pajautaa

Ir kaut kā jāpārstāj rīt

« previous entry | next entry »
Aug. 17., 2019 | 09:01 pm
posted by: antijahve in pajautaa

Sveiki.
Meklēju izmisīgi palīdzību kompulsīvās pārēšanās ārstēšanai. Eju pie psihoterapeita, bet nav progresa, iespējams, ka vajadzīgs speciālists ar dziļāku specializāciju, varbūt kādam ir ieteikumi un pieredze? Liekas, ka visjēdzīgākais būtu sevi ielikt kaut kādā rehab facility tipa iestādē, bet google saka, ka LV šādu pakalpojumu nepiedāvā.
Ar šo cīnos jau kādus 10 gadus un slīkstu arvien dziļākā depresijā. Ļoti vēlos palīdzību, bