Ever After

Es jau ar garu acīm redzu, kas ir nākamais, par ko man gribēs piepisties ar uzmanības deficītu sirgstošais teļkopis, tāpēc laikus uzrakstīšu, ka jā, varbūt es vecumdienās būšu labdabīgais dzirnavu runcis, kas savā nodabā mals kaņepju un mandeļu gaņģus un, kristīgās ētikas apgarots, visus svētīs ar rezignētu smaidu, bet pašlaik sabiedriskajā telpā norisinās pilsoņu hibrīdkarš un mans kā 22. gadsimta latvieša (autentisks) pienākums ir piedalīties tajā vismaz ar sarkasmu, iespēju un saprāta robežās apkarojot dezinformāciju, lohus, maldu ticības izplatītājus un indivīda rīcības un gribas brīvību ierobežojošas ideoloģijas. Ir katram savs pirksts jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!

Lai vai kā, prognozēju, ka cīņa ar lohiem cibā nebūs galā nekad, jo te noteikti netrūkst arī t.s. kriptolohu jeb tādu, kas aktīvi nepauž savu pozīciju, bet par vispārējo sliecību lohatronisma virzienā šaubas nerada. Es skatos uz onkuļiem Pedro un Iokasīti, piemēram. Consider yourselves warned

p.s. Cibas vicelohs mapats šodien pie sevis ir izdzēsis (vai noslēpis) jau 5 manus komentārus. Par to viņam jums links uz šo skaisto oktobra PMS pavedienu

Lielā Londonas ugunsgrēka jeb Kaujas par Britāniju ietvaros nacistu izvērstās astoņu nedēļu nepārtrauktās iknakts galvaspilsētas bombardēšanas laikā (ģenitīvu rekords!), lai notriektu vienu vācu lidmašīnu, britu zenītartilērija iztērējusi vidēji 30 000 šāviņu. Taču Džordžs Orvels esot teicis (diskleimeris), ka, jebšu viens šāviņš izmaksājis vidēji 5 mārciņas, ieguldījums ir bijis tā vērts. Cik tas xanāx? Ļimaks par ļoteni mūsdienās?

Tagad iedomāsimies divus mēnešus katru nakti nevis mājās ar draudzeni un Go3 vai torentiem, bet pagrabā ar degunu savas tērētās kaimiņienes padusē un pirms tam ētisku un pragmatisku apsvērumu dēļ aizmidzinot ģimenes lolojumdzīvniekus.

(Skatījos, ka svētdienas ciba tāda izteikti sadzīviska, mēbeles, lupatas, receptes un krāmi, man pašam arī kaut kādi tējas paliktnīši, tālab uz vakaru jāiepiļī kāds žargons un zloba, lai cibiņš neaizmirstu par briestošās darba nedēļas buņģi, kārtējā bezjēdzīgā aptauja un viens tematisks gabals via acidkitteh)


Poll #21488 mājsēde vs. pagrabsēde
Open to: All, results viewable to: All

Kurš no šiem bija/ir lielāks ļaunums?

Война

( google translate + )

Karagājiens uz Ēģipti nebija vienīgais Musolīni pompozais žests. Viņš Hitleram bija drusku tāds kā Lukašenko Putinam.

Jācer, ka vēsture atkārtosies un Valoģja nošausies savā bunkurā, bet Baķku bečebešņiki piekārs kājām gaisā pie viņa jobanā dvarec ņezaļežnosķi.

Suņus gan varētu atstāt dzīvus

Dienas mazā sinhronitāte: atbraucu uz vasarnīcu, ielēju tēju un apsēdos pie galda tulkot Otro pasaules karu. Bet pareizi, jāliek taču lietā tie ģimenes ieviestie krūzīšu paliktnīši ar franciskiem motīviem! te tādi glīti krāsaini, divi komplekti (ka tik ne no Ikejas), viens ar pirmskara Parīzes klišejiskāko skatu akvareļiem, otrs ar vintāžas plakātiem, reklāmām vai ko tādu. Paņēmās no otrā ar kaut kādiem smalkiem buržujiem un uzrakstu Divan Japonais (75 rue des Martyrs), teātra, kurš vēlāk pārdēvēts par Pasaules dīvānu, nosaukumu, bet tas tā. Tātad, atgriežos Otrajā pasaules karā, atveru titru, pie kura esmu palicis, bet tur, pavisam, nejauši: Japan signed the instrument of surrender (kapitulācijas aktu). Sīkums (ne jau kapitulācijas akts), bet jāpieraksta

Maķtvajuzanagu ka gribās uz Zivedirju
Ādolfam reiz arī tāpat gāja - gavilēja nozombētie viņam.
Nepareizos krāsnī dedzināja, balstoties uz “zinātniskām” ziņām.

