magnolia's Friends [entries|friends|calendar]
magnolia

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[20 Jan 2017|02:58pm]

pajautaa

[kalevala]
viszinīgā ciba, teic, jele, vai Dunajevska dziesmiņai "Kapitan, kapitan" '(https://www.youtube.com/watch?v=HceNDBrkdak) ir bijuši/ eksistē arī latviešu vārdi?
post comment

krim-proc [20 Jan 2017|02:48pm]

pajautaa

[intenormal]
vai te ir kāds, kas orientējas kriminālprocesu lietās vai arī zina, pie kā varētu fiksi un efektīvi pakonsultēties? runa ir par procesuālām lietām, kas kā notiek utml, tobiš nekas pārlieku sarežģīts.
post comment

[20 Jan 2017|02:40pm]

virginia_rabbit
nožvempos grīziņā līdz asinīm, bēbi nesasitu. gājām atpakaļ, degunradzī paņēmu sautējumu, bēbis aizrijās ar zirņa mizu, izvēmās, tagad midzinu.
6 comments|post comment

[20 Jan 2017|05:16pm]

penny_lane
varbūt dēļ tās indes, ko man salika uz zobiem, varbūt tāpēc ka pretī sēž krievi, bet kokosriekstu kafija garšo pēc salda šņabja. jābrauc mājā, jātaisa pelmeņi latviskie un pavasarruļļi āzijiskie.
sēžu un domāju, vai cilvēki ir liekuļi vai man arī nav sirds. es nespēju no sirds kērot par vairāk kā dažām dvēslēm, bet kaudze cilvēku paijā visus. iespējams, cilvēki vienkārši dažādi. ceru.
post comment

Divkopienu sabiedrība [20 Jan 2017|09:57am]

kautskis
Pa televizoru no Davosas rāda Sorosu.

Krievvalodīgā kolēģe neizpratnē prasa – kas tas tāds?!
7 comments|post comment

[20 Jan 2017|09:03am]

darbs

[virginia_rabbit]
draudzene meklē aukli Bajāru ielas raj. 2 x ned. pa 4 h
post comment

[20 Jan 2017|02:15am]

pajautaa

[slepkava]
Jācer ka cibā tomēr geimeri ir palikuši, ko labāk ņemt, ja grib šūteri uzzipāt "skaisti" un tā lai neraustās pie ļoti labas kvalitātes, radeon rx480 vai tomēr geforce 1060 (1080 bet tas jau būs bik par dārgu priekš mana atvēlētā pasākuma), piemēram jaunāko doom. Procesors intel.
7 comments|post comment

[19 Jan 2017|11:39pm]

virginia_rabbit
Ingmāram ir brilles kā Šindžī tētītim

1 comment|post comment

[19 Jan 2017|06:51pm]

methodrone
vakarnakt redzeeju ljoti neomuliigus sapnjus.

pirmajaa sapnii, es staaveeju rindaa uz toleti, kas bija diezgan liela, bet visa griida bija nopluudusi ar uudeni un kakaam, kas shausmiigi smirdeeja. es to nevareeju iztureet un aizgaaju projaam, veel tagad taa smaka spokojas degunaa. kad biju no smirdiigaas toletes aizgaajusi, es turpinaaju kliist pa plashu toleshu labirintu, kas bija sajuuta ka atrodas pazemee vai pagrabaa. es iemaldiijos kaados triis dazhaados toleshu kompleksos, un vinjos visos priekshaa seedeeja cits zeens un vai nu lasiija vai rakstiija, un kad es vinjiem prasiiju, ko vinji dara, vinji vienmeer atbildeeja ka straadaa, es pateicu ok un aizgaaju.

