Vai cilvēki, kas ilgāku laiku dzīvo prom no savas dzimtene turpina domāt dzimtajā valodā, ja apkārt ir citādāka vide/valoda?Kā īsti ir?
es taapat ikdinaa domaaju 3 valodaas, atkariibaa no noskanjojuma un apstaakljiem. bet nu ilgaak par paaris meeneshiem nekur sveshumaa neesmu bijis un arii letinji visur bija pieejami, taa kaa...
nez es arii latvijaa esot dazhreiz domaaju krieviski un/vai angliski. atkariigs no teemas par ko jaadomaa - ir leitas ko esmu uzzinaajis izlasijis iemaacijies angliski, un ir veel vairaak taadas kuras krieviski.
Nju ja, man jau tas pats. Mēdzu ikdienā domāt arī angliski, arī krieviski. Tas nekas, ka uzrakstīt teikumu krieviski ir grūti - domāt jau valodas kļūdas netraucē.
Pieņemu, viss atkarīgs no valodas, kuru cilvēks ielaiž savā prātā.
Tajā brīdī, kad sāc valodu apgūt no teksta šajā valodā, izmantojot nevis vārdnīcu, bet tikai savu iekšējo izjūtu un kontekstu - iznāks arī domāt šajā valodā.
Jo vienkārši - kad esi apguvis jaunu vārdu/frāzi, nevis pēc tā norādītā tulkojuma nozīmes tavā pirmajā valodā, bet gan pēc vārda paša nozīmes tā lietojumā, tieši šis vārds vai izteiciens ir visīsākais un visprecīzākais veids, kā izteikt tā nozīmi - jo jebkurš cits ir tikai pielāgojums.
Lai gan gadās gadās... uzrakstīt izcili neveiklu teikumu latviski vienkārši tādēļ, ka tas ir kādas frāzes pārnesums no citas valodas. Ne jau tulkojot tekstu, vienkārši izsakot savas domas nedaudz miegainā un valodu ne-tik-ļoti kontrolējošā stāvoklī..
Starp citu, pieņemu, tulkotājiem marķīza aprakstītais nav raksturīgs? Tikai mans pieņēmums... bet nevar taču tulkot tekstu, domājot vienā no valodām -jājūt vienlaicīgi abas. Jājūt, frāzes nozīme, aizmirstot tās formu.
Vienkārši lasot/rakstot - informācijas ievade/jaunrade un izvade/pārstrāde notiek vienā un tajā pašā valodā. Tulkojot- ievadi vienā, izvadi citā... Tāpēc ar valodas zināšanām nepietiek.