vakar bija jocīga epizode: atsaucu atmiņā kādu frāzi no Azimova un nodomāju: "bļin, baigi neveikli iztulkots, uzreiz var just, ka no angļu valodas tulkots... kas bija tulkotājs?... ak jā, pareizi, es taču Azimovu lasīju oriģinālvalodā!"

t.i., šķiet, es domāju latviski arī tad, kad rakstu angliski. lai gan ir gadījies arī otrādi - ka slatos filmu ar draņķīgu tulkojumu un uztveru to angliski, nevis latviski.

tas ir vienkārši profesionālais marasms :)
Lai gan gadās gadās... uzrakstīt izcili neveiklu teikumu latviski vienkārši tādēļ, ka tas ir kādas frāzes pārnesums no citas valodas. Ne jau tulkojot tekstu, vienkārši izsakot savas domas nedaudz miegainā un valodu ne-tik-ļoti kontrolējošā stāvoklī..

Starp citu, pieņemu, tulkotājiem marķīza aprakstītais nav raksturīgs? Tikai mans pieņēmums... bet nevar taču tulkot tekstu, domājot vienā no valodām -jājūt vienlaicīgi abas. Jājūt, frāzes nozīme, aizmirstot tās formu.
Vienkārši lasot/rakstot - informācijas ievade/jaunrade un izvade/pārstrāde notiek vienā un tajā pašā valodā. Tulkojot- ievadi vienā, izvadi citā... Tāpēc ar valodas zināšanām nepietiek.