Naktī uz 1. septembri policija saņēma ziņu, ka kādā dzīvoklī kādā Valdeķu ielas namā esot trīs līķi. Ierodoties atklāja gultā noguldītu 37 gadus vecu sievieti sievieti ar žņaugšanas pazīmēm un divus viņas dēlus - attiecīgi 10 un 11 gadi. Un sievietes vīru, kas atzinies, ka nožņaudzis 'jo tā viņiem būšot labāk', kā arī atklājis citus slepkavības iemeslus, kas plašākai sabiedrībai netiek atklāti. Par to ir visnotaļ visur, izvēlies, kurš ziņu avots vairāk iet pie sirds. | |
"Cik nu briesmonis... 10gadīgs puišelis nav zīdainis. " Respektīvi, es jau neesmu agresīvs, bet ko viņš uzprasās? Un es jau tomēr kā vecmodīga mietpilsone domāju, ka mēģināt sodīt par slepkavību visus pārējos, tikai ne pašu galveno, ir idotisms. Arī pats slepkava, hmmmm, vairs nav nekāds zīdainis, ja kas. | |
Oi nē, tu pārprati. "10 gadīgs puišelis nav zīdainis"="10 gadīgs puišelis ir spējīgs radīt diezgan lielu troksni, cīnoties par savu dzīvību, redzot, ka tēvs (patēvs?) nogalina māti un brāli. Trīs cilvēkus vienlaicīgi nožņaugt ir grūti. Slepkava sodu saņems. Atēpsūdzība pēc 118. panta (jo nogalinātas divas vai vairāk personas) ir minimums 15 gadi cietumā ar mantas konfiskāciju. Pat, ja viņam liek ārstēties slimnīcā, mazāk kā 15 gadi kopā neiznāks -arī ja izārsjas ātrāk, tad joprojām piespriež cietumsodu, vienkārši ieskaitot termiņā jau slimnīcā pavadīto laiku. | |
A kāda jēga nomocīt sevi ar problēmām, kuras Tevi neskar? Kāda jēga rakstīt par šo? | |
Atkal dzīves jēgas meklējumos, m? Palasi nu vēlreiz. Vienaldzība skar visus. Pat Tevi. | |
Jā, es saprotu. Ar savu komentāru es gribēju teikt, ka ziņa par Stīvu man lika kaut kam sevī notrīsēt, kamēr uz rakstu par veci slepkavu es skatījos ar pilnīgu vienaldzību un pārskrullēju tam pāri kā parastajām ziņām par benzīncenu kāpumu vai politiķu intrigām. Manī ir šī vienaldzība par ko Tu runā. Un mani neskar šis gadījums. Un es nesaprotu kapēc citi par to raksta savos blogos un šausminās. Tiešām neizprotu, jo nespēju noticēt, ka šiem cilvēkiem tas tiešām interesētu un apkārtējo vienaldzība liekas, kā kļūda kuru vajadzētu labot.. Cilvēks tomēr ir visnotaļ egoistisks radījums. Un tas ir normāli... Vai tā nav tikai poza pasaulei? | |
Kādreiz es zināju, kas dzīvo katrā no 14 dzīvokļiem mūsu kāpņu telpā. Mēs gājām cits pie cita ciemos, cits pie cita glabājām dzīvokļu atslēgas (ja nu aizmirstās) un, kad pēc kārtas notika stāvvadu remonti, kaimiņi izmantoja cits cita tualetes. Kaimiņi cits pie cita atstāja gan bērnus, gan mājdzīvniekus pieskatīt. | |
Rīgā? Kad dzīvoju ar vecākiem es ar daudzmaz zināju, kas dzīvo mūsu kāpņu telpā, bet tādas uzticēšanās starp šiem cilvēkiem gan nebija. Bija kaimiņi draugi un bija vienkārši kaimiņi. Man nevajag, lai kaimiņi ar mani draudzētos. Mani blakus dzīvokļa kaimiņi ir geji un pīpē zāli. Ko gan es ar viņiem...? | |
A kas, pienā vārītas kaņepes labi smaržo :) Cilvēks ir egoists. Bet muļķīgākais jau tas, ka savstarpēja ne-vienaldzība bieži vien ir izdevīgāka. Tad, kad tev pašam ko vajag. Bet par vecāku māju - protams, ne Rīgā. Lai gan, cik vēl no Rīgas bērnības laika atceros - arī bija ciemos pie kaimiņiem iešanas jaunajā gadā. Vienīgi atceros es no tā laika tiešām baisi maz. | |
Nu re. Tagad kopīgi būsim tikušas līdz tam pašam, kas jau bija teikts sākumā. Lielpilsēta nogludina un padara vienaldzīgus. | |
Neesmu nekad nekur citur dzīvojusi. Nemaz nezinu, ka mēdz būt savādāk. Nespēju iedomāties un pieņemt. | |
Kamēr nav zināms iemesls, kāpēc, es atturēšos par to tālāk spriest... Bet man ir aizdomas, ka te tiks parauts nevis tas striķītis, kas apkārtējo vienaldzību vaino, bet gan tas, kas liek padomāt par dziļā pakaļā esošo valsts ekonomiku un cilvēku neaizsargātību... | |
Iespējams. Sabiedrības reakcija mēdz būt tāda neadekvāta un pielāgot notikumu interpretāciju savām vēlmēm. Kaut arī, pat ja ekonomiskas problēmas bija, tad ļoti nesen un dēļ pārāk liela personīgi izvēlēta riska biznesā - kur ekonomiskā situācija _ valstī _ nav no svara, un iepriekš izplānota žņaugšana nez vai ir 'kārtējā vardarbība ģimenē'. Lai gan - pie vardarbības ģimenē jau nu arī būtu jāvaino līdzcilvēku vienaldzība. | |
Ekonomiskā situācija valstī spiež cilvēkus uz pārāk lielu risku, jo normāli nopelnīt neko nevar. Ir gadījies parēķināt... Es gan šeit nerunāju par deputātiem un tml. :) | |
Tad jau šādi nogadījumi būtu epidēmiski. Pašnāvības kā tādas, protams, ir epidēmiskas - bet kaut kā tās tiek uzskatītas par mazāku problēmu, kā satiskmes negadījumi. | |
Tiek uzskatītas... Jā... Bet vai ir? Pie tam vismaz nelielu daļu satiksmes negadījumu varētu arī pieskaitīt pašnāvībām... Tas viss ir savstarēji saistīts... Bet pašnāvības par problēmu neuzskatīs un par to īpaši nerunās viena vienīga iemesla pēc- nevienam nav ideju, kā šo situāciju mainīt... Kamēr ceļu satiksmes negadījumi- nu tur var izdot arvien jaunus noteikumus...:) | |