Furious sleep

Furious sleep

of colourless green ideas

of colourless green ideas

Apglabāšanas tradīcijas 

crescendo (crescendo)
Apglabāšanas tradīcijas.

Mēs esam senie ēģiptieši.


Mūsdienu ritmam un attieksmei pret nāvi tikai loģisks iznākums ir mirušo mumificēšana, cerībā, ka ja vien ķermenis tiks saglabāts pietiekami ilgi, tajā atgriezīsies, tas spēs augšāmcelties.
Prakse, kas pieejama vien izredzētajiem - ņemot vērā tās izmaksas. Greznus sarkofāgus, kurus rotā prasmīgāko mākslinieku roku darba rezultāti aizvietojuši sarkofāgi, ko dekorē pēdējie inžiniertehnoloģijas sasniegumu. Bailēs no globālās sasilšanas mēs savus mirušos mumificējam šķidrajā slāpeklī, ticot, ka saglabājot ķermeni, kādu dienu tajā būs iespējams atgriezt dvēseli.
Vai domas, kas norisinās ārstu galvā, sagatavojot ķermeni anabiozei atšķiras no senās ēģiptes mumificētājiem?
Atļaujos apšaubīt. Fiziski cilvēki nav evolucionējuši, mums nav pamata domāt, ka seni ēģiptieši domāja būtiski atšķirīgi no mums. Arī tā bija neparasti augsti attīstīta civilizācija, kas lielījās ar brīnumainiem sasniegumiem visdažādākajās zinātnes jomās..


Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur nāve un sekss kā ikdienas domu tabū tēmas ir mainījušās vietām. Atzīt, ka visi esam mirstīgi nozīmē atzīties sev, ka esam tikai cilvēki. Ne īpaši unikāli, pilnīgi noteikti ne-neievainojami, un arī pasauli gluži ar savu gribu vien kontrolēt nespējīgi. Visi var nomir

Bet vispār jau apiešanās ar kādreiz domājošas būtnes mirstīgajām atliekām ir īpašas sarunas cienīga.
Mēs savus mirušos vispirms ļaujam izgraizīt, tad sašujam, safrizējam, uzkrāsojam, ieliekam zārkā, ieliekam smilšu bedrē tumšā, drūmā parkā, kas jau ir kapiņu pārapdzīvots vairākos slāņos. Mūsu mirušie ir aizmiguši, mēs viņus noliekam gulēt, apsedzot ar biezu zemes segu. Sauja zemes pēc saujas ļauj aizmest savas atmiņas.
Izvadīšanas rituālu pavada 'profesionālas' (profesionāls=kaut kas, ka tiek darīts, jo par to maksā naudu) no iepriekšējiem datiem sagatavotas runas ar pseidokristīgu ievirzi, pastāstot cik labs šis cilvēks bijis dzīvē - protams, pēc izvadītāja interpretācijas. Mūzikas pavadījuma tradīcijas pēdējā laikā mēdz aizstāt sintizatora paplikšķināšana. (Lūdzu, nekādus sintizatorus manās bērēs. Ja gribat instrumentālo pavadījumu - čells būs labāk. Tiešām.). Rietumos izpaliek arī aprakšana. Noliekam gulēt, un pēc tam viņu kaut kur aizved. Gan jau atnāks atpakaļ.

Nākamā populārākā - kremēšana.
Kremēšanas attieksme pret mirstīgajām atliekām jau ir krietni reālistiskāka. Ķermenim vairs nav nozīmes, un tas, lai lieki neaizņemtu telpu, tiek samazināts līdz mazākajam pieejamajam apjomam.
Tradīcijas gan līdzīgas. Vienīgi zemes sauju vietā - vērošana, kā zārks tiek aizripināts/aizslidināts uz sadedzināšanas telpu... Ak jā, un piebilde 'tikai bez stieplēm puķu pušķos un vainagos'. Īpašas prasības.


