|
[18 Apr 2014|05:17pm] |
|
Lai dzīvo pavasaris, auto un draugi, kas blakuss un kuriem ir dārziņš!
|
|
| astro shit |
[18 Apr 2014|04:42pm] |
Debesīs liels haoss valdot, kas virzīs uz zemi škandālus, apjukumus, destrukcijas utt.
Bet mūs. Tas neskar.
|
|
| Mēs labi izskatāmies kopā |
[18 Apr 2014|04:37pm] |
|
|
|
[18 Apr 2014|02:51pm] |
|
Mans labākais draugs Ervīns S. jau mēnesi nedzer. Kļuvis pavisam veselīgs un antisociāls. Vakar beidzot tikāmies 9k1 namā, tā un šitā, viņš dzer savu ūdeni un paziņo, ka ir nopircis māju Jūrmalā. Nē nu labi. Man it kā patīk cilvēki, kas nedzer un tur dzīvo savu dzīvi ar tēju un cepumiem, bet kāpēc uzreiz jāpērk māja? Vai tas ir no svara? Viss ir no svara. Uz manas ielas ir pat tāds teikums: “Dzejnieks ir dzejnieks zem sešdesmit.” Pēc tam tu esi vecs. Protams, es droši vien darīšu tāpat. Un vakarā sālsmaize.
|
|
|
[18 Apr 2014|01:42pm] |
|
baigi veiksmīgi šodien - sakārtoju māju, nesu mazgāt baltās veļas, atradu uz ielas diezgan ok lielo klubkrēslu ar orientālu apvalciņu, labā stāvoklī. mazgātavā ir tikai 1 lētā veļasmašīna (3.5 eur, pārējās dārgākas), sagrūdu tur veļu, izsaucu Ingmāru, lai aizstiepj klubkrēslu. mājās nodīrājām klubkrēslam tos pārvalkus, savācu arī krāsainās veļas, atnācu atkal uz mazgātavu - baltās jau bija izmazgājušās, ieliku žāvētājā, bet lētajā veļas mašīnā uzpildīju krāsainos un pārvalkus. aizbraucu uz veikalu pēc kaut kādiem produktiņiem gaidāmajām brīvdienām, atpakaļceļā izņēmu baltos no žāvētāja un iekrāvu to vietā krāsainos. tūlīt uzcepsies spināti, un iesim pēc krāsainajiem.
|
|
|
[18 Apr 2014|12:28pm] |
|
var nopelnīt naudu un laikus!
|
|
|
[18 Apr 2014|08:22am] |
Pamodos sešos. Man ir lieli plāni svētku dienām. Kaimiņi aizbraukuši, visa māja ir man vienai pašai, daudz klusuma, daudz gaismas un garš, garš izdarāmo lietu saraksts. Gelznot, sataisīt cd skices, uzbūvēt pamatu izstādes un simpozija maketam, uzrakstit stāstiņu kustību izrādei, kārtot māju, pārcelt darba vietu no guļamistabas uz mazo istabiņu, kurā vasaras vakaros ir visskaistākais skats pa logu. Vēl daži sīkumi. Esmu jau ķerusies klāt. Lielā piektdiena ir labas iemesls, lai nesvinētu savu vārdu, arī kristīgās un pagāniskās aktivitātes samazināšu līdz minimumam, visus spēkus atdodot mākslai un kultūrai.
Sveicieni manām vārdamāsām Cibā.
|
|
| iztīrīt čuguna radiatorus |
[18 Apr 2014|01:40am] |
vajadzīgs džeks (neesmu seksists - der arī meitietis), kas zin kā, un arī var attīrīt vecos čuguna radiatorus no iekšējiem nosēdumiem.
ja ir piedāvājums, var iekomentēt te, vai uz pastu: catlife džīmeilā.
|
|
|
[17 Apr 2014|11:49pm] |
8 paredzēto stundu vietā nostrādāju 11, ar to arī diena ir beigusies, jo galvā un kājās gurums. Glāzē mani uzmundrina doooras atvestā dzimtenīte ar ledu un citronu, un es šķirstu mūsu viesnīcas konkurentu lapu, apdomājot, vai nevajadzētu pieteikties pie viņiem darbā. Netīšām tieši uzgāju, ka viņi meklē recepcionistu, bet diemžēl arī nakts maiņām, ko es nē.
