Nuss, no budisma es maz ko jēdzu, tak ne par ko tādu arī tajā izdzīvošanas mainimuma info neesmu manījis. Tikai ugunspielūdzēju rituālos un atsevišķās hinduistu sektās esmu manījis līķu izmešanu "brīvā dabā". Lai gan Tibetā, kur drīzāk var runāt par šamanismu, kurā daļēji leito arī budisma terminoloģiju, un kurš iekļāvis sevī arī zaroastrisma elementus ("bon" būtībā ir zoroastrisma un šamanisma sajaukums), kādos atsevišķos reģionos kas tāds manīts. Tie ļautiņu rituāli jau ir dažādi dažādās vietās. | |
Ziņkārība: tiešām pajautāja, vai nejauši pats atradi? Un kādēļ atsauce tieši uz Tevi - dēļ budisma, vai dēļ Tibetas? | |
Pajautāja. Da laikam tāpēc, ka man patīk grāmateles par dzen patriarhiem lasīt ij pie konjaciņa glāzes muldēt par to. Tiem ļaudīm, kas nav tās lasījuši, mazās devās tā var šķist zināšanu pazīme. | |
Šo apvienojumu dēvē par Gulivera sindromu: ar liliputiem garlaicīgi, bet milži neuzskata par līdzvērtīgu. Atliek tikai ciboties. Te pilns ar tādiem. :) Nezinu. Vismaz nekas konstants. | |
Neparasti veiksmīgs salīdzinājums, ņemot vērā populāro viedokli, ka stāsts par Guliveru ir stāsts par cilvēku, kas nonāca mazo cilvēciņu zemē. Bet atgriežoties pie sākotnējās tēmas - varbūt vari pamest virzienu, kurā skatīties, ja ir interese uzzināt par bön un Tibetas budisma attiecībām šobrīd? | |
Ja atmiņa neviļ, Gulivers bija visai nelaimīgs tipiņš, kuru milži turēja lādītē, ij milžu bērneļi par viņu ņirgājās, kaut arī viņam šķita, ka vismaz prāta un personības unikalitātes dēļ ar viņu derētu tā kā rēķināties. Nudien nezinu. Jāuzprasa kādam ķīnīzeru paziņam. Diemžēl neviens man zināmais vēsturnieks neinteresējas par Tibetu (no vēstures zinātnes viedokļa ne pārāk interesants reģions), ij ja interesējas, tad par viduslaiku un seno laiku posmu. Man jau aizdomas, ka tur tāda pati putra kā pēdējos 1000 gadus, tb budistu sektas rīvējas viena ar otru (tāda "Tibetas budisma" kā vienota veseluma jau nekad nav bijis), aber zemnieki un gani piekopj bon rituālus ij maz interesējas, kas klosteros notiek. | |