Made by Ilka [entries|archive|friends|userinfo]
kostantējumi

[ website | My Website ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Tik ilgi nekas nav klabierēts [Jan. 31st, 2024|03:30 pm]
[ir |not going to talk first]
[apkārt |Tā - Ainars Mielavs & Agnese]

Likās, ka būs ļoti daudz, ko teikt, bet šoreiz labāk paturēšu pie sevis.

Ja nu vienīgi: man patīk dzīvot skaisti, bet Tev ir skaists prāts.
linkpiemetināt

Pārsteigumu vasara [Aug. 21st, 2023|05:07 pm]
[apkārt |Židrūns koncertgabaliņi]

Vakar liku bērnus gulēt un te pēkšņi man zvana Mešķerjakovs - jauki papļāpājām, tikai tā sajūta, ka šīs zvans pienāca 9 gadus par vēlu, vēl ilgi nepameta.

Jā, un īsta vasara smaržo pēc flokšiem, kas salijuši un smaržo vēl stiprāk.
linkpiemetināt

Kapitāls miers – Nāve un mīla [Feb. 5th, 2023|03:08 pm]
[apkārt |Imants Daksis - Elpo Bērns LP]

Aizdomājos par lietām, kas paliek pēc mums – iedzīve, kolekcijas priekšmeti, īpaši ēdieni, smalkas gleznas, drēbes un apavi. Bet kas ar to notiek nākošajā dienā, kad mums nekas vairs nav vajadzīgs? Visa manta pāret radinieku rokās un šīs rokas ļoti vēlēsies to visu iespējami dārgāk pārdot, vai arī, ja nekas neizdosies, ziedot labdarībai.

Viss, pēc kā mēs dzīves laikā esam tik ļoti centušies un krājuši naudiņu, negaidīti kļūst lieks. Varbūt var uztaisīt kādu “Swamp a ramp” pasākumu strap labākajā draudzenēm, kas visu garderobi un iedzīvi paņemtu labās rokās un rūpētos par mantām.

Kas notiks ar manu dvēseli? Vai tai būs jāveic smagais Elle -> Šķīstītava -> Paradīze ceļš? Vai varbūt tomēr ātrais reinkarnācijas ceļš? Jau šobrīd ir skaidri jūtams, ka Dvēsele kaut kur tiecas, bet kurp tieši? Visticamākais, pie mana jaunā mīļākā, tikai.... tikai viņa mūžam atvērtās durvis šķiet slēgtas. Pie tam sēž Cerbers un neļauj pasprukt garām.

Līdz nēves brīdim kaut kā jāmēģina atmīlēties, jo citādāk sanāks, ka nāksies vajāt tos dažuz dzīvos cilvēkus, kuru dēļ mana sirds pukst straujāk un niknāk. Ir taču kaut kāds iemesls, kamdēļ mēs satikāmies un acis nepamirkšķinot iegremdējāmies viens otrā līdz bezgalības plašumiem.

Jauki, ka rezultāts ir miers nevis asiņaina kaisle, grezsirdība un privātīpašnieciskums. Šīs attiecības pat nav īsti attiecības – šī ir komunikācija starp līdzvērtīgām Dvēselēm, kur katra ir izgājusi savu kara lauku un šai cīņai ir izšķiroša nozīme kopējā karā par mīlu vai naidu.

Ir tik grūti turpināt ienīst kādu, kas vienmēr bijis nolikts kaktā pēdējos 20+ gadus. Bet lai nostātos priekšā un pateiktu “Es Tevi mīlu” ir mazliet jāuzgaida – nu apmēram līdz oficiālā pavasara sākumam.
linkpiemetināt

Tantriskās sievas meklējumi ir oficiāli sākušies [Feb. 4th, 2023|06:18 pm]
[apkārt |Imants Daksis - Apziņas mijkrēslī]

Pienāk diena, kad vienkārša iemīlēšnās pāraug Dvēseļu draugu čomiskumā un tādas lietas kā greizsirdība, anti monogāmija un brīva pozitīvi lādētu līdzjūtības vibrāciju pēkšņi plūst no Jums kā zili violetā aura. Tad nu neko citu nevar darīt, kā rakstīt vai nu a) dienasgrāmatu, vai arī b) testamentu.

Šoreiz testaments tapa pirms šī bloga ieraksta un bija ļoti lakonisks - visu mantos mani bērni.

