Precēties?
Nevajag precēties.
Bet tas mans uzskats.

Vispār cilvēki precās, lai iemantotu drošības sajūtu vecumdienām. Vismaz tādēļ precējās mans vīrs.
Vai viņš to iemantoja?

Un pati kāpēc?


Nē, kaut kādiem iemesliem tur tomēr ir jābūt.

Man bija sajūta, ka vajag.
Tagad man ir tikpat stipra sajūta, ka nevajadzēja.

Lai gan kāzas kā tādas bija ļoti skaists pasākums.
Gan baznīca, gan pils.

Tātad 'balto kleitu' vajag. Nu jā... labi.

Nē.. tā nebija kleitas sajūta.
Es ticēju mīlestībai. Mūžīgai.
Tobrīd. Un uz savu vīru.

acīmredzot es neesmu tik ļoti romantiķe.



Nesen kaut kur dzirdēju - mīlestība esot kā kolikas. Kamēr tev nav, nesaprast, ka tas var būt arī nopietni.

Nu, vismaz attiecībā uz ticību mūžīgai mīlestībai laikam tā arī būs.

Kā, Tu nezini, kas ir iemesls? Protams, ka Baltā Kleita !!!! :D

Kas tik sajūsminošs baltā kleitā?

Lai nevarētu kādā jaukā dienā tik vienkārši ņemt un pamest. Apmēram tā - laulības to otru cilvēku itkā morāli piesien tev klāt.

Gājēju šā kā tā nevar apturēt.
Bet gājējam ir krietni grūtāk aiziet, tas tiesa.

Ja nebūs nozīme kopīgi pavadītiem gadiem, arī tam papīrītim nekādas nozīmes nebūs. Man tā domāt.

Tur lielam naidam jābūt, lai šķirtos.
Vai milzīgai pašapziņai.

Vai arī cilvēki nekad nav bijuši tuvi...

laikam esmu romantiķe?

nē.. var būt tuvi. un var izšķirties.

Ir cilvēki, kuru mīlestību var salīdzināt ar maratonu, bet citi ir sprinteri. Un kamēr maratonists savu maratonu rullēs dzīves garumā, sprinteris noskries vairākas tikpat īstas un spēcīgas mīlestības kā maratonists.

Un nebūt tas nenozīmē, ka sprintera mīlestība nav tikpat spēcīga kā maratonista. Ir un varbūt pat vēl spēcīgāka. Maratonists kā pozitīvais tēls būtu tikai tapē, ka viņš savaldzina un mīl savu cilvēku, kamēr "pakaļa" sprinteris brāžas dzīvē uz priekšu lauzdams sirdis.

Ideāli būtu, ja sprinteri mīlētu tikai sprinterus un maratonisti tikai maratonistus. Bet diemžēl tā nenotiek.

Man šķiet, mēs šeit jaucam precības un kopdzīvi ar mīlestību.

Es nesaku 'nemīlēja'. Es saku 'nebija tuvi'. Tur ir milzīga atšķirība.


Nē, var jau būt arī ka bija, un tiešām apstākļi izšķīra. Bet tajā brīdī, kad apstākļi izšķīruši, abām pusēm jau ir vienalga. Un tas, nez kāpēc, šķiet, notiek tomēr visai reti.

Manuprāt laulībām bez mīlestības nav nozīmes. Es nesaprotu kapēc tāda lieta vispār pastāv.

Man laulības nozīmē, ka tās ir radušās mīlestības rezultātā.

Zinu, ka tu tā domā. ... Tas ir tik sithiski.

Nū ja!
Man liekas, ka tas ir ideālistiski nevis sithiski.
Vai ta sithi ir ideālisti?

Ideālisti var būt gan sithi gan džedaji, ne tur sāls.
Kaislībā pret košām krāsām, neveltot enerģiju pustoņu vērošanai gan.

Bet dažreiz tieši tas papīrītis liek atkalapzināties, kā viss bijis sākumā, un pat palīdzet to atgūt.
Manuprāt, lai šķirtos, jābūt lielam egoismam un vienaldzībai..

slēpties aiz citātiem nav forši, bet piedodami skrienošam cilvēkam.
šeitan gandrīz vai viss par samērā saprātīgiem, manuprāt, laulību iemesliem.
http://gineya.livejournal.com/1500.html

Um, par mīlestības definīciju paldies, skaisti pateikts. Bet iemesli, kādēļ jāprecas, tur vienalga nav....
Ir iemesli, kādēļ cilvēkiem nepieciešamas tādas attiecības - bet to, ka ne jau tas papīrītis tās rada jau it kā visi saprot arī tāpat.

nu, cilvēki mēdz pretstatīt laulību mīlestībai. tip, prieks-kaisle-br;ivība no vienas puses, pienākumi-kompromisi-smags savstarpējās pielāgošanās darbs no otras. tā pavisam vienkāršoti. (cik nu tam ir kāds sakars ar realitati, tas ir cits jautājums). tātad, ar savu piekrišanu stāties laulībā es brīvprātīgi un priecīgi uzņemos visas tās šausmas, parādot, tā teikt, savas m;ilest;ibas spēku un to, cik augsti es vērtēju to otru (laulības k;a kompliments, viens no komplimentu veidiem, piedod par murgain;ibu, tāda diena šodien). bet, pats galvenais laikam ir tas, ka tās ir ļoti ciešas attiecības, cieša emocionāla un visvisāda saikne, kas rada rezultātus, ko nevar gūt nevienā citā attiecību formā, un divi kļūst par vienu nevis vienkārši sadzer kopā kafiju.

a es esmu ideāls patērētājkultūras produkts, vai objekts, vai kāviņtur.
svinu visu. v-dienu, visu stilu jaunos gadus, māras dienu, maķedonijas neatkarību, laimīgo ceturtdienu.
man vienkārši ļoti patīk svētki.

Mēs sarīkojam svētkus un pēc tam domājam, tā, a ko mēs svinējām?

Kaut ko jau parasti izdodas atrast.

nuja, nuja, līdzīgi :)