Piespiedu aborti dažās pārcentīgajās pašvaldībās, dažu pārcentīgu ierēdņu piecgades plāna pildīšanas periodos, ne universāli visā Ķīnā. To atzina gan 'jūs rietumnieki nesaprotat' stāstītāji, gan ieskicēts šajā rakstā. Sterilizācija pēc otrā un arī tikai daļā ķīnas pieejama, kā arī daudz grūtāk pārbaudāma.

'jānoslēpj grūtniecība dažus redzamos mēnešus' un 'jāizdomā, kā bērnu sistēmā iereģistrēt' ir problēmas, ar kurām sievietes gana ilgi ir saskārušās arī rietumu sabiedrībā, tas nav nekas Ķīnai unikāls un, ehm, ne nu ka rietumos baisi dzimstībai traucējis.
Jā, pārkāpumi, bet krietni mazāk galīgi, kā obligāta spirāle, kuras esamība ir elementāri pārbaudāma, bet no kuras vaļā tikt saviem spēkiem diezgan nereāli. Baisi efektīvi. (un, no otras puses, ļauj izskaidrot viena bērna politikas efektivitāti, pieļaujot, ka piespiedu aborti tomēr ir bijuši reti sastopami excesi, par ko šausminās arī paši vietējie).

Es no savas UK kursa biedrenes biju sapratusi, ka astoņdesmitajos (pirmajos gados pēc viena bērna politikas ieviešanas uzsākšanas) piespiedu aborti nemaz tik reti un netipiski nebija. Viņa gan bija dzimusi 1979. gadā, diezgan skarbā un atpalikušā rajonā, varbūt tas izskaidro viņas stāstīto. Man gan aŗī liekas, ka IUD efektīvi un plaši izmantoti tika nākamajā desmitgadē.
Man liekas, BBC Chineese school bija fragments, kur puisītis, kuram vienīgajam no klases ir brālis, stāsta, cik forši tas ir & ka brālis viņu aizstāv un ar viņu spēlējas, un nākamajā brīdī saka, ka pašam tomēr būs tikai viens bērns, jo tas ir daudz labāk un pareizāk. Es domāju, ka mēs pat nespējam aptvert tās traģēdijas un ierobežojumu apjomu, it īpaši tādēļ, ka ķīniešiem tradicionāli ir bijušas lielas ģimenes (mans vīratēvs ir no Honkongas un bija septītais dēls savam tēvam & gan jau ka meitas tur nemaz īsti nav saskaitītas un ārpuslaulības dzimušie bērni arī ne).

es atkal lasīju, ka dažviet laukos izlocījās, pamatojoties uz to, ka dvīņi ir atļauti. divus bērnus ar manāmu vecuma starpību piereģistrēja kā reizē dzimušus.