Toties pavasara fakts, kas aizsākās 10.decembra izbraucienā uz Talsiem, turpina mani vajāt kā pārāk liela atmiņu mugursoma. Jā, es ierados uz randiņu 20 gadus par vēlu. Un ko gan es varētu gribēt pretī? - vispusīgi abpusēju mīlestību? Bez-bremžu atdošanos situācijai? Manu bērnu absolūti pozitīvu attieksmi pret Tēta figūras maiņu?

Realitāte ir pavism citāda, nekā es to vēlētos.

Būt blakus, lai tur vai kas

Būt kopā, par spīti apstākļiem

Būt vienam - nenozīmē vientulību

Man Tevis pietrūkst:

vakaros

naktīs

brokastīs un

katru mīļu dienu.

Ja vien milestība būtu tik vienkārši

izslēdzama kā virtuvē

piloša krāna piegriešana.
linkpiemetināt

Rudaks teica, ka šo tekstu labāk publicēt cibā... [Feb. 4th, 2023|12:42 pm]
[ir |vēl ir drusku ap 0]
[apkārt |Imants Dakis - Vētrasputns]

Konfrontācija

Sveiciens visiem, kas jau sen ir noilgojušies pēc dzīviem teikumiem, kuru gals nav nedz nojaušams, nedz paredzams.

Pēdējā laikā mūsu ikdienas dzīvi caurstrāvo idejas par aizsardzību, karu, atbalstu frontes līnijām un ziedojumiem cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši visdažādākās kara šaumas un noziegumus. Tomēr bieži paliek neatbildēts jautājums: kas tad patiesībā notiek ar mūsu katra eksistenci šajos spriedzes pilnajos apstākļos?

Jāatzīst, ka manā ģimenē karš sākās 22 dienas pirms 24.02.2022. Un tās piecas minūtes vardarbības, ko nācās pieredzēt maniem tuviniekiem, nav tik viegli izdzēšamas no atmiņām. Viena lieta būtu parastā emocionālā terora kārtējā orālā izlāde kāda no ģimenes locekļa monologa versijā, taču šoreiz bija citādi.

Bijām tikko pamodušies no diendusas un topošajam bijušajam vīram svarīgāk par bērnu pieskatīšanu šķita telefona glaudīšana... Vairākkārtēji mutiski uzaicinājumi atturēt mūsu meitu no visu tū(l)biņu atvēršanas un nogaršošanas nesekmējās ne ar kādu reālu rīcību, bet tikai turpinājās ar visādiem komentāriem, kas mani ļoti aizvainoja.

Sēdēju un baroju dēlu ar pudelīti, līdz sapratu, ka man noteikti ir jāiejaucas. Noliku zēnu meitas gultiņā un ķēros klāt pie visu no mana kosmētikas plauktiņa izņemtā drošai novietošanai antrasolā. Vīrs turpināja kaut ko muļķīgu komentēt un es piegāju viņam klāt ar lūgumu, lai viņš atlaižas no sav telefona un pievēršas realitātei. Nesekmīgi... sāku žestikulēt ar rokām un raidīju pļauku viņa sejas virzienā. Vīrs mani sagrāba un turēja abas plaukstu locītavas, līdz jau tās kļuva zilas. Zilumi saglabājās vēl vairākas nedēļas. Viņš sagrāba mani aiz labās rokas, izgrieza to un ar celi piespieda manu torsu pret grīdu. Es biju viņu pamatīgi saskrāpējusi un tad istabā ienāca mana Māte – “šis viss nav īsti civilizēti. Risiniet savus strīdus normālā veidā.”
Kaut kāds tajā brīdī būtu izsaucis policiju! Bet, nē.... upurim taču pašam ir jāziņo par zilumiem, skrambām un sāpošiem locekļiem.
Pēc tādas emocionālas un fiziskas vardarbības man bija pilnīgi skaidrs, ka no šī vīrieša ar Krievijas Federācijas ārzemnieka pasi, ir jāšķiras tulīt un uzreiz. Loģiski, ka sarežģītu apstākļu dēļ joprojām skaitos precēta. Vienīgi mēs nedzīvojam vienā adresē.

