nu, cilvēki mēdz pretstatīt laulību mīlestībai. tip, prieks-kaisle-br;ivība no vienas puses, pienākumi-kompromisi-smags savstarpējās pielāgošanās darbs no otras. tā pavisam vienkāršoti. (cik nu tam ir kāds sakars ar realitati, tas ir cits jautājums). tātad, ar savu piekrišanu stāties laulībā es brīvprātīgi un priecīgi uzņemos visas tās šausmas, parādot, tā teikt, savas m;ilest;ibas spēku un to, cik augsti es vērtēju to otru (laulības k;a kompliments, viens no komplimentu veidiem, piedod par murgain;ibu, tāda diena šodien). bet, pats galvenais laikam ir tas, ka tās ir ļoti ciešas attiecības, cieša emocionāla un visvisāda saikne, kas rada rezultātus, ko nevar gūt nevienā citā attiecību formā, un divi kļūst par vienu nevis vienkārši sadzer kopā kafiju.