otrajaa sapnii viss saakaas ar to, ka es izveeleejos bufetee daarzenjus, ko likt uz shkjiivja. to dariiju leeni un ilgi, jo bija iisteniibaa dazhaadas bufetes, un es gribeeju tikt pie labaakajiem daarzenjiem, bet kaut kaa nesanaaca, jo vai nu nedriiksteeju vai bija jau izpirkti. tad ar vienaldziibu pret to, kas man shkjiivii, devos pie galdinja, kur priekshaa bija mana skolas laiku labaakaa draudzene ar kuru vairs neuzturu kontaktus, un kaut kaads treshais x cilveeks. draudzene seedeeja nopietni un mazliet apaatiski ar peleeku seju, liidz vienaa briidii vinja mazliet atdziivojaas un saaka teikt, vai pat ne teikt, bet izraadiit ka vinja ir izmisusi un totaali viilusies dziivee un neredz izeju. tad no zila gaisa vinja izpluuda saapiigaas, histeeriskaas asaraas, noliekot galvu man uz pleca, shausmiigi gauzhi raudaaja. es vinju uzreiz saaku mierinaat, apskaavu un teicu, ka vinjai nevajag padoties, ka dziives situaacijas ir dazhaadas, bet neviena vinju nedefinee, vajag atcereeties visu labo, kas ir noticis un var notikt veel, es saaku teikt kaut ko par pat taadu hipoteetisku cilveeku, kursh attopas graavii bez ne kaa, ka pat vinjam veel ir ceriiba, un ka jaaskataas uz eksistenci kopumaa.. bet tad es jutu ka kaut kas nav riktiigi, eena, tumshaaks, es saaku dzirdeet taadas zemas, mehaaniskas, elektroniskas skanjas it kaa radio signaals, kas meklee staciju, un taas naaca no manas draudzenes galvas. es paskatiijos uz draudzeni un vinja bija beigusi raudaat, bet tajaa vietaa it kaa pagjiibusi vienkaarshi guleeja man uz pleca, kameer nepatiikamaa skanja kljuva dzirdamaaka, un caur to saaka derdziigi chuksteet biedeejoshas, demoniskas balsis, ar taadu nirgaashanaas, izsmeejiigu, meediishanaas pieskanju. es nespeeju attapties ko dariit, kad kaut kaads demonisks speeks caur draudzenes rokaam kjeeraas man pie galvas un to sagraaba, tad es pamodos.
5 comments|post comment

[19 Jan 2017|11:12pm]

penny_lane
piesienu arī šeit sarunu ar savu pagājušā gadā vismīļāko mazā izmēra cilvēku.

2 comments|post comment

latviešu dzejoļi bērniem [19 Jan 2017|05:12pm]

pajautaa

[gary_crant]
kurš mūsdienās latviski raksta vislabāko bērniem domāto dzeju? jūsuprāt labāko
9 comments|post comment

[19 Jan 2017|09:55pm]

rasbainieks
man te vjetnamā ir piesities viens neliels pizģecs
es esmu mijas personal shopper pret savu gribu
tas izpaužas tā – lai kurā šmotku vai tamlīdzīgu lietu bodē es ieietu, es atradīšu kaudzēm lietu, kuras ir kā uzlietas mijai un īsti viņas gaumē
pat tik tālu, ka varu vienkārši iebāzt roku drēbju čupā un kaut ko izvilkt uz aklo, un būs
bet pilnīgi nekā sev
un zinkas ir? pat tagad, kad mija jau miļōnsgadus ir atpakaļ latvijā, es joprojām veikalos atrodu šmotkas tieši viņai
bet neko, šodien es iespītējos un mijas iecienītajā bodē "šūts vjetnamā visādām rietumu ķēdēm, no zāras līdz nike, viss par 100 000" nopirku akurāt divus priekšmetus sev (iepriekš viņu tur nebija, pacietība ir lieta)
ja kas, rīgā varēšu atdot mijai, vismaz krekls viņai būs kā uzliets
5 comments|post comment

[19 Jan 2017|09:14pm]

rasbainieks
par tiem gurķiem runājot
pateicos par īkšķiem, sanāca reāli mazsālīti gurķi!
pirmajā dienā, pēc kādām stundām sešām mazsālīšanās, bija vēl tikai viegli iesālījušies, bet nākamajā dienā bija īstāki par īstu, nevis "kaut kas līdzīgs", bet tiešām mazsālīti gurķi!
nu ok, es tur ieliku ne tikai citronzāli, bet arī citronkoka zariņu ar lapām, līdz ar to bija ievērojama citrusīga nots
omīte (kuru vispār grēka darbs ir saukt par omīti, viņa ir krustmāmiņa, tāda skaista krustmāmiņa, tikai rosās kā omīte un visus baro kā omīte, tāpēc grēkojam un saucam par omīti) bija apmierināta ar gurķiem, sauca mani par moloģec, kas ir patīkama pārmaiņa no tā, ka visu pārējo laiku par mani teica krasivaja (un vēl viņai ļ. patika mans vienā šmotkērijā savāktais dzeltenais džemperītis, ķiķināja, ka jāatdod viņai)
viņa tik superīgi runā krieviski – vārdos, ne teikumos, bet tik labi sanāk
man pats mīļākais bija "ģeņgi, smotreķ, huļigan" – "bērni, pieskatiet mantas, kad ejat uz bīču, lai nenosper"
9 comments|post comment