Jā, kas gan būtu bijusi pareizā rīcība?!? –
a) tikt galā ar abiem bērniem vienai un ļaut vīram skatīties telefonā?
b) piedabūt viņu uz fizisku rīcību bērna atturēšanā no bīstamiem kosmētikas produktiem;
c) doties ar bērniem uz citu istabu un likt vīru mierā (tā gan būtu viņa kvēlēkā vēlēšnās).

Pēc šīs sadursmes mūsu attiecības vairs nekad nebija kā līdz šim. Es pieķēros pie grīdas mazgāšanas un mēbeļu pārbīdīšanas, kas rezultējās ar zobudiega atrašanu zem dīvāna.

Vēlāk pēcpusdienā ieradās mans Tēvs un es mēģināju apstāstīt, kādā saspīlētā situācijā esmu nonākusi. Rezultāts bija visiem jau njaušams – topošais bijušais vīrs ap plkst.23 devās uz savu dzīvokli pie kaķa (no kura man ir stripa alerģija un kuru viņš nav spējīgs atdot nedz radiniekiem, nedz patversmē). Es varu turpināt šķaudīt no viņa Ariel mazgāšanas līdzekļa un kaķu spalvu kamola, ko pēc gadu ilgas kopdzīves var ieraudzīt veļasmašīnas filtrā.

Tā bija tik patīkama uzvras sajūta, kurā es beidzot pa ilgiem laikiem varēju izgulēties viena pati savā istabā un neviens cits tur nekrāc un neizlieto skābekli no slikti vēdināmas guļamistabas.

Visbēdēgākais fakts, kas mūs piemeklēja pēc nedēļas, bija mana Tēva pozitīvais Covid-19 tests. Mēs visi slimojām ar šo baiso sērgu, bet tieši Tēvs vēl ielaida šo infekciju līdz plaušu karsoņa stadijai.

Tiešām nav ne jausmas, kādēļ es jau pagājušā gada pavasarī neiesniedzu šķiršnās prasību? Kāpēc es to neizdarīju oktobrī, kad vīrs sāka uz mani kliegt pilnā balsī par to, ka bērnam tiek nepareizi vilkta pidžamma.

Šobrīd, atrodoties rehabilitācijā, varu ar skatu no alas novērtēt situāciju, - ja mani nervi būtu izturējuši gulēšanu 3-4h diennaktī un ja es nebūtu ļāvusies šai uzkurinātās situācijas agresīvai eskalācijai.... ja vien man nebūtu bijušas atsistas nieres un sastieptas saites plecā un starpribu muskuļu zonā...

Patiešām, vai šādi sadzīviski strīdi ir tikai viena cilvēka upurēšanās taisnīguma vārdā? – nebūt ne.

Turpmāka tieša konfrontācija saistībā ar manu vīru vienmēr reulztējas atmiņas zuduma epizodē – es atceros visu, bet viņam ir tumša bilde.

Ziemassvētku laiks mums visiem ir īpašs, it jo sevišķi, ja esam visi kopā un dalāmies ar prieku, dāvanām un svētku maltītēm. Tikai ne šajos svētkos – vīrs aizkavējās Brēmenē par piecām diennaktīm un nekādi kopīgī svētki mums vispār nesanāca, jo es 26.decembra vakariņu laikā konsultējos ar dežūr-psihiatriem Tvaika ielā. Tā kā šī nebija pirmā reize, tad uzreiz nojautu, ka esmu ieguvusi pelnīto atvaļinājumu. Mēnesis vai divi, - tas vairs nav tik izšķiroši. Galvenais, ka esmu ieguvusi laiku, ko veltīt savai pašizaugsmei un sakārtot visu arī galvas kompjūterī nepieciešamajā secībā un prioritātēs.

Patiesā cieņā,
Ilze Katrīna Meženiece
link8 puksti|piemetināt

Streiks ir atcelts [Dec. 18th, 2022|10:05 am]
[Tags|, , , , , ]
[ir |apņēmīgs]
[apkārt |klusums]

Vēlējos pieminēt, ka ar sevi sarunātas lietas pat Cibā, reizēm darbojas ilgāk nekā realitātē (un otrādi).

Tāpēc SRTEIKS ir atcelts.

Jo tā jau var beigās arī sagribēties pieteikt "bada streiku", kas vispār ir mana radošuma avots.