Tajā pat laikā Radio Brīvā Eiropa meklē video montieri ziņām, kam es īsti nekvalificējos, bet nu jā..
Vajadzētu šito apkalpošanas darbu mest pie malas, ne? Šodien pārmiju dažus vārdus ar mūsu kompānijas lielāko entuziastu, kurš atnāca pirms 1,5 gadiem ar grandioziem plāniem visu vērst par labu; ir jocīgi un ļoti saprotami redzēt šo kolēģi ar pelēku sejas krāsu un neizgulējušos skatienu, bālu un nerunīgu - pretēji tam, kāds viņš atnāca. Tādi mēs visi tur - zombiji. Un tieši šī īsā saruna, kuras laikā kolēģis skumji pažēlojās, ka cenšas neizdegt, bet, acīmredzami, tas jau ir noticis, mani šovakar pamudināja atvērt konkurentu lapu. Ja nu citur zāle ir zaļāka?
Bet nav, vai ne? Kāpēc no vienas viesnīcas iet uz citu, ja kopumā šis darbs mani vispār neinteresē? Tik vien kā pakaitināt - hē hē, es aizgāju citur!
Ļoti negribas rīt uz darbu. Viesnīca ir pilnīgi nobukota, istabas līdz ūkai pilnas. Gan jau kāds viesis izdomās pamainīt gultu dormā, un tad vakars beigsies ar to, ka kaudzītei cilvēku nebūs kur gulēt. *nopūta*
*nopūta vēl viena*
|
|
|
[18 Apr 2014|12:24am] |
|
to, ko mēs vakar darījām, jūs jau izlasījāt vaininieciņu jubilāru žurnālos
bet vismaz tikpat svarīgi ir tas, ko mēs nedarījām
mēs neuztaisījām mārai zālītei žurnālu cibā
|
|
|
[17 Apr 2014|10:32pm] |
jā, nu dzīve sit augstu vilni, jāsaka gan.
šķiet, ka jau no februāra viss iet arvien arvien uz augšu, nu ne jau statiski lineāri, bet tomēr. un, pa visai šai tīrajai mīlestībai pret dzīvi un pret darbu, un pret jogu un pret cilvēkiem, es (beidzot!) kādu satiku. klasisks filmas stāsts (a man jau savādāk garlaicīgi), kad vēlu naktī, nokavējot savu vilcienu, ieraudzīju pa diognāli sēžam pretī kādu tīri simpātisku jaunēkli, ar kuru mēs sasmaidījāmies, kuram es iemetu zīmīti ar zīmējumiem, jautājumiem un telefonnumuru, pirms kāpšanas ārā.
kuru es nākamajā dienā pavadīju uz lidostu, lai neredzētu nākamos mēnešus un man nebūtu iespējas iepazīt šo cilvēku labāk (kā man veicas ar šiem tipiņiem, kuri aizpiš uz kaut kurieni uz nez cik ilgu laiku).
BET! vissmieklīgākais, ka priecājas visi. O un N sit plaukstas, L smaida savus pērļu baltos zobus, K ūjina, mamma saka paldies dievam, un šķiet, pat ome, neķītri piemkiedza man ar aci. izskatās, ka visi biji noraizējušies, ka man vairāk neviens nekad tā pa īstam elpu neaizraus, haha.
nu, tagad būs laikam jāaizbrauc uz Zviedriju (!)un jāpaķer uz izbrīnu. tā teikt - es te tā netālu kaimiņos biju, hahaha..
un no visām valstīm, kur es gribētu nokļūt.. nu Zviedrija točna nebija sarakstā, haha
kā teica neatceros kurš, paradokss ir tad, ka mēģina apaļā istabā iečurāt stūrī. te tev nu bija
|
|
| Interesentus |
[17 Apr 2014|10:04pm] |
Divas studentes meklē izmēģinājuma trusīšus savam prakses uzdevumam - informatīvas grupu konsultācijas novadīšana. Pretī saņemsiet interesantas lekcijas par to, kā sevi mudināt uz vingrošanu, kā veiksmīgāk nospraust sasniedzamos mērķus.Lekcijas norisināsies divas reizes, 22. un 30.04, no 18:00-20:00, Rīgas Stradiņa universitātes telpās, semināra valoda - latviešu. Dalībai aicinām pieteikties sievietes, kas ar sportu nodarboties uzsākušas pēdējo sešu mēnešu laikā. Sīkāka informācija atrodama šeit.