Daudzus, arī mani, sirmo bardu, sirdsapziņa šajā tumsā vada...

I REQUIEM MEAM DOLEAT

#potatofolk #tawta #koviddiktatūŗa #maķtvajuzanogu #kāgribasuzzivedriju #piedidža

Tā, tā (ti, ti, tā), kas tad man vēl te tajā ekrānšautriņu mapītē he he, rekur kaut kas par tēmu



Par tēmu, jo šajā nedēļas nogalē sakrīt gan pāreja uz ziemas laiku un vēl tumšākām dienām, gan veļu laika kulminācija – Helovīns, kad dažās dienās iznāk tikpat daudz jauna tumšā sintezatorviļņa, cik visā pārējā rudenī kopā. Pagājušogad jau stādīju speciālu izlasi no tikai 30. un 31. oktobrī publicētām mūzikām. Šogad acīmredzot būs jātaisa īsāka nekā pērn (tagad zelta standarts ir ducis dziesmu uz jauktlenti, bet, pieņemsim, ka uz Helovīnu drīkst velna duci) un divas: vienu spoku un izgrebto ķirbju galvaskausu svētkiem veltītu, otru – prosta regular October releases par nemošķu tēmām (tādu arī netrūkst). Vakardien, piemēram, vienlaikus parādījās gan STRNGR & Destryur no kājām nonesošās horrorsynth sadarbības II daļa (kas nepārprotami jāpārstāv pirmajā izlasē), gan argentīniešu brīnumbērna Masked jaunais, kas būs jāliek tai otrajā (iespējams, skaņdarbs Sex, Drugs N' Darksynth tīri nosaukuma dēļ... bet ir labāki gabali). Darbiņā savukārt atkal Otrais pasaules karš, kurš arī man ir dikti mīļš. Vismaz kaut kāds detoxx no Cibas lohu kara

1940. gadā 27. februārī J. Balodi iesauca Latvijas armijas obligātajā karadienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. Karadienesta laikā viņš strādāja par ķīmiķi-analītiķi Kara ministrijas Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas laboratorijā.

1944. gada 2. augustā J. Balodi mobilizēja Latviešu leģionā. Ceļā uz fronti viņš dezertēja un slapstījās līdz 24. septembrim, kad fronte pārvēlās pāri Meņģeles pagastam.

Šo nezināju.

Studentiem J. Baloža piparotie joki patika. G. Zaķis, vēlākais pazīstamais koksnes ķīmijas pētnieks, atceras viņa padomu studentēm: „Ja jums, cienījamās dāmas, gadītos dvīnītes, tad dodiet tām vārdus Entalpija un Entropija un aiciniet par krusttēvu veco Balodi.”

bļe nāk lāčplēša diena bļe hujakš bļe cibā pumpurs bauda bļe

Atcerējos, ka tomēr pie Cimdiņas laikam, bija viens B daļas triecienkurss speciāli par Čaku. Pie viena, rokoties mapēs, atradu arī eseju Nāves motīvs Aleksandra Čaka īsprozā, ko VISPĀR neatceros rakstījis. Bet stāv rakstīts, ka mana, un teksts arī pazīstams. Nu, tas tā... Don't be lox & Hail Čax!

( Vēl daži diapozitīvi )

Krievijas Ārlietu ministrija savos sociālajos tīklos pilnīgā nopietnībā izplata šādu video. Gandrīz varētu teikt, kā tur tie sazvērestībpapagaiļi, vēstures pārrakstīšanas mašīna go brrrrrrrr

Visi suši sadalīti! Tikai Mitra un Isa vēl fiziski neatdotas.

Ursa pat aizbrauca uz Somiju (nelegāli, yolo), bet Baldurs būs dzelzs vilks

Tikmēr ģermāņu Wardrunai pirmais videoklips. 2017 so exciting

Krigsgaldr