Un šodien noteikti jāatgriežas pie jau aprīlī iztirzātā GALVENĀ GADA UZDEVUMA


I ) I Z Š Ķ I R T I E S

Tas nozīmē, ka lai pa īstam gatavotos Ziemassvētkiem, Ziemas Saulgriežiem, senu mīļāko Vārda dienām, kas visas dienas kā tādas grozās tikai ap 21.decembri, bet patiesībā šogad kalendārs ir izstiepts līdz bezgalīgajam Jaunajam gadam.... pie kā es paliku.... ŠODIEN OBLIGĀTI JĀSARAKSTA VISI STULBIE BIROKRĀTISKIE PAPĪRI UN JAU RĪT VISIEM VISI JĀPIESŪTA PA E-PASTU, PASTU, TELEFONU, FAKSU vai arī pēc deklarētās adreses?

Kas to būtu domājis, ka mans privātais O punkts būs tik abnormāli plašs jēdziens kā Melnais caurums un Visuma Zvaigznāju karšu kopā likšana kā 1000 puzles gabaliņi? 600 gabaliņu puzli, ko salikām ar brāli un māsu bērnībā, es jau nokurināju krāsnī, jo man nepatika, ka uz tās ir attēlota "Apburtā princese" komas stāvoklī.

Es labprātāk izvēlētos kādu citu stāvokli, kurā eksistēt vēl 5-6 dienas līdz Tukšmēnesim, un tad jau ļautos savai normālformai: dzīvot no sirds un dvēseles, līdz nekas mūs vispār vairs nespēs šķirt!

Paldies par uzmanību,
ar Dievu,
Jūsu Es
link1 puksts|piemetināt

Pavasaris sākās 10.decembrī [Dec. 15th, 2022|04:05 am]
[Tags|, , , ]
[ir |Lielā Plānošana]
[apkārt |Klusums, sveču gaisma, dators uz 3 kurpju kastēm]

Viņš ir mans BASEINS

  • Kur iegrimt
  • Kur veldzēties
  • Kur žurnalizēties

  • Vai tas ir viens un tas pats?
  • Vai to var notvert vienatnē?
  •                                           -> NĒ
  • Turp iet, lai lūkotos pretim
  • Turp diet, kaut pēdas sviltu
  • Turp smiet, vēl žogam pāri jāt
  • Turp šarmēt, uz strīpas līdzināties. 


linkpiemetināt

Es beidzot gibēju pateikt kaut ko jauku par savu Omīti [Dec. 13th, 2022|01:40 pm]
[Tags|, , , ]
[ir |asaraini]
[apkārt |Elvis Presly]

Pieņemot, ka šo tik un tā lasa praktiski mazāk par iedomājamo cilvēku skaitu vispār, vēlējos padalīties ar savām izjūtām precīzi 5 gadus pēc momenta, kurā mana mīļā Omiša aizceļoja pretim zvaigznēm.

Tā pa īstam viņai bija tikai viena dimanta frāze: "Katrai lietai ir sava vieta".
Šādā metodē es apguvu perfekcionismu, kas palīdzēja uzšūt padsmit kāzu tērpus citiem, kas savu dzīvi svētā laulībā laimīgi (un arī reālistiski) dzīvo joprojām.

Frāze, kurai tolaik pievērsu maz uzmanības: "Dievs ir Liels", - ietekmi sajutu pavisam nesen, iepazīstinot savus bērnus ar reliģiju un dzimšanas dienu svinībām (apvienotā kārtā). Jāatzīst, ka senais sauklis "kas ticīgs, tas nav māņticīgs" Latviešu folklorā un ikdienas dzīvē nu nemaz neiet kopā. Tas ir tāpat kā mēģināt agronomiju statistizēt un reliģiozēt līdz melu izskaušanai tādā līmenī, ka pat viengadnieks un divgadnieks zina, ka Ziemassvētku vecītis/Santa Klaus/Ģeduška Marozs (vai kā viņu vēl mēdz dēvēt) ir fikcionāls kapitālisma tēls a) vīrietis ar garu bārdu 2) sarkanā halātā 3) un ar dāvanu maisu.

Laikā, kad mēs atkal dzīvojam kara ietekmes zonā, ir ļoti grūti melot bērnam un meģināt viņu apmānīt, lai tikai izpatiktu viņa iegribām un tūlītēji piepildītu visas kvēlākās vēlmes.