Kā uz dīvainām un barbariskām mēs skatamies uz citos spirāles posmos esošo attieksmi pret mirušajiem. Uz Tibetiešu budistu debesu bērēm, piemēram, kad mirstīgās atliekas tiek piedāvātas par barību klinšu putniem (Tibetiešu attieksme pret maitēdājiem būtiski atšķiras no Eiropeiskās. Maitēdājs pats nenogalina - atturēšanās no vardarbības. Maitēdājs pieņem un izmanto to, ko liktenis viņam piespēlē. Un, galu galā ķermenim vairs nav nozīmes, tā ir tikai gaļa. Tās ir barības vielas, kuras vēl kādam var būt noderīgas.) Uz 'iezemiešu ciltīm' dienvidu puslodē, kas savus mirušos sasmalcina un apēd pēdējā maltītē - tādejādi nostiprinot viņa palikšanu visā ciltī un, galu galā - arī nelaižot postā barības vielas... Jā jā, protams, tas ir 'pretdabiski' un par to viņi 'tapa dabas sodīti' ar Kreicfelda-Jakoba slimībai līdzīgiem simptomiem. Nu protams, arī AIDS sākumā bija GRIDS, un ar sifilisu tapa sodīti tikai izlaidīgie.

Comments 

13.-Jun-2006 10:09 am
"Debesu apglabāšana" gan nav īsti budistu tradīcija; manuprāt, tā vispirms bija (un joprojām ir) raksturīga zoroastrismam. Laikam budisms pārņēmis šo apglabāšanas veidu, bet ne tik radikālā formā, kā parsiem, kuriem ir speciāli "klusuma torņi", kuros novietot mirušos, lai ar dzīvajiem nenotiktu nekāda saskare.
13.-Jun-2006 10:30 am
Nekur neesmu lasījis, ka budistiem būtu līdzīgs rituāls, bet, iespējams, ka esmu nepiedodamā kārtā šo faktu palaidis garām. Kas attiecas uz zoroastrisma piekritējiem, tad Irānā šāda apbedīšanas tradīcija viņu vidū vairs nepastāv kopš pagājušā gadsimta vidus. Tur zoroastrieši vienkārši apglabā nelaiķi savās kapsētās, un kā papildus opcija vēl tiek izmantota kapa piepildīšana ar cementu: viņi uzskata, ka tādā veidā zeme paliekot tīra. Parsiem Indijā gan vēl aizvien ir klusuma torņi.
13.-Jun-2006 10:36 am
Man arī likās par tiem budistiem. Būs Onslovam jāapjautājas :)
Tieši par Indiju es iedomājos, kad par klusuma torņiem rakstīju, kaut gan lasījusi par to biju daiļliteratūrā. Redz, ka nemelo tais grāmatās :)
13.-Jun-2006 11:36 am

Labojiet, ja kļūdos, bet zoroastrisma tradīciju etekmē uzskats par līķi kā kaut ko netīru, no kā pēc iespējas ātrāk jātiek vaļā tā, lai nevienam un nekam tas nebūtu jāaiztiek, lai tas nesaskartos ar svētajiem elementiem utml.
Ir nācies lasīt arī par līdzīgu praksi Amazones iezemiešu starpā - un Zoroastrisma ietekmi tur es tomēr atļaušos apšaubīt.

Par Tibetas budistiem ("Viena no Tibetas budistu apbedīšanas tradīcijām" to nepadara par 'budistiem tipisku apbedīšanas tradīciju") - protams, viņu tradīcija ir reizes trīs jaunāka par zoroastrismu, tā kā, iespējams, kaut kāda ietekmēšanās arī bijusi. Vienīgi par to 'mazāk radikālo' gan šaubos. Ar krimināllikumu, cietumsodu līdz 8 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām daudz lielāka iespēja saskarties ir tiem, kas līķi sagriež un vai samaļ putriņā un vai pa gabalam pamet putniem, nevis tam, kas līķi nomazgā, saģērbj un pēc tam vienkārši noliek tā patālāk no acīm. Pēdējam vienīgi vides veselības un epidemioloģijas speciālisti varētu kaut ko pārmest - bet tiem visticamāk iebildumi būtu pret abiem variantiem.

Pie tam, vai tad zoroastristi to joprojām praktizē? Cik es sapratu, tad kādus pēdējos gadus simts tie torņi stāvot neizmantoti. Toties Ķīna - paskat, 50tajos aizliedza, vēlāk atkal atļāva, 80tajos tradīciju atzina par nacionālo kultūras mantojumu, un kaut kad salīdzinoši nesen, neapmierināti ar tradīcijas kļūšanu par tūristu atrakciju, aizliedza to filmēt, fotografēt un vērot..

