Vai kāds izdomājis, ka visiedarbīgākā reklāma ir bailes izraisošā?
Atstarotāju akcija tikai atmodina manī jau tā pārlieku mītošās bailes no automašīnām uz ceļa – no tā, ka kādā dienā, kad atkal būšu pārāk nogurusi, lai spētu pamanīt pasauli sev apkārt, kāda nepaspēs nobremzēt, nepaspēs nokaukties gana laicīgi, lai es pagūtu atlekt atpakaļ. Vai vienkārši – es nekur neaizlekšu, paslīdēšu un nokritīšu tieši tai priekšā – un tad trieciens, kritiens un vairākas dragājošas tonnas uz niecīgajiem riepu-ķermeņa saskares kvadrātcentimetriem.
Mani biedē Dienas akcija par ugunsgrēkiem mājās – labi, izlekšana no loga man neko ļaunu nenodarīs (pirmais stāvs taču) – Bet! Maniem logiem ir restes. Un kas notiks ar manām mantām? Kas galu galā ziemas salā notiks ar kāmi – viņš arī ir dzīva radībiņa, bet iznest viņu tā ārā salā uz nez cik stundām.. briesmīgi.
Mani biedē Ieva, ar saviem atgādinājumiem par kabatzagļiem tuneļos, kas nekautrējas gaišā dienas laikā arī iekraut pa seju, lai varētu ātrāk aizbēgt. Nē, tas neizraisa tik briesmīgu paranoju kā nu jau pirms četriem gadiem sagrieztā dermantīna jaka (šķiet, kamēr alfā melones izvēlējos?), vai pirms hmm.. trim? Kad šķīros no sava telefona (tās vecās populārās Nokias, kuras vāciņš bija nomainīts jau pusduci reižu un pat parastās zaļās gaismiņas nomainītas ar baltām).
Ir izdomājis, pie tam ļoti sen. Kāpēc tavuprāt kristīgās reliģijas reklāmas pamatā ir uzsvars uz elli un cilvēku bailēm no pēcnāves? | |
Kristīgā reliģija vairāk uz vainas apziņu balstās, nevis bailēm. Tas nav gluži tas, bailes tur ir tikai noderīgs papildefekts. | |
Man parasti kristieši diskusijas beigās rāda ar pirkstu un bļauj "tu degsi ellē!", tāpēc grūti piekrist :) | |
Un tas iedarbojās? Šķiet, ka nē. Nepietiek baidīties no elles – vēl jājūtas tādam, kas nonāks ellē - un tur jau ir vajadzīga vainas apziņa. | |
A mums vispār tās reklāmas mēdz būt tādas destruktīvas, reizēm pat bez norādītiem risinājumiem problēmai. Mani fascinē tā par to, ka vairākumā gadījumu sievietes slepkavībā vainojams viņas partneris. | |
A tā vispār ir mūsējā? Man likās, ka no ārzemēm iepirkta un vienkārši 'arī šeit izstādīta'. Nē, nu ideja jau ir, ja redzi, ka kādu tavu kolēģi partneris regulāri iekausta, mēģini viņu pierunāt no šī šķirties, lai vēlāk nav jānožēlo.... | |
Bailes un sapņi, jā. Ideja - "visspēcīgāk iedarbojas uz zemapziņu". Tikai tā ar atstarotājiem nez kāpēc nenostrādā, pārāk tizli tie cilvēciņi. Vai arī pārāk tieši iebliezts, cilvēki uz tik tiešiem tēmējumiem vairs nereaģē. | |
Cilvēki neredz tā saistību ar sevi. Tas tiek atstāts 'tiem, kas naktīs pa šoseju staigā, nu tādu, kur satiksme dzīva, bet gaismas nav' (tāda vispār kaut kur ir? IMHO nē). Starp citu, es arī neredzu, kāpēc man būtu nepieciešams atstarotājs. Uzsvērt valsts nespēju apgaismot ceļus, aicināt 'katram pašam parūpēties par sevi, jo valsts to nedarīs' - kaut kas tāds varbūt nostrādātu. Kopā ar demonstrāciju, kas uzsvērtu atstarotāja spēju novērst liktenīgo sadursmi - ar atstarotāju tāpat kā ar hormonālajām tabletēm ir problēma 'kā tāda maza ripiņa man var palīdzēt?' | |
man šķiet, ka ja būs nepieciešams kaut kam tādam notikt, tad kaut kas tāds arī notiks. Pastāv teorija, ka mēs paši piesaucam savas laimes un nelaimes. | |
Bailes nav racionālas, bet tās joprojām ir iespējams pakļaut, atrodot cēloni vai izmainot attieksmi. Cilvēki ir programmējamas radības. | |
:) Bet apzināšanās, ka 'notiks tas, kam ir jānotiek' šā vai tā nepalīdz. ' Pret irracionālo cīnās ar irracionālo. | |
Nu, tas drīzāk ir kā nu kuram. Vismaz virsēji, šī apziņa ir diezgan mierinoša, tāpat kā apziņa, ka galu galā mēs visi tāpat mirsim un tad nekas vairs nebūs svarīgi :) | |
Tā arī palīdz tikai pret virspusējām bailēm. Nāve ir sīkums. Bet līdz tai vēl ir jānodzīvo. | |
Grūti spriest. Ja šai attieksmei pievieno nelielu uztveres koriģēšanu, tad var atbrīvoties arī no dziļākām bailēm. Vismaz tas iedarbojas uz mani.. | |
Ā, pareizi, bija arī tāda. Nezinu, tā reklāma mani ieteikmēja apmēram tik pat, cik tā prostatas līdzekļa reklāma par neapmierināto sievu un , ak šausmas, operāciju. Nezinu, varbūt The Wall vainīgs, kas notrulinājis uztveri malšanas virzienā? Vai gluži vienkārši- nu esmu es redzējusi kā maļ aknas (gan vārītas, ne jēlas kā reklāmā), pati arī esmu malšanā piedalījusies. Vai redzējusi, kā maļ gaļu kotletēm... Nu, kas tur briesmīgs? Pastēte un kotletes taču garšo? Jā, protams cilvēka iekšējie orgāni izskatās ļoti līdzīgi citiem zīdītājiem – it īpaši jau tām pašām cūciņām – izmēra dēļ.. Bet jā, mana uztvere laikam ir dīvaina šajā ziņā. Mani arī perspektīva ēst cilvēku gaļu īpaši nešausmina... Cits stāsts, ja tas ir kāds ļoti konkrēts cilvēks, kuru ir žēl jo viņš ir miris – bet nu apmēram līdz pakāpei, kurā ir žēl arī mīļu mājdzīvnieku, ar kuru pirms tam esi spēlējies un kurš tev ir bijis svarīgs. Nu jā, acīmredzot esmu antisociāla. | |