magnolia's Journal [entries|friends|calendar]
magnolia

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[13 Jun 2015|01:45pm]
tik labi darbā būt vienai. kaut ko padarīt, kaut ko izlaist. un neredzēt visus tos purniņus īgnos. klausīties mūziku skaļi. un gribēt prom, nu jau ļoti.
post comment

[09 Jun 2015|12:02pm]
tā arī nesapratu Tevi. novelšu vainu uz savu toksiskumu. kurš pienāk tuvāk un pieskaras, tas bēg, pats nesaprotot, kāpēc. bet Tu esi ļoti īpašs. paldies. cerams reiz mēs atkal stāvēsim blakus un sarunāsimies.
šķiet, ka Tu man iemācīsi pašpietiekamību un robežas.

ļoti skaidri apzinājos savu reliģiju. pagāniņš es esmu.:) un metāls, tie cilvēki kā izglābšanās. vieta, kur ir brīvā zona no visādiem hipsteriem, liekulības un visādām šī laika neīstuma izpausmēm. beidzot man ir kur pa īstam aiziet. un ir ok, ka tas būs jādara vienai. ja jau ar mani nekas nenotika 2-3-4 no rīta andrejostā, tad acīmredzot, eņģeļi stāv klāt. garmataini un melniem spārniem. ha. :)
post comment

[06 Jun 2015|12:42pm]
..un jūtos tieši tā, kā tad, kad draudzējos ar bijušo-manu dižo tēlnieku. velk uz lielo mākslu.:)
post comment

[06 Jun 2015|12:36pm]
noskaņojums kā reiz tieši tāds, kā ienirt mākslā ar plikiem vadiņiem un tieši tāpēc parastais darbs nevedas, un nāk visādi dīvaiņi ar Prasībām. atkasīta no paklāja esmu. galvā aizvien biežāk griežas domas par atlūgumu.
post comment

[06 Jun 2015|11:41am]
tā viņi mani glābj. atnāk kliente un stāsta par kaut kādu projektu, kur cilvēkus smuki rullē pa akrilkrāsu kā tādus rullīšus, spiedodziņus. (kā viņi nebaidās matus sabojāt...) atnāk skolotāja un saka, ka retrogrādais merkurs pie visa vainīgs, kas atvelk pagātnes lietas un bojā tagadni, velk atpakaļ. un iedod naudiņu, lai tik es daros un nepazūdu.:) atnāk skolniece un entuziastiski grib gleznot un es arī ..gribu gleznot. ūdenskrāsas būtu īstais, ar ko padzirdīt manu izkaltušo/izslāpušo dvēseli.
\
skumji vien tas, ka nav neviena, ar ko šovakar aizstaigāt līdz melnajai sestdienai.
post comment

[06 Jun 2015|11:15am]
hipsteri ir mūs atraduši. šodien un vakar nāk puiši, sasmaržojušies ar kaut ko šķebīgi saldu un tajā pat laikā, stāstot par savām draudzenēm. interesanti, kā smaržo viņas.
post comment

[05 Jun 2015|03:53pm]
noskaņojumā, kad viss, ko tu vari, ir saritināties kamoliņā un smilkstēt kā mazs dzīvnieciņš vai stundām nekustīgi sēdēt un vērot, kā aiz loga mainās mākoņi, palīdz arī simtiem mazu ceriņziedu izgriešana ar manikīra šķērītēm.
post comment

[05 Jun 2015|12:32pm]
mani šodienas atklājumi, ka ar metālu uz ausīm gluži labi var pārciest dienu starp cilvēkiem, ar kuriem nevēlies būt. un esmu atsākusi zīmēt. kaut kā šis viss mani ir aizķēris aiz dzīvā. ir tādi mirkļi un cilvēki, kas neko īpaši nedarot,vien pieskaroties garāmejot, spēj pamainīt otram dzīves virzienu. ne nu gluži apgriezt upes otrādi...bet es pilnīgi noteikti esmu izspiedusi jaunu pazarīti.:) kaut kā pēkšni arī nogurums no bērniem. un virziens uz sevi. ak dies, cik es esmu viegli ietekmējama.:) bet man nav iebildumu pret šo ietekmi. kur esmu es pati un vai tā esmu es, laiks parādīs.
post comment

[05 Jun 2015|12:11pm]
kad ienāk iepirkties kurlmēmais puisis, vienmēr ir mazliet neveikli un skumji, bet viņš ir foršākais pircējs,-ar viņu nav jarunā.:) kā tas ir dzīvot pilnīgā klusumā...
post comment

[14 Jan 2015|04:23pm]
smeldze. sāp sirds un visas iekšiņas. vai tad es savādāk māku? un vai tas nozīmē atraidījumu vai arī tā ir visiem, kad...hmm..iemīlas. joprojām neesmu tikusi pie atbildes!
post comment

[27 Feb 2014|12:04am]
ir jau tā formula vienkārša. vajag pieslēgties sev, tad arī visi vajadzīgie cilvēki un situācijas saslēdzas. pabiju viena pāris dienas un atguvos.
post comment

[26 Feb 2014|11:43pm]
kādas attiecības man tagad gribētos? atkal kaut ko tādu duetā, kad to cilvēku nolaupīt visai pasaulei, ka mēs rakstām tikai viens otram un tikai divatā kaut kur ejam. un daudz runājam un viss ir jauns, un svaigs. dzīve restartējas. tādu mazliet pataloģisku, ciešu draudzību. bet tā nekad nav.

dažreiz cita dzīve palīdz uz brīdi aizmirst savējo. vismaz tas.
post comment

[31 Aug 2013|08:23pm]
prece un aprecēties/precēties. ha.
1 comment|post comment

kā padarīt kaķi traki laimīgu. [19 Aug 2013|11:44pm]
ņem lielu, pabieza papīra lapu, saskavo tunelītī brīvā platumā, lai nesanāk šaurā beizeja un skatās, kas būs. (atradu pielietojumu dāvida galvām beidzot).
1 comment|post comment

[21 Jul 2013|06:35pm]
lepna par sevi. vāru krišnaītu virumu ar visām pareizajām garšvielām pareizajā pēc kārtas kārtībā. māja smaržo.
post comment

[17 Jul 2013|11:27pm]
dzīve rāda, ka jauns brūnraibs kaķis man būtu tā vai tā, ja nebūtu uzradusies mana sportiskā eF, tad būtu šis bračiņš, ar ko esam jau iepazinušās pagalmā. drusku samīļots, jau gatavs pieķerties. nu gluži kā es. žēl, ka man nav tā sava pagalma joprojām, paņemtu. šamajam nošķelta auss-tātad sterializēts un pagraba&āra "brīvais" kaķis, bet nu ļoti mīlīgs un draudzīgs. uzradās šovasar tikai.
post comment

[17 Jul 2013|08:55pm]
daļēji uzspļāvu pasākumam un pases vietā pasūtīju to plastikāta sūdiņu. nākošgad nebūs īstas grāmatiņas un arī naudas. bet laikam jau vienalga.
post comment

[16 Jul 2013|11:45pm]
jūtos šodien kā savā pēdējā Londonas braucienā,-saēdusies garšīgas indiešu utml. ņammas, noberzusies, bet dziļi iekšā, ignorējot pāris tukšās istabas,-laimīga drusciņ. pēc sejas nepateiksi.
post comment

[16 Jul 2013|11:33pm]
varbūt man jau ir bailes no rudens/ziemas 2013 bada spēlēm, jo es ēdu kā traka.
post comment

[16 Jul 2013|08:53pm]
sapirkos indiešu garšvielas, kādu dienu būs jāmēģina ko līdzīgu uzvārīt un varbūt pat sajust to fīlingu. un kvass alus vietai arī piestāv.
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]