Ja vēlies uzzināt vairāk - meklē "jhator"
13.-Jun-2006 12:00 pm
Nuss, no budisma es maz ko jēdzu, tak ne par ko tādu arī tajā izdzīvošanas mainimuma info neesmu manījis. Tikai ugunspielūdzēju rituālos un atsevišķās hinduistu sektās esmu manījis līķu izmešanu "brīvā dabā". Lai gan Tibetā, kur drīzāk var runāt par šamanismu, kurā daļēji leito arī budisma terminoloģiju, un kurš iekļāvis sevī arī zaroastrisma elementus ("bon" būtībā ir zoroastrisma un šamanisma sajaukums), kādos atsevišķos reģionos kas tāds manīts. Tie ļautiņu rituāli jau ir dažādi dažādās vietās.
13.-Jun-2006 12:46 pm

Ziņkārība: tiešām pajautāja, vai nejauši pats atradi? Un kādēļ atsauce tieši uz Tevi - dēļ budisma, vai dēļ Tibetas?
13.-Jun-2006 02:02 pm
Pajautāja. Da laikam tāpēc, ka man patīk grāmateles par dzen patriarhiem lasīt ij pie konjaciņa glāzes muldēt par to. Tiem ļaudīm, kas nav tās lasījuši, mazās devās tā var šķist zināšanu pazīme.
13.-Jun-2006 02:04 pm
Ak, šis pieticības un elitisma apvienojums.

Kas tavuprāt ir zināšanas?
13.-Jun-2006 02:12 pm
Šo apvienojumu dēvē par Gulivera sindromu: ar liliputiem garlaicīgi, bet milži neuzskata par līdzvērtīgu. Atliek tikai ciboties. Te pilns ar tādiem. :)

Nezinu. Vismaz nekas konstants.
13.-Jun-2006 02:32 pm
Neparasti veiksmīgs salīdzinājums, ņemot vērā populāro viedokli, ka stāsts par Guliveru ir stāsts par cilvēku, kas nonāca mazo cilvēciņu zemē.

Bet atgriežoties pie sākotnējās tēmas - varbūt vari pamest virzienu, kurā skatīties, ja ir interese uzzināt par bön un Tibetas budisma attiecībām šobrīd?
14.-Jun-2006 11:27 am
Ja atmiņa neviļ, Gulivers bija visai nelaimīgs tipiņš, kuru milži turēja lādītē, ij milžu bērneļi par viņu ņirgājās, kaut arī viņam šķita, ka vismaz prāta un personības unikalitātes dēļ ar viņu derētu tā kā rēķināties.

Nudien nezinu. Jāuzprasa kādam ķīnīzeru paziņam. Diemžēl neviens man zināmais vēsturnieks neinteresējas par Tibetu (no vēstures zinātnes viedokļa ne pārāk interesants reģions), ij ja interesējas, tad par viduslaiku un seno laiku posmu.
Man jau aizdomas, ka tur tāda pati putra kā pēdējos 1000 gadus, tb budistu sektas rīvējas viena ar otru (tāda "Tibetas budisma" kā vienota veseluma jau nekad nav bijis), aber zemnieki un gani piekopj bon rituālus ij maz interesējas, kas klosteros notiek.
14.-Jun-2006 01:33 pm
Bija bija arī milži tais ceļojumos. Un arī zirgi runājoši, un normāla izmēra cilvēki. Bet te jau tā skaistā vārda sarunvalodas nozīmes, un vārda izcelsmes nozīmes būtiskā atšķirība..

Nu jā - paldies tad par to pašu. Ķīnīzeru paziņu naf.
13.-Jun-2006 11:38 am
Torņi ne tikai ir, bet arī joprojām tiek izmantoti? Par pārējo - skat. komentāru zemāk uz [info]antuanete otro komentāru.
13.-Jun-2006 12:03 pm
Nu, daļēji es jau atbildēju. Irānā nē, Indijā, cik ir lasīts, tie vēl aizvien pastāv un turpina tikt izmantoti.
This page was loaded Dec 19. 2024, 5:27 pm GMT.
hackers counter system TunT counter v=0.09