| [ |
mood |
| |
? |
] |
| [ |
music |
| |
Saint Motel - Move |
] |
hahā, šodien notika kaut kas smieklīgs un man likās, ka nekā smieklīgāka par vakardienu nevar būt. īsāksakot, man ir tāda mangō karte, kas vietējais ētalōna ekvivalents. es dažureiz, kad sliņķis vai kavējos, braucu uz darbu ar tramvaju, trīs nieka piečas. pēdējos mēnešus astoņus braucu principā pa zaķi, jo karte bija nokārusies un es par to biju apvainojusies, jo man uz kartes bija 30 mārciņas un slinkums iet to karti mainīt, jo attiecīgais birojs nekad nebija pa ceļam. vakardien mani beidzot pieķēra kontrōle, kas mani absolūti nesatrauca, jo es mierīgi nomētāju muļķi un nekāds sods man nepienācās - karte beigta, es neko nezinu, pati viņu neesmu lauzusi. bet vakardien mums bija darba pusdienas un pa ceļam apukaļ uz biroju es ieskrēju taj' sabtransa ūķī un tiku pie jauna "jētalōna", un manas 30 mārciņas viņiem tur migājās un kartiņtante man viņas pārskaitīja uz jauno karti, kas jauki un patīkami, jo tip free money, ņemot vērā, cik daudz es esmu nobraukusi par zaķi. huļigāns-veiksminieks, varētu teikt, but wait for it. patinam tātad uz šorītu, kad sprintēju uz tūliņās atejošu čimbuli, nopīkstinu fiksi savu talōnu piečas aparātā un tas uzrāda visnotaļ astronōmisku summu, bet es ielecu čimbulī sevišķi neaizdomājoties, jo agrs rīts un domāju, ka pārskatījos. pie darba, lecot no tramvaja ārā, nopīkstināju karti akaliņ un man gandrīz izsprāga acis no pieres, mincīši - kartiņtante man vakardien uz mangō karti 30+ mārciņu vietā pārskaitījusi 3000 mārciņas [3150.00, ja vēlamies tā pavisam precīzi] lo-hohohō-l. ride free for life, i guess. normāls pižec, es jums teikšu, tante pati uzhakojusi sistēmu, jo vispār maksimums, ko uz mangō kartes var uzskaitīt ira 250 mārciņas. [tā kā gribēju nest tantei apukaļ, jo es nezinu, ko ar šito visu darīt - neviens normāls cilvēks tik daudz nevar nobraukt. vienīgais bōnuss, ka ir starppilsētu autobusi, kas arī šo karti ņem, kas nozīmētu neverending roadtrips. karma, ko tu dari? taisies mani notriekt ar tramvaju?]
|