Ēdiens ir ēdiens, rotaļlietas ir rotaļas ar lietām, svētki ir dažādi un katros no tiem ir atšķirīgas tradīcijas, toties realitāte ir īsta, fragmentāra un jau nākošajā sekundes simtdaļā top cita traktējuma vēstures pagrieziens.

Ir kļuvis daudz vieglāk atzīt, ka pēdējie pieci gadi ir veltīti sērām par otro lielāko zaudējumu. Ir izmēģināts teju viss, lai sirdī un prātā iestātos miers. Lai atkal pasaule sadotos rokās un vienotos kopīgā gaismas ceļā.

Nav pat jāņem rokās lāpas, svecītes, šķiltavas, cigaretes, skaliņi vai aizliegtu grāmatu lapas iekuram... nav jābeidz ilgoties pēc skaistuma, ko dienu no dienas noārda jaunatne.

Tā ir mūsu izvēle par perspektīvu - skatīties no augšas, apakšas, centra, nomales, frontāli, sānskatā, profilā vai kosmosā - galvenais ir atvērt acis, prātu un lietot visas maņas kopā (ja vien kovids Jums to nav liedzis).

Dzīve ar nepilnvērtīgu uztveri var šķist ļoti sadrumstalota un samākslota, kamēr māksla ar elementāriem izteikmes līdzekļiem kā ogle, papīrs, zīmulis un krāsiņas - atstātas vien bērnudārznieku un Mākslas skolu un akadēmijas studentu rokās. Mēs katrs taču joprojām spējam uzrakstīt zīmīti sev tuvam cilvēkam uz lapiņas: "aizgāju uz bibliotēku, būšu pēc brītiņa" [kamēr izlasīšu "Ulisu" vienā dienā, kā tas ir aprakstīts]. Taču es ļoti šaubos, vai kādam ir izdevies to resno "Ulisa" grāmatu tiešām izlasīt 24h laikā. Tas arī netiek pieprasīts.

Mūsu sarunas ar Omīti pa telefonu reizēm arī ievilkās uz vairākām stundām un sniedzās diezgn dziļi filozofijas pamatnostādņu virzienā. Viņa mēģināja mani pierunāt dzīvot labāk, nekā esmu darījusi līdz šim. Un katrs viņas veiktais manevrs manas dzīves kvalitātes uzlabošanā noslēdzās ar diezgan nekonsekventu iznākumu.

Tikai ar laiku mēs redzam mūsu mirkļa lēmumu patieso nozīmi. Tikai šai rezultātu apkopošanas metodei ir savi + un - . Būtu diezgan muļķīgi tos vienmēr savienot kā baterijas lukturos, jo īstā dzīve ir tāda, kāda tā ir konkrētajā laikā un telpā, tāpēc identiskas shēmas nedarbojas pat teorētiski vienādi, bet diametrāli pretēji un/vai variabli.


Paldies, Omiša, ka Tu biji tik fantastisks cilvēks un mēģināji palīdzēt jebkuram, kas bija nonācis dzīves krustcelēs!
Katrs no Taviem mazbērniem mīl Tevi pa savam.

Un šoreiz es pateikšu pilnīgi godīgi: Omiša, man Tevis ļoti pietrūkst! Es vēlos atkal sapņos dzirdēt Tavu balsi kā līdz 1980.gadam to dzirdēja Tavi draugi, kolēģi un ģimenes locekļi. 50 gadu jubileja bija "ļoti dārgi" svētki. Tālākās jubiles reizes jau vispār nebija prognozējamas, bet tuvinieki kaut kā vienmēr gandrīz uzminēja, ko Tu vēlies (jo Tavas ikdienas instrukcijas dzīvei bija vieglas un vienkāršas - ieklausies otrā cilvēkā un pavaicā, ko viņš pats tiešām vēlas un tikai tad dodies tērēties). Tā mēs zinājām, par ko Tu priecāsies un kas būs tas, ko labāk nedāvināt nevienam un nekad.

Paldies, ka vienmēr vismaz mēģināji mani aizstāvēt (pat brīžos, kad jau bija skaidri redzams, ka nupat ir sākusies kārtējā "vētra ūdensglāzē")!
Un piedod par visu to, kas palicis starp rindiņām it kā pateikts un kam laikam jābūt noklusētam arī citādos aspektos, jo tas skar mūs visus personīgi tik un tā.

