Furious sleep
Furious sleep
of colourless green ideas
of colourless green ideas
Kā būs labāk?
Šajā lappusē
- Kā būs labāk? [+23]
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
galadriela - *** [+11]
Aktivitāte
| Jūnijs 2018 | ||||||
1 | 2 | |||||
3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 |
17 | 18 | 20 | 21 | 22 | 23 | |
24 | 25 | 27 | 29 | 30 | ||
Tēmas
Kāzas, Rīkojums IT10101, ads, anime, babe, babystuff, beautiful, bittersweet, ciba, completely useless, cruelty, degu, dreams, dungeonmastering, eve, expanse, filmas, gadgets, homm, horror, kitchen, legalities, literature, london., lyrics, memories, movies, pasaciņas, philosophy, politics, politika, quizes, quote_of_the_day, resolutions, sci-fi, somewhat useful, stupidity, styles-experience, styles-memorable, travel, useless, useless happiness, uzturs, valodiņa, vampires, vanishing_point, wierd
- 4.-Sep-2006 10:52 am
Tā viņiem būšot labāk.
Varbūt nelaimīgais bija palaidis garām nāvessoda atcelšanu? Suicide by cop, ziniet?
Tas arī ir vienīgais konteksts, kurā šī gadījuma sakarā varu iedomāties nāvessoda pieminēšanu.
Tā šausmināšanās 'ārprāts, kāds briesmonis' un klasiskais 'izkastrēt ar sarūsējušu nazi, pēc tam nāvessodu bezgaisa kamerā'... nu ir tas kaut kā dīvaini.
Cik nu briesmonis... 10gadīgs puišelis nav zīdainis. Kaimiņi runā vien par dīvainu klusumu vakarā, nevis dīvainiem trokšņiem dienā. Var jau būt, kaimiņi šeit ir galvenie sodāmie. Par vienaldzību. Lielpilsēta, kas mūs nogludina un padara vienaldzīgus. Kaimiņu mājdzīvniekus mēs pazīstam labāk, kā kaimiņus pašus. Kad nav ne jausmas, kā atšķirt īstu nelaimi no parasta strīda, mēs labprātāk kļūdamies par labu vienaldzībai un malā palikšanai. Kurš no jums var, roku pie sirds likdams, zvērēt, ka nekad nav bijis vainojams līdzīgā vienaldzības grēkā?
Vai labāk?
Labāk ir sajūta. Kad nav vairs nekā, nav arī labāk. Nav sliktāk. Mazākā ļaunuma utilitārisms ir drūma dzīves filosofija - bet atšķirībā no dažām citām, vismaz šķiet, ka tā mazāk cieš no liekulības.
Kamēr sarkanās podziņas nav, tās drūmākās sekas nepiepildās. Ja vien kāds neizmanto sarkano podziņu lokāli. Kā šajā gadījumā.
Varbūt nelaimīgais bija palaidis garām nāvessoda atcelšanu? Suicide by cop, ziniet?
Tas arī ir vienīgais konteksts, kurā šī gadījuma sakarā varu iedomāties nāvessoda pieminēšanu.
Tā šausmināšanās 'ārprāts, kāds briesmonis' un klasiskais 'izkastrēt ar sarūsējušu nazi, pēc tam nāvessodu bezgaisa kamerā'... nu ir tas kaut kā dīvaini.
Cik nu briesmonis... 10gadīgs puišelis nav zīdainis. Kaimiņi runā vien par dīvainu klusumu vakarā, nevis dīvainiem trokšņiem dienā. Var jau būt, kaimiņi šeit ir galvenie sodāmie. Par vienaldzību. Lielpilsēta, kas mūs nogludina un padara vienaldzīgus. Kaimiņu mājdzīvniekus mēs pazīstam labāk, kā kaimiņus pašus. Kad nav ne jausmas, kā atšķirt īstu nelaimi no parasta strīda, mēs labprātāk kļūdamies par labu vienaldzībai un malā palikšanai. Kurš no jums var, roku pie sirds likdams, zvērēt, ka nekad nav bijis vainojams līdzīgā vienaldzības grēkā?
