'Dažreiz'?

Laikmetā, kad eksistē vēža ārstēšana ar sodu (jo viss vēzis ir sēnīte), ar Gērsona protokolu (google it, not kidding, jā, situācijās, kur klasiskā ārstniecība diezgan garantētu dzīvošanu), bērnus kategoriski atsakās potēt (jo ĶīMiJa), toties AB (vienu-divas dienas) gan grib pie katrām iestnām padzert (jā, es arī pārspīlēto AB lietošanu, jo īpaši kursu neizpildot pieskaitu pie šī paša zinātnes kargo kulta. Homeopātija tur pat nav tas ļaunākais, vismaz daļa 'man zālītes kādas iedodiet padzert, es esmu slims, tātad man vajag zālītes' netiek pie antibiotikām.

....Šis nez vai ir spilgtākais piemērs.

Jā, pārspīlējot ar antibiotikām mēs dabonam pretī multirezistenci, tāpēc tas ir kaitīgāk par placebo homeopātiju ( protams, ja diagnoze nav nopietna).

Un jā, ehh, piemērus varētu kraut heopsa piramīdā, tipiskais:

Paciente, vidēja vecuma, mazs veidojums krūtī, iesaka operāciju. Ne mastektormiju, nē, maza op, bez kosmētiska defektga praktiski. NEEE, griezt tas ir ``mākslīgi``m brauks uz Indiju ārstēties. 2 gadi vēlāk: ieaudzis videnē, ieaudzis sirdī, inoperabls, exitus letalis.

Kā izķert/ neitralizēt šos krāpniekus?

Er, te... iesākumā nodrošināt rekonstrukciju un psiholoģisko rehabilitāciju visām pacientēm, un uzreiz, nevis varbūt pēc pieciem gadiem būs finansējums un sanāks.
Tad arī bailes no 'mazliet pagriezīsim, tad skatīsimies tālāk' būs mazākas.

Izglītība tur nav obligāta. Psiholoģiskā palīdzība baiļu mazināšanai (un 'sliktākajā gadījumā, noņems un uzreiz uztaisīs atpakaļ un būšu kā Andželīna Džolija' pārliecības iedvešana ar reālu nodrošinājumu) gan dotu daudz.

Jo lielākas bailes pacientiem un nemākulīgāka komunikācija no mediķu puses, jo vairāk pacienti tiek aizstumti pie tiem, kas prot mazināt bailes. Ar citiem paņēmieniem.

Jā, šitas par homeopātiem dzirdēts, ka ilgi un gari runājas ar pacientu (psihoterapijas elements?)

Par komunikāciju... Jokā ``pacienti ir apnicīgi tipiņi, kas traucē mediķim formēt dokumentāciju`` ir tikai daļa joka.