Vēl nedaudz es paklusēšu, tikai apmērm mēnesi +/-. Taču ilgstoša runas spēju neizmantošana man ir pat apgrēcīga rīcība, jo es slēpju savu talantu.

Omiša nekad nevēlētos, lai kāds no mums būtu speciāli nelaimīgs, - viņa vēlējās, lai ir svētki, lai ir prieks, lai visi ir kopā, dzied dziesmas un dalās savos aizraujošajos piedzīvojumos, kuriem nekad nebija nojaušams prātam aptverams fināls. Jo dzīve ir pārsteigumu pilna - un nav tā, ka mēs tos brīnumus radām tikai paši.

Paldies Tev par visu: kas biji Tu, kādus Tu darīji mūs un kādu piemēru rādīji saviem apkārtējiem!

Patiesā cieņā,
Tava otrā no vienīgi 2 mazmeitām,

Ilze

https://youtu.be/ttuVUynl5SU https://youtu.be/utNP004ZroQ

https://youtu.be/jlzciSSWqmY

https://youtu.be/roWltBQ51Zs
linkpiemetināt

Šūšanai tiek pieteikts streiks. [Dec. 9th, 2022|04:25 am]
[ir |dzeja]
[apkārt |nav vairs ko klausīties]

Uzšuvu kleitu.

Būs labs prezentācijas koncerts kādai.

Jāiet mazliet ievilkt svaigu gaisu dušā.

P.S. Šis oficiāli ir mans pēdējais šūšanas projekts - līdz Jaunajam gadam sašūšu visu, kas ienāks prātā un tad "dan aber shluss".
linkpiemetināt

Man ir JAUNA mīļākā grupa [Nov. 28th, 2022|05:37 am]
bez klausīšanās zinu, ka tā ir.

https://hivpozitivs.bandcamp.com/album/gr-t-k-dz-ve-pasaul?fbclid=IwAR2uVERfrvaLkaAp9GuhRrTwr4dlBoZjWE8AYO4ZJssWnt-lmzgL2ZTdH-Q
linkpiemetināt

Ar Dievu, tiksimies sapņos! [Nov. 13th, 2022|04:15 am]
[ir |pēc niknuma lēkmes]
[apkārt |Galvā - Instrumenti - Mēs tiksimies gaisā]

"Ar Dievu, tiksimies sapņos" ir mans atvadu sveiciens.

Kāds man te nesen ieteica piecērties ticībai. "Okei" - teiktu mana meita. Varam jau pievērsties, bet sadzīve ir un paliek tāda, kādu to diktē vīrusu gaita.
Slimojam nemitā. Es, šķiet, kopš vasaras nogriezšanas 29/30.septembrī, tā īsti vesela neesmu jutusies vairāk par nedēļu kopumā.
Un tad man arī zāles apnkina lietot, jo no tām kļuva arvien sliktāk. Tad es katoļu garā pabadojos un ķermenis sāka reaģēt adekvāti.

Tad sākās mana psiholoģiskā rehabilitācija 3.novembrī un... kopš tā laika medikamenti atkal strādā uz otru pusi - viss, kas teorētiski ir domāts uzmundrināšanai, mani nomierina un atslābinātāji mani vēl vairāk uzvelk.

Kad lietoju B grupas vitamīnus, sākumā bija tiešām forši. Magniju ik pa laikam. Un viss normalizējās.
Bet tagad dažas dienas man ir jau stabili spiediens ap 130/140 uz 80/85 un pulss ap 80-125. Varētu padomāt, ka es visu laiku nodarbojos ar sportu. Tomēr grīdu beršana, bērnu nēsāšana pēc vannas no virtuves uz istabu - tas taču nav pielīdzināms smagai fiziskai slodzei, bet IR!

Iesaku pamēģināt tiem, kuriem nav bērnu, kā ir patrenēties par viņiem rūpēties .

Tas vispār nebija tas, ko es vēlējos pateikt - galvenā doma bija tajā, ka spīts man noteikti dod daudz vairāk iekšējās enerģijas un motivācijas, nekā mīlestība un vēlme kādu iepriecināt.
linkpiemetināt

[Nov. 5th, 2022|12:20 am]
[apkārt |Regina Spektor]

Daudzi to noteikti traktētu kā personības dalīšanos, bet tie, kas to ir piedzīvojuši, par astrālo plakņu krustpunktiem.

