

Tad Krēslas sardze - kam jau atkal vajadzēja būt cikla pēdējam darbam..

Un tagad, lūdzu - hop. Vēl arī Pēdējā sardze. (nu ko tālāk.. Jaunā? Pati pēdējā? TIešām pēdējā?

Izlasīts - pirmā daļa, puse no otrās.
( tālāk )
Precīzi jau izteicies kāds kādā tālā forumā - "Фанатам читать обязательно, остальным срочно стать фанатами(или не читать)"
( vēl mazliet )

Pašķirstīju šodien pieturā iegūstamo makulatūru, un manu uzmanību piesaistīja "dienas grāmata" reklāmas laukums priekšpēdējā lappusē.

Re, kļūdījos. Tomēr Jumava Kostovas "Vēsturniekus" (cheers tulkotājam, kas problēmu ar virsraksta dzimumu atrisinājis šādā elegantā veidā) neizdos - Diena pasteigusies pirmā.

Nav ne jausmas par tulkojuma kvalitāti vai par cenu, Vlads Tepešs Iesmotājs arī izklausās visai ... teiksim tā - dīvaini. Bet fakts paliek - grāmata ir izdota. Atliek nu gaidīt lokālās atsauksmes.


Iepriekšējie mani klabējumi par šo tēmu,.
1
2
3
Aprakstiņš citur par grāmatu te

Ir parādījies jauns jēdziens, kura izmantošana ļauj pateikt, ka 'nepatīk, bet nav ne mazākās vēlēšanās skaidrot kāpēc'. Atkarībā no konteksta, var iemantot arī nozīmi 'tas ir mēsls, un katrs tā pieminētājs ir idiots'.
Pokemoniski

Citās ziņās... apsēstība iesākusi nākamo apli, sāku apgādāties ar grāmatām arī papīra formātā. Šoreiz - Blood&Gold, dzimšanas dienas dāvanas statusā (hmm, pilnai laimei vēl pietrūkst Vampire Lestat - lai nu būtu visas trīs viena stāsta versijas)

Lielākais šķērslis grāmatas nopirkšanai man, kā izrādās, ir tās teksta esamība latviski.
Pārāk ļoti sirdsapziņa sāk grauzt un likt domāt, vai tiešām man šo grāmatu vajag. Daudz vairāk, nekā apsverot tās pašas grāmatas iegādi angliski vai krieviski..
Something's obiously wrong there.

Ja gatavojies kādreiz lasīt arī "Melnrakstu" - neatliec to uz gadiem 5-10 - tad šis darbs lielu daļu savas pievilcības būs zaudējis. Vai vēl šķitīs saprotama cilvēces sasniegumu mērīšana pēc spējas izlaist trešo "Fallout", bet iemels apskatīt pārdesmit gadu tālu nākotni - uzzināt, vai Pīters Džeksons hobitu uzņēmis, vai tomēr nē?
( Lasīt tālāk )

Pastāsts par vēsturisko Vladu Drakulu.
Nu ja, to pašu, jā.


Ne nu gluži krieviski, bet apmēram (tb - ja ar manām krievu valodas zināšanām pietiek, lai pamokoties tomēr pie skaidrības varētu tikt, tad lai tā arī būtu. Neesmu filologs, tiešām).

Datēts it kā ar ~15. gadsimta pašām beigām. Visnotaļ beigām, ņemot vērā, ka aprakstītie notikumi jau arī 15.gadsimta pēdējā trešdaļā vien norisinājās.

( Teksts )

Virsrakstā - pašreizējā lasāmviela :) Trackbacki varbūt būs vēlāk... bet, pieņemu, tagiem izsekot nav grūti.

http://fenzin.org (ja pareizi atceros... šī adrese man sagādā problēmas) darbojas ļoti operatīvi

Vēl jau nekur tālu neesmu, pat pirmais pussimts lappušu droši vien vēl nav izlasīts... Bet izteikties jau var.

Pirmkārt... jo tālāk lasu, jo vairākžēl, ka lasu krieviski, ne angliski. Šis, šķiet, ir no tiem darbiem, kur tieši valodas krāšņums ir daļa lasīšanas baudījuma. Tēlojumi, sīksīkas detaļas noskaņas radīšanai. Jā, šeit varoņi nedzer late vērodami violetās Ņūorleānas debesis, nē; šeit viņi dzer karstu tēju ar citronu, kas apdedzina pirkstus pat caur bizajām graņonkas sieniņām un vēro lēnu rudens iestāšanos Slovēnijas alpu piekājē, līdz 20.gs 70-tajiem saglabātā 19. gadsimta beigu kolorītā.

Pagaidām definētu kā vidusskolnieču romānu. Arī, bet ne tikai tādēļ, ka lasītāja redzespunkts ir 16-17 gadīgā diplomāta meita, kura neprotestē pret karu Vjetnamā, bet rokas tēva bibliotēkā, aizmirstā plauktā līdzās Kamasutras tulkojumam atrodot vecu vēstuļu kaudzīti un vēl vecākas grāmatu.


Grāmatu pielīdzina D. Brauna "Da Vinči kodam". (nu jau ne tikai amazone, bet arī grāmatas krievu izdevuma vāciņš)
Par laimi, vismaz valodas ziņā teksts izskatās krietni pārāks par augstākminēto. Vai arī tulkotājs ar to apgājies neierasti brīvi.