pajautā! -

Strādāt tikai darba laikā, pēc darba nodarboties ar pilnīgi nesaistītām lietām, vislabak ar rokām. Dārzniecība, galdniecība, tamborēšana - kas nu kuram. Gulēt vismaz 7h dienā.

jā man arī liekas, ka tas vairāk no emocijām, stressa, konfliktiem..darba cilvēkps ilgstoši

Iespējams, man ir kombinācija no abiem diviem gadījumiem.

viens no variantiem ir sastādīt sarakstu ar lietām, kas tev sagādā prieku, kādas 40-50. un tās darīt. katru dienu vismaz kādu.
Nu un, protams, rūpēties par sevi:
gana daudz gulēt, būt fiziski aktīvam (vismaz 2-3x nedēļā kārtīgi izkustēties), sabalansēti ēst.
neņemt darbu uz mājām un nestrādāt virsstundas ja vien iespējams.
deleģēt uzdevumus, ja iespējams. neņemt darīt to, kas neietilpst tiešajos darba pienākumos.
vēl palīdzot iztēloties, kā izejot no darba aizver durvis un tās aizslēdz, aiz tām atstājot visas darba lietas. lai nav jāvelk tā domu bagāža līdzi un var atpūsties.

bet tas viss ir profilakse. pārvarēt - ar atpūtu. vismaz dažas dienas kkur prom dabā bez jebkādām ierīcēm esot labs variants. nu un pēc tam - augšā minetie profilaktiskie pasākumi.

TRE, akupresūra, EFT.

aizbraukt uz mežu, apēst sēnes

Palasi šo https://www.workplacestrategiesformentalhealth.com/managing-workplace-issues/burnout-response - te gan ir vairāk no organizāciju perspektīvas, bet ir arī no indivīda viedokļa. Principā ripp ieteikumi strādā labi - liela daļa ir ikdienas higiēnas paradumu (miegs, ēdiens, izslēdzam alkoholu, ieslēdzam pastaigas svaigā gaisā, ja ir iespēja - atbalstošas sarunas ar tuvajiem (telefonsarunas, Skype vai klātienē). Būtu citā situācijā, ļoti rekomendetu apskāvienus (no pašas pieredzes), bet šobrīd sarunas. Vēlams ne par darbu vai nogurumu. Smiekli - ja izdodas katru dienu sarunās izsmieties, arī ļoti palīdz.
Nu un vēl svarīgi saprast, kas tas ir, kas liek izdegt - kontroles trūkums vai pārlieku liela vēlme kontrolēt un visu izdarīt izcili. Kas ir “good enough” - un kad atbildība kādam citam? Ja ir opcija, aprunāties ar vadītāju vai komandu darbā - kā viņi var palīdzēt.

nu, atkarīgs tieši tas, kā tā pašlaik izpaužas.
es teiktu, ka prioritāte ir maksimāli efektīvi atpūtināt ķermeņprātu. pieej atpūtas režīmam ar tādu pašu pienākuma sajūtu kā darbam.

kad man nāk virsū, es precīzi 18.30 atslēdzu telefonu, iededzinu mājās sveces, lēnām uztaisu sev ēst un eju gulēt tā, lai gultā būtu vismaz 9 stundas, citreiz pēc darba vai arī brīvdienās aizeju uz restorative yoga vai yin yoga sesijām, jo tas arī visu ļoti palēnina. bet nu katrs cilvēks ir savādāks. katrā ziņā prioritāte ir izgulēties ar rezervi, tā lai nebūtu jāceļas ar to sajūtu "o bļeģ atkal" bet drīzāk "jau apnika gulēt gribētos kaut ko padarīt"

Katrs gan jau deg savu liesmu.

Es degu no pārāk daudz komunikācijas, pārslēgšanās starp tēmām un lēmumu pieņemšanas, tāpēc man ir svarīgi:
1) atgūt miegu & gulēt vismaz 7h (miega tējas un viss, kas satur melatonīnu)
2) izslēgt skaņu jebkam, kas prasa uzmanību (reminderi, slack, skype, e-mail utt). kad esi gatavs redzēt, paņem rokās.
3) staigāt ārā maršrutā, kur minimāla iespēja satikt kādu
4) parasti arī cenšos strādāt no mājām pāris dienas, kamēr šķiet, ka nervu gali savilkušies ciet
5) samazinu sapulču skaitu līdz minimumam
6) neko nelasu, neskatos neko tādu, kas prasa uzmanību, klausos ne-agresīvu mūziku vai vislabāk klusums

tavā gadījumā man liekas nebūt superatbildīgam..kā jau minēja..deliğēt citiem..atrast sakarīgus komandas biedrus vai izpildītājus. atstăt reizēm kaut ko pofigā neizdarītu..gan jau pats viss kaut kā uzsūksies...;) smieties.. mēğināt tvert vieglāk..pieļaut domu, ka..ai..iztiks bez manis šodien. gribu atpūsties. novilkt robežas. teikt nē. atslēgt tdlefonu reizēm. nebaidīties, ka viss saies grīztē, ja neizdarīsi visu kārtīgi, godīgi, perfekti utt. mīlēt sevi

man palīdzēja vnk pārtraukt dzīt sevi, bet tāpat vajadzēja kādu laiku priekš recovery. no darba neaizgāju, bet nācās radikāli pamainīt pienākumus, lai neģorgātu mani ar visādām muļķībām. bet ja tā godīgi, tur viss atkarigs no tā cik īsti izdedzis tu esi, man tik ātri tā atkopšanās nemaz nenotika, lai arī es pamēģināju pretty much visu ko varēju. tur no atbrīvošanās no atkarībām, līdz pirts rituāliem, antidepresantiem, krč you name it, kamēr nesāku prioritizēt savu pašsajūtu, veselību utt, nekas daudz labāk nepalika

Es domāju darīt kaut ko aizraujošu pēc darba. Ja pirmdien vakarā ir spēle un esi par tkexcited, tad pat gaidi pirmdienu🙂

Vispirms jāpaņem maksimāli garu atvaļinājumu, lai prāts nomierinās un atgriežas kaut nedaudz dzīvesprieks vai vismaz puslīdz ciešama eksistences sajūta.
Tad jāsāk domāt, ko no darba ritma var pārdalīt vai mēģināt nodeliģēt, lai nav jāpārdeg ikdienā, bet var iekļauties normālā ritmā (ja vien iespējams).
Btw, freelanceris vai algots darbs?