Jūs tik bieži ilgojaties pēc cilvēkiem, kas šķietami varētu būt Jūsu draugi, paziņas, partneri, līdzgaitnieki, biedri utml. soulmates, ka tas vienā dienā notiek - Jūs saplūstat, bet tikai mentāli un neatdalāmmi.

Interesanti, ja ne pirmdien netīšām pieņemtās 2 astes, tad es laikam vēl tagad neuzzinātu, ka man jau ilgstoši seko viens paziņa no aizlaikiem.
Forši, ka es māku viņus visus aizraidīt uz savām plaknēm atpakaļ jau itin drīz.

Bet tā kopumā - nedēļa bija jautra. Darīju visādas džeku lietas, rīt sākšu beidzot remontēt, tikai šoreiz kopā ar kādu, kurš to mēdz darīt citiem un par naudu.
Manā gadījumā - dopamīna iespaidā. Un jādomā, ka tas vispār rīt sāksies, jo ... nu man ir tāda sajūta, ka visa šī sajūsma šoreiz tik nemanāmi ātri noplaks, ka kāds paliks ar garu degunu - noteikti es.
linkpiemetināt

klips [Nov. 4th, 2022|06:31 pm]
lūk,
linkpiemetināt

Notārs [Oct. 26th, 2022|04:26 am]
[apkārt |A Great Big World - It is a New Year]

Labrīt!
Meklēju sakarīgu šķiršanās lietu notāru Āgenskalnā - varbūt kādam ir ko ieteikt?
link2 puksti|piemetināt

Labvakar [Oct. 24th, 2022|12:05 am]
[apkārt |James Bay - Scars]

lūk, par šo man nākas domāt šad un tad

Sajūta, ka turpmāk man vajadzēs atkal būt vientuļai lokomatīvei, iespējams, bez domubiedriem... tas ir skumji.
Labi, ka mani bērni ir Jautrīši.
linkpiemetināt

Darbi, darbi, darbi [Oct. 22nd, 2022|10:22 pm]
Esmu cītīgi sākusi meklēt darbu.
Gan jau uz pavasari kaut kas atradīsies - līdzīgi bija 10 gadus atpakaļ Lielbritānijā. Rudenī tik cītīgi meklēju, ka pavasarī - bum! - un atradu.

Jā, bet šobrīd ir grūti tā sevi vispār iedomāties kaut vai uz pusslodzi ārpus mājas un nebūt par mammu 24/7.

UPD: vakar atradu mazu darbiņu, ko varu veikt no majām 10-15h nedēļā.
linkpiemetināt

[Oct. 20th, 2022|06:24 am]
Mans dēls jau kuro dienu pamodina ap pl.5... Un šorīt es sēžu un klauos A Great Big World un jūtos tā, it kā klausītos Simon and Garfunkel 21.gadsmita versiju. Visdīvainākais ir tas, ka ažas dziesmas ir tik aizustinošas, ka asasras birst pāri vaigiem... varbūt tas ir joprojām nestabilo hormonu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka viņi šauj tieši mērķī ar tekstiem. Vislabāk man patīk tā dziesma ar Kristinu Agileru, bet viņiem pašiem arī ir ļoti daudz foršu gabalu. Producenti ir parūpējušies, lai jebkurā normālā radiostacijā dziesmas jauki iekļautos A listēs. Tikai šķiet, ka viņi vispār nav tik populāri. Toties skaņa ir tāda bieza, orķestrīga un ļoti popsīga un lipīga. Noteikti, pārak lipīgas ir tās dziesmas, kur ir par jaunību.

linkpiemetināt

Kas tad tas? - laimīgs fons telefonā [Oct. 20th, 2022|05:22 am]
https://photos.app.goo.gl/mek8SsE1EXkKvwM28
linkpiemetināt

[Oct. 19th, 2022|07:49 am]
Kas tad tas?
linkpiemetināt

Juridiskā palīdzība [Oct. 13th, 2022|07:16 am]
Labrīt!

Man drīzumā būs vajadzīga juridiskā palīdzība šķiršanās un citās ģimenes lietās - vai kāds var ieteikt speciālistu šajā jomā?
link4 puksti|piemetināt

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]