Vai labāk?
Labāk ir sajūta. Kad nav vairs nekā, nav arī labāk. Nav sliktāk. Mazākā ļaunuma utilitārisms ir drūma dzīves filosofija - bet atšķirībā no dažām citām, vismaz šķiet, ka tā mazāk cieš no liekulības.
Kamēr sarkanās podziņas nav, tās drūmākās sekas nepiepildās. Ja vien kāds neizmanto sarkano podziņu lokāli. Kā šajā gadījumā.
Comments
4.-Sep-2006 12:00 pm
Atkal dzīves jēgas meklējumos, m? Palasi nu vēlreiz. Vienaldzība skar visus. Pat Tevi. | |
4.-Sep-2006 12:32 pm
Jā, es saprotu. Ar savu komentāru es gribēju teikt, ka ziņa par Stīvu man lika kaut kam sevī notrīsēt, kamēr uz rakstu par veci slepkavu es skatījos ar pilnīgu vienaldzību un pārskrullēju tam pāri kā parastajām ziņām par benzīncenu kāpumu vai politiķu intrigām. Manī ir šī vienaldzība par ko Tu runā. Un mani neskar šis gadījums. Un es nesaprotu kapēc citi par to raksta savos blogos un šausminās. Tiešām neizprotu, jo nespēju noticēt, ka šiem cilvēkiem tas tiešām interesētu un apkārtējo vienaldzība liekas, kā kļūda kuru vajadzētu labot.. Cilvēks tomēr ir visnotaļ egoistisks radījums. Un tas ir normāli... Vai tā nav tikai poza pasaulei? | |
4.-Sep-2006 12:44 pm
Kādreiz es zināju, kas dzīvo katrā no 14 dzīvokļiem mūsu kāpņu telpā. Mēs gājām cits pie cita ciemos, cits pie cita glabājām dzīvokļu atslēgas (ja nu aizmirstās) un, kad pēc kārtas notika stāvvadu remonti, kaimiņi izmantoja cits cita tualetes. Kaimiņi cits pie cita atstāja gan bērnus, gan mājdzīvniekus pieskatīt. | |
4.-Sep-2006 12:49 pm
Rīgā? Kad dzīvoju ar vecākiem es ar daudzmaz zināju, kas dzīvo mūsu kāpņu telpā, bet tādas uzticēšanās starp šiem cilvēkiem gan nebija. Bija kaimiņi draugi un bija vienkārši kaimiņi. Man nevajag, lai kaimiņi ar mani draudzētos. Mani blakus dzīvokļa kaimiņi ir geji un pīpē zāli. Ko gan es ar viņiem...? | |
4.-Sep-2006 01:12 pm
A kas, pienā vārītas kaņepes labi smaržo :) Cilvēks ir egoists. Bet muļķīgākais jau tas, ka savstarpēja ne-vienaldzība bieži vien ir izdevīgāka. Tad, kad tev pašam ko vajag. Bet par vecāku māju - protams, ne Rīgā. Lai gan, cik vēl no Rīgas bērnības laika atceros - arī bija ciemos pie kaimiņiem iešanas jaunajā gadā. Vienīgi atceros es no tā laika tiešām baisi maz. | |
4.-Sep-2006 01:18 pm
Nu re. Tagad kopīgi būsim tikušas līdz tam pašam, kas jau bija teikts sākumā. Lielpilsēta nogludina un padara vienaldzīgus. | |
4.-Sep-2006 01:20 pm
Neesmu nekad nekur citur dzīvojusi. Nemaz nezinu, ka mēdz būt savādāk. Nespēju iedomāties un pieņemt. | |
Kāda jēga rakstīt par šo?