Jā, pārspīlējot ar antibiotikām mēs dabonam pretī multirezistenci, tāpēc tas ir kaitīgāk par placebo homeopātiju ( protams, ja diagnoze nav nopietna).

Un jā, ehh, piemērus varētu kraut heopsa piramīdā, tipiskais:

Paciente, vidēja vecuma, mazs veidojums krūtī, iesaka operāciju. Ne mastektormiju, nē, maza op, bez kosmētiska defektga praktiski. NEEE, griezt tas ir ``mākslīgi``m brauks uz Indiju ārstēties. 2 gadi vēlāk: ieaudzis videnē, ieaudzis sirdī, inoperabls, exitus letalis.

Kā izķert/ neitralizēt šos krāpniekus?

Er, te... iesākumā nodrošināt rekonstrukciju un psiholoģisko rehabilitāciju visām pacientēm, un uzreiz, nevis varbūt pēc pieciem gadiem būs finansējums un sanāks.
Tad arī bailes no 'mazliet pagriezīsim, tad skatīsimies tālāk' būs mazākas.

Izglītība tur nav obligāta. Psiholoģiskā palīdzība baiļu mazināšanai (un 'sliktākajā gadījumā, noņems un uzreiz uztaisīs atpakaļ un būšu kā Andželīna Džolija' pārliecības iedvešana ar reālu nodrošinājumu) gan dotu daudz.

Jo lielākas bailes pacientiem un nemākulīgāka komunikācija no mediķu puses, jo vairāk pacienti tiek aizstumti pie tiem, kas prot mazināt bailes. Ar citiem paņēmieniem.

Jā, šitas par homeopātiem dzirdēts, ka ilgi un gari runājas ar pacientu (psihoterapijas elements?)

Par komunikāciju... Jokā ``pacienti ir apnicīgi tipiņi, kas traucē mediķim formēt dokumentāciju`` ir tikai daļa joka.