Lai nevarētu kādā jaukā dienā tik vienkārši ņemt un pamest. Apmēram tā - laulības to otru cilvēku itkā morāli piesien tev klāt.

Gājēju šā kā tā nevar apturēt.
Bet gājējam ir krietni grūtāk aiziet, tas tiesa.

Ja nebūs nozīme kopīgi pavadītiem gadiem, arī tam papīrītim nekādas nozīmes nebūs. Man tā domāt.

Tur lielam naidam jābūt, lai šķirtos.
Vai milzīgai pašapziņai.

Vai arī cilvēki nekad nav bijuši tuvi...

laikam esmu romantiķe?

nē.. var būt tuvi. un var izšķirties.

Ir cilvēki, kuru mīlestību var salīdzināt ar maratonu, bet citi ir sprinteri. Un kamēr maratonists savu maratonu rullēs dzīves garumā, sprinteris noskries vairākas tikpat īstas un spēcīgas mīlestības kā maratonists.

Un nebūt tas nenozīmē, ka sprintera mīlestība nav tikpat spēcīga kā maratonista. Ir un varbūt pat vēl spēcīgāka. Maratonists kā pozitīvais tēls būtu tikai tapē, ka viņš savaldzina un mīl savu cilvēku, kamēr "pakaļa" sprinteris brāžas dzīvē uz priekšu lauzdams sirdis.

Ideāli būtu, ja sprinteri mīlētu tikai sprinterus un maratonisti tikai maratonistus. Bet diemžēl tā nenotiek.

Man šķiet, mēs šeit jaucam precības un kopdzīvi ar mīlestību.

Es nesaku 'nemīlēja'. Es saku 'nebija tuvi'. Tur ir milzīga atšķirība.


Nē, var jau būt arī ka bija, un tiešām apstākļi izšķīra. Bet tajā brīdī, kad apstākļi izšķīruši, abām pusēm jau ir vienalga. Un tas, nez kāpēc, šķiet, notiek tomēr visai reti.

Manuprāt laulībām bez mīlestības nav nozīmes. Es nesaprotu kapēc tāda lieta vispār pastāv.

Man laulības nozīmē, ka tās ir radušās mīlestības rezultātā.

Zinu, ka tu tā domā. ... Tas ir tik sithiski.

Nū ja!
Man liekas, ka tas ir ideālistiski nevis sithiski.
Vai ta sithi ir ideālisti?

Ideālisti var būt gan sithi gan džedaji, ne tur sāls.
Kaislībā pret košām krāsām, neveltot enerģiju pustoņu vērošanai gan.

Bet dažreiz tieši tas papīrītis liek atkalapzināties, kā viss bijis sākumā, un pat palīdzet to atgūt.
Manuprāt, lai šķirtos, jābūt lielam egoismam un vienaldzībai..