Furious sleep

of colourless green ideas

rakņājoties pa citu citu žurnāliem...

13.-Apr-2005 10:21 am
Skaņa:: Latviesu Tautas Muzikas Kolekcija - Pirmais perkons 03

Jautājums:

Tu labāk gribētu ja kāds Tev tuvs cilvēks nomirtu vai zaudētu abas kājas? (no viņa gribas nekas nav atkarīgs, viss jāizlemj tikai tev 30 sek laikā)

Atbilde:

Tā kā mans krusttēvs jau kādus 7 gadus sēzh invalīdu krēslā, es zinu kā šis cilvēks jūtas. Tie, kas atbildēja 'zaudētu kājas' domāja tikai par sevi, jo ir tik grūti zaudēt mīļu cilvēku, to es saprotu, bet ja šis cilvēks ir tik mīļš tad padomājiet kā jutīsies viņš pats, bez kājām.Ticiet man, viņš vēlēsies kaut labāk būtu miris. Skarbi, bet patiesība! :(

Interesanti, tieši kādēļ tā būtu skarba patiesība?

1) Ja jau runa ir par "man tuvu cilvēku" - tad loģiski, ka izvēlos to, kas egoistiskajai man tajā brīdī šķiet labāks. Un nevienu no man tuvajiem cilvēkiem es zaudēt nevēlos, pārāk trausla ir tā personīgā pasaule, kuru sev esmu radījusi. Tā kā... ja pirmā atbilde būtu "lai zaudē kājas" tāpēc, ka dzīvība - nu kā kaut ko tādu var izlemt cita vietā. Tad arī padomājot, par to, kā tiešām rīkotos - atbilde nemainās.
Ja es būtu ar mieru tik viegli no cilvēka atvadīties, tad tas nebūtu "tuvs". Bet par kājām - ne jau es šo cilvēku šajā situācijā apzināti noliku.

2) ir dažādi cilvēki. arī tādi, kas tīri labi samierināsies ar dzīvi bez kājām. Tak ar ko nevar samierināties.

Starp citu - ja jāizvēlas būtu par sevi... Tad nav tik vienkārši. Ja spētu aptvert situāciju un tās sekas - labāk izvēlētos nomirt. Bet es ļoti šaubos, vai tādā brīdī situācijas sekas spētu aptvert, un noteikti būtu pārbijusies līdz pēdējam.... Frāze "tev nebūs kāju" manās smadzenēs vienkārši nespētu ierakstīties.

Comments

13.-Apr-2005 10:51 am

crescendo

Nāve nav novēršama, bet tai ir savs laiks, kas ir jāciena.

Vai šādas izvēles izdarīšana nav pretrunā ar nāves laika sagaidīšanu? Pašnāvība - tas vēl varētu būt pieļaujams - bet tieši šādas izvēles izdarīšana?

"Were these the delusions of a feverish mind, a mind afraid of death?"

"Perhaps," he said, his face still feelingless and motionless. His eyes were narrow, prisoners of their own shrinking from what they saw. "Ah, yes," he said. "You die and I let you, and I think there might be for you but one shore, and there you'll find again your priests, your city."

"It's not my time," I said. "I know it. And such a statement cannot be undone by a mere handful of hours. Smash the ticking clock. They meant, by a soul's incarnate life, it wasn't time. Some destiny carved in my infant hand will not be so soon fulfilled or easily defeated."

"I can tip the odds, my child," he said. This time his lips moved. The pale sweet coral brightened in his face, and his eyes grew wide and unguarded, the old self I knew and cherished. "I can so easily take the last strength left in you (..)and in my arms I'll hold a corpse so rich in beauty that all who see it will weep, and that corpse will tell me nothing. You are gone, that much I'll know, and no more."

13.-Apr-2005 11:05 am

lestat

Hmm..kādēļ gan lai pašnāvība būtu pieļaujama? Es dzīvoju ar domu, ka pašnāvība ir visnepieļaujamākais nomiršanas veids - padošanās, noteikumu pārkāpšana, kas teorētiski varētu izpelnīties sodu.

Manuprāt, nav gan pretrunā. Tad, kad tev būs jāmirst, tu arī mirsi. Kāpēc tev šķiet, ka ja tai ir savs laiks, tā nonodrošinātos pret iespējamību nomirt ātrāk?

13.-Apr-2005 11:16 am

crescendo

Pašnāvība arī ir nāve, kurai ir pienācis laiks - vienkārši likumsakarīgas sekas visam iepriekšējam. Ja pēc tās nāk sods - tad līdz tam ir nonākts jau ar visu to, kas līdz šai pēdējai rīcībai noveda, nevis tikai ar pašu pašnāvības aktu.

Vienīgā ētiskā problēma, ko pašnāvība rada ir zināmas ciešanas daļai apkārtējo.
Kā rezultātā, tāda īsti cienīga pašnāvība būtu vienlaicīgi novēršot ciešanas arī visiem apkārtējiem.
Ar novēršot domājot kaut ko aptuveni - let's blow up the earth mērogā.

Nāve ir nenovēršama, un no tās nevar izbēgt arī zaudējot kājas. Ja kājas zaudējot to tiešām var novērst, tad šis nebija īstais laiks.

Bet "nodrošināties pret iespējamību nomirt ātrāk" - es neticu liktenim kā tādam. Nav nekā tāda, kas varētu pret kaut ko nodrošināties. Ir tikai mana rīcība. Un sekas, kuras tā rada - par spīti tam, ka es tās apzināties nespēju.

13.-Apr-2005 11:26 am

lestat

Well, liktenim ti netici, bet tu tici likumsakarībām. Likumsakarības noved pie tā, ka tu teiksim izvēlēsies tomēr nomirt, tātad tava nāves stunda jau būs pienākusi un tu nemaz nevarēsi (lai arī it kā šāda izvēle tev tiek dota) izvēlēties zaudēt kājas.

13.-Apr-2005 12:13 pm

crescendo

Bet tad arī izvēles piedāvājums netiks uztverts kā izvēles piedāvājums.

Kamēr tu saproti, ka tev tiešām ir iespēja izvēlēties, jāizvēlas ne-nāve.

13.-Apr-2005 12:19 pm

lestat

Bet kādēļ? Kādēļ gan nenomirt pirms laika?

13.-Apr-2005 12:26 pm

crescendo

izvēle, kas izbeidz visas izvēles.

13.-Apr-2005 01:57 pm

lestat

good point.