Pieteikšanās un papildus informācija pa e-pastu: projekcijas pie gmail.com
|
|
| Berlīne |
[17 Apr 2014|07:59pm] |
|
Vai ir kāds cibiņš, kurš dzīvo Berlīnē? Vai kādam tur dzīvo draugs/draudzene jau kādu laiciņu?
|
|
|
[17 Apr 2014|06:55pm] |
biju izstādē. patika. izņemot tehnisko daļu.
neesmu lasījusi par izstāžu veidošanas tehnoloģiju, esmu tikai tas stulbais skatītājs, bet tomēr - kopš kura laika ir stilīgi un pareizi izgaismot teiksim pusi gleznas, vai gaismas salikt tā, ka nevar apskatīt pretī esošo gleznu, jo acīs spīd divas ailas tālāk apgaismojošais prožektors, vai ka vispār jāstāv pretī blakus gleznai, lai bez izdedzinošā atspīduma, vispār redzētu gleznu?
jā, jā, naudas un kā tur vēl nav, dzirdēta lieta.
vispār tīri intereses pēc gribētu izlasīt kādu izstāžu ierīkošanas un apgaismošanas rokasgrāmatu utml.
|
|
|
[17 Apr 2014|05:08pm] |
|
|
|
[17 Apr 2014|04:51pm] |
- Я ль на свете всех милее, всех румяней и белее?
- Ты прекрасна, спору нет. Убери, блин, пистолет.
- Я с ним поссорилась
- Бывает...
- Что бывает? Труп куда прятать?
|
|
|
[17 Apr 2014|02:07pm] |
|
praats vienmeer pakaapjas trepiiti augstaak un stoiciski pasaka nee, katru reizi, kad sirds ierauga ko jaunu, apburoshu, un grib nogrimt mistiskaas dziilees, paraujot liidzi visu. tad es vienmeer sajuutos kaa iists cilveeks. vienmeer vajag atcereeties, ka virpuljaina simple dog dziivoshana ir esteetiska iluuzija, ko driikst atljauties tikai neatraujoties no apzinjas. vienmeer jaakaldina apzinjas konstrukcijas, kas nes mieru un postmodernisku goodness. vienmeer palikt modram, un nepadoties miega paraliizei. mind winning over matter 4ever <3
|
|
|
[17 Apr 2014|04:07pm] |
johaidī! kompītim vakar nomira pele un arī šodien nav atdzīvināma :(
bet labi, ka miris nav peles ports
un ka ir nedaudz naudiņas, lai nopirktu jaunu un šoreiz bez vada
(ko ēdīšu nezinu)
p.s
kur likt veco peli, kas nestrādā neuzviena kompja?
|
|
|
[17 Apr 2014|04:00pm] |
parasti ir aizraujoši vērot, kā sievietes panāk savu ar elementāriem plāniem, kuru stratēģija jebkurai citai skaidra uzreiz, bet vīriešiem parasti nē.
ja tie ir ļaunie plāni, tu jūties kā muļķe, ja mēģini iebakstīt un teikt: eu, vecīt, tevi čakarē! jo viņš taču domās, ka jocīgā esi tu. jo viņu taču šitik viegli nevar iznest cauri.
ja tie ir nevainīgi plāni, tu klusi pasmaidi un nopriecājies, kā tie realizējas.
un tikai reizēm. reizēm tu padomā, kas notiktu, ja viss būtu tieši un vienkārši.
viņām nav viegli dzīvot. bet es viņas bezgalīgi cienu. meitenes, kuras skatās acīs un nenovēršas. labi, sūds ar dzimumu.
cilvēkus, kas iztiek bez sīkām intrigām. cilvēkus, kuri pateiks labo un slikto. cilvēkus, kuri uzdos jautājumu bez iesildīšanās. jū nou. neiesākot teikumu ar "kā iet?", bet nenoklausoties atbildi līdz galam.
no reason.
|
|