[19 Jan 2017|03:57pm]

virginia_rabbit
cepu kotletes un raudu, nezinu, kas man ir. laikam tās vijoles pa radio fonā.
2 comments|post comment

[19 Jan 2017|01:36pm]

virginia_rabbit
ok, es ieeju izpārdošanā līdz 70℅
3 comments|post comment

[19 Jan 2017|05:49pm]

penny_lane
is it fog or smog, Phong?"

tas bija domāts kažuāli, bet es sasmējos ļoti, un Fonga nedaudz apmulsa. man šķiet, ka tāpat kā mēs viņus uzskatām par jaukiem, bet ar dīvainībām, tāpat- viņi mūs.

jo galu galā mēs reizēm pērkam nevajadzīgas lietas, runājam sūdu, smejamies par sviestu un esam ikdienā muļķīgi rupji.
post comment

vajag telpu [19 Jan 2017|11:36am]
pajautaa
[adelise]
Sveiki,
zolīdam pasākumam ir nepieciešama telpa tik lielos izmēros, lai tur satilptu 200 - 250 cilvēki. Iepriekšējos gados ir izīrētas šādas telpas - Spīķeri, LNO mazā zāle, LU jaunā ēka.
Pie variantiem šogad ir Rīgas Birža, Rīgas Mākslas telpa, Koka Rīga, Dizaina fabrika. BET - vai ir vēl kādas idejas?

Paldies!
9 comments|post comment

[19 Jan 2017|03:53pm]

rasbainieks
nu jau tāda kā tradīcija – pirms ļotenes kaut ko svarīgu vēl izdarīt astoņos no rīta
viņnedēļ (tas bija viņnedēļ? pēc sajūtām – pirms miļōns gadiem!) mēs ar miju pirms lidošanas uz mekongas deltu no rīta vēl jozām uz bambusu dārzu
saigonā gājām mijas pēdējo rīta kafiju dzert
šorīt fukuokā ar bao plēsām uz tirgu, jo mēs bijām aizmirsuši apēst alū sutināto krabi, un to nu reiz pirms izlidošanas bija jāpaspēj brokastīs
bao, izbijušais lielpilsētas pleibojs, kā viņš pats sevi sauc, nebrauc vis ar skūteri, viņam ir reāls mocītis, riding fast and hard, visiem garām, ausis plīvotu vien, ja nebūtu lielā kaska galvā
mēs pat pa vecās lidostas skrejceļu izlaidām, kā tur var atvilkt!
bet vakar mēs paši ar kicīti arī beidzot pieradinājām skūteri, braucienam uz džungļiem pēc augiem dārzam un uz pastkartīgo jūraszvaigžņu bīču ar skatu uz kambodžu, pa šosejām, meža ceļiem un irdenām jūrmalas smiltīm, no tām man ir visvairāk bail
bet varu ziņot, ka mijas&dūras liktenīgo tiltiņu pārvarējām, un visus trīsdesmit pārējos arī
fukuokā laikam jebkurš laika posms paiet kā viens elpas vilciens
mēs gan bijām izlaistie pilsētnieki, kuri neceļas agrāk par septiņiem-astoņiem (tas ir kā latvijā gulēt līdz pusdienlaikam), bet ar visu to, tu no rīta piecelies, paspēj pastrādāt dārzā, pastrādāt savus izlaistā pilsētnieka darbus, sajusties nemērā akomplišēts, un tad atjēdzies, ka pulkstenis ir tikai vienpadsmit, un līdz saulrietam ir vēl septiņas stundas
vispār vjetnamiešu dzīves ritms un attieksme ļ. patīk, un viss liekas tik pašsaprotams
celties ar saullēktu, brokastīs ēst bļodu pho, lielāko dienas maltīti (es tā saprotu, ka pusciba ir jau bijusi vai vismaz pierakstījusies pie mana fizioterapeita, kurš aizliedz visu skaisto dzīvē un stingri iesaka 80% dienas pārtikas apēst brokastīs, lūk, īstena vjetnamiešu dzīves gudrība), vakariņot ap saulrietu un likties gulēt nu vēlākais desmitos
un vēl vjetnamieši raksta latīņu burtiem, nu kā lai viņus nemīl
4 comments|post comment

[19 Jan 2017|10:41am]

ravejsledzejs
vakar iebraucu Rīgā. un jau autoostu vairs nepazinu. es taču vēl nesen te biju...
post comment

[19 Jan 2017|10:35am]

pajautaa

[yeux_glauques]
kāds kaut kur rīgā ir redzējis nopērkamu economist "the world in 2017"?

5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]