Ā, pareizi, bija arī tāda.

Nezinu, tā reklāma mani ieteikmēja apmēram tik pat, cik tā prostatas līdzekļa reklāma par neapmierināto sievu un , ak šausmas, operāciju.

Nezinu, varbūt The Wall vainīgs, kas notrulinājis uztveri malšanas virzienā? Vai gluži vienkārši- nu esmu es redzējusi kā maļ aknas (gan vārītas, ne jēlas kā reklāmā), pati arī esmu malšanā piedalījusies. Vai redzējusi, kā maļ gaļu kotletēm... Nu, kas tur briesmīgs? Pastēte un kotletes taču garšo? Jā, protams cilvēka iekšējie orgāni izskatās ļoti līdzīgi citiem zīdītājiem – it īpaši jau tām pašām cūciņām – izmēra dēļ..

Bet jā, mana uztvere laikam ir dīvaina šajā ziņā. Mani arī perspektīva ēst cilvēku gaļu īpaši nešausmina... Cits stāsts, ja tas ir kāds ļoti konkrēts cilvēks, kuru ir žēl jo viņš ir miris – bet nu apmēram līdz pakāpei, kurā ir žēl arī mīļu mājdzīvnieku, ar kuru pirms tam esi spēlējies un kurš tev ir bijis svarīgs. Nu jā, acīmredzot esmu antisociāla.