Es no savas UK kursa biedrenes biju sapratusi, ka astoņdesmitajos (pirmajos gados pēc viena bērna politikas ieviešanas uzsākšanas) piespiedu aborti nemaz tik reti un netipiski nebija. Viņa gan bija dzimusi 1979. gadā, diezgan skarbā un atpalikušā rajonā, varbūt tas izskaidro viņas stāstīto. Man gan aŗī liekas, ka IUD efektīvi un plaši izmantoti tika nākamajā desmitgadē.
Man liekas, BBC Chineese school bija fragments, kur puisītis, kuram vienīgajam no klases ir brālis, stāsta, cik forši tas ir & ka brālis viņu aizstāv un ar viņu spēlējas, un nākamajā brīdī saka, ka pašam tomēr būs tikai viens bērns, jo tas ir daudz labāk un pareizāk. Es domāju, ka mēs pat nespējam aptvert tās traģēdijas un ierobežojumu apjomu, it īpaši tādēļ, ka ķīniešiem tradicionāli ir bijušas lielas ģimenes (mans vīratēvs ir no Honkongas un bija septītais dēls savam tēvam & gan jau ka meitas tur nemaz īsti nav saskaitītas un ārpuslaulības dzimušie bērni arī ne).