Interesants artīklis par glutēna tabū.
http://religiondispatches.org/confront-death-by-avoiding-fritos-the-gluten-lie-fad-diets-foodie-faith/Par to, kā bailēs no neskaidrās un biedējošās pasaules mēs turpinam radīt savus mītus, reliģijas un dievības. Zinātne, protams, ir mūsu laikmeta relģija, bet daudz biežāk šī relģija ir tāda kargo kulta līmenī. Rituāli ieviesti, liturģiski pareizie vārdi izlasīti, tad taču viss būs labi.
Jā, nebiju uz 'zinātne ir reliģija' no šī skatpunkta paskatījusies. No šī frāze pat ir pilnīgi loģiska un smieklīgi saprotama. Diemžēl.
Tad arī bailes no 'mazliet pagriezīsim, tad skatīsimies tālāk' būs mazākas.
Izglītība tur nav obligāta. Psiholoģiskā palīdzība baiļu mazināšanai (un 'sliktākajā gadījumā, noņems un uzreiz uztaisīs atpakaļ un būšu kā Andželīna Džolija' pārliecības iedvešana ar reālu nodrošinājumu) gan dotu daudz.
Jo lielākas bailes pacientiem un nemākulīgāka komunikācija no mediķu puses, jo vairāk pacienti tiek aizstumti pie tiem, kas prot mazināt bailes. Ar citiem paņēmieniem.