| es iešu meklēt savējos. |
[17 May 2013|12:03am] |
https://www.youtube.com/watch?v=wjvyJdWSDq4
Ir jau ļoti vēls. Te starp svešiem-
Ko es tik ilgi kavējos?
Es viens te, zem svešiem padebešiem,-
Es iešu meklēt savējos.
..
Nu lai! Lai visas durvis ir ciet.
Man nevajag daudz-man vajag mazliet.
Jo viss, kas ir liels bijis, izzudīs,
Un paliks vien vairs mirklis īss.
..
Es slavētais, es lamātais, nīstais,
Es bīstamais un es baidītais-
Es arī gribu draugs būt īstais,
Kādam cilvēkam -gaidītais.
(Pūķa gars un I.Ziedonis.)
|
|
| parādu piedziņa. |
[29 Apr 2013|08:34pm] |
|
nezinu, vai tas darbojas uz visiem, bet uz manu "dārgo" bijušo darba devēju darbojas. zvanu bieži. tikko beidzas viens zvans, sāku nākamo. kad uznāk iedvesma, zvanu visu dienu. lai netraumētu sevi, telefona pīkstēšanā neklausos. distancējos, cenšoties neuzvilkties dusmās, jo tā tikai sev nervus bojātu nevis cilvēkam, kurš to būtu pelnījis. dažiem no viņiem ir ļoti bieza āda un tas pat neuztrauc vispār. iespējams, kaut ko bišķiņ no parāda atkal būšu izkaukusi. rrrr. metode, protams, nedarbojas uz tiem, kas bieži maina nummurus.
|
|
|
[05 Apr 2013|10:28pm] |
šodien darbā gāja labi un daži inčīgi cilvēki. kaut vai sirmā kundzīte koši zilā kažokādā, kas koķetēja ar savu vecumu un to, ka zelta krāsas puķītes viņas vecumā izskatītos vulgāri.
bet man neļāva pasēdēt ne 5 min un žurnālus lasīt arī nedrīkstot. nu, būs tomēr jāpārlasa veci blociņi un jāraksta grāmata. jo par to noteikumos nekas nav teikts. iepriecināja tie noteikumi,-ēst drīkst tikai tam paredzētajās telpās, veikalā ēst nedrīkst, bet starpbrīžus, kurus teorētiski drīkst ņemt, bet nav ieteicams, nedrīkst pavadīt ēdot. Lol. Nē, nē, palasot ko tādu, gribas kliegt un stiprināt savu neiepirkšanos lielveikalos.
|
|
|
[02 Apr 2013|05:29pm] |
|
kaut kā pēkšņi sajutos laimīga. rīt man nav jāiet uz darbu un man ir kolosāls kaķis. un kā sakārtot naudas lietas un daudz maz drošu nākotni, es izdomāšu. un ir labi tā, pat, ja ir gribējies pavisam otrādāk, lai pirmais cilvēks, par kuru padomāju, pamostoties, esmu es pati. un es esmu pilsēta āfrikā un viss būs silti un labi, un nokārtosies. un reiz es atkal pamodīšos karstā apskāvienā un saule spīdēs dzeltenos aizkaros.
|
|
|
[01 Apr 2013|08:14pm] |
|
ceļa zīmes ir ceļa malās.
|
|
| un atrast zīmītes sev. adresētas nākotnē. |
[01 Apr 2013|07:08pm] |
|
"sāc no sākuma. stāstu var izstāstīt tikai tad, kad ir zināmas beigas." :)
|
|
| CD revīzija |
[01 Apr 2013|06:21pm] |
|
un tā vienmēr-gatavojos kaut ko izmest un tad pēkšņi pat kaut kur iepatīkas. dzelzs vilks. kad pūcei aste ziedēs.
|
|
|
[29 Mar 2013|05:41pm] |
|
otro roku veikalu burvība. es pat nezinu, vai tajā, ka gandrīz identisks āfrikāņu stila deķītis manā migā šodien nonāca par 10 x mazāku cenu kā lielveikalā... (ir atšķirība 0,80 vai 8 lati.) ir azarts atrast īstās lietas un atbalstīt tādus mazus, interesantus ūķīšus, lai neaiziet zudumā. iedvesmas vietas.
|
|
|
[27 Feb 2013|10:52pm] |
***
Par kliegšanu, par klusēšanu piedod,
Par lielību, par to, ka biju sīks!
Šī dzīve savās driģenēs un ziedos
Kā mušas spārns tik plāns un caurspīdīgs.
Kāds dzidrs "jā"! Un tikpat dzidrs "nē".
Šī dzīve-klusē, un tā arī klusē.
Un viss tik skaidri redzams šaipusē.
Un viss tik skaidri redzams otrā pusē.
Cik dzidra saule! Tā kā akvārijs.
Caur sauli aizbrist tā, kā kādreiz bridu...
Cik viegli aiziet-nekas nekavē,
Peld tikai zelta zivtiņas pa vidu.
(Imants Ziedonis. Caurvējš.)
|
|
|
[29 Dec 2012|10:58pm] |
|
tāda diena, kurā es papīpēju pie Raiņa, pūpoliem izpušķotā un sapriecājos, ka Aspāzijbulvārī ir atvērts Tiger. tātad lakricas ir tuvāk. un liela izmēra audekli arī. varbūt tomēr pagleznosim.
|
|
|
[05 Dec 2012|12:44am] |
jo vairāk dažādu darba vietu iepazīstu, jo vairāk mīlu, žēloju un saprotu visus cilvēkus, kuri šobrīd strādā. jo īpaši tirdzniecības centros. izplesties tādā milzīgā hagā pāri visiem.
un, spriežot kaut vai pēc tā, cik daudz celofāna topošajā darbā tiek izmests vnk tāpat bez mazākās aizdomāšanās...pasaules gals būtu īsti laikā.
|
|
|
[30 Nov 2012|08:03pm] |
|
tā pucējos uz rītdienu kā uz balli.:) un laiks ir sācis lēnām iet, blīvi un piepildīti kā biezas asinis, kurās ir viss vajadzīgais. tikmēr es pati skrienu un nepagurstu. enerģija rodas no enerģijas. un nevajag to krāt un taupīt. vien skriet un dot, un būt. tagad.
|
|
|
[30 Nov 2012|05:16pm] |
jā, aizejot, protams, ir smeldzīgi, bet es nesmelgšu ilgi.
un citējot sevi,- "aizejošas sievietes izskatās tik pašpietiekamas".
|
|
|
[27 Nov 2012|10:48am] |
|
7 zelta zīlonīši pie rakstāmgalda un manas bildes. un viens zils pie durvīm. un ar naudu sācis iet labāk. māņi? bet darbojas.
|
|
|
[22 Nov 2012|07:56pm] |
|
man tik ļoti uzjautrina mana dzīve šobrīd. visiem bučas.
|
|
|
[13 Nov 2012|11:56pm] |
|
apskaut vai piekaut?
|
|
|
[13 Nov 2012|11:49pm] |
|
jaukais un siltais ir pārvērties plēsīgā zvērā. visi siltie un altruistiskie vārdi ir aizmirsušies kā tādam primitīvam vecim, kurš ir dabūjis savu medījumu un pārkodis tam rīkli.
|
|
|
[12 Nov 2012|09:06pm] |
|
atcerējos janvāri un kļuva vieglāk elpot. tāds bezjēdzīgs gads. es biju laimīga tajā janvārī. man gribējās iet un skriet, un elpojās viegli. vēl nekas slikts nebija noticis. seja gaiša un punktu terapija. pieturēties pie rokas, lai neaizlidotu.
|
|
| šorīt. |
[03 Nov 2012|08:36pm] |
|
vienmēr jau kaut kā tā. tev iedod melnus zariņus. bet reizē arī zilas debesis un sarkanas ogas.
|
|
|
[02 Nov 2012|11:17am] |
|
kad es sākšu sevi pārbūvēt no pamatiem, es sākšu ar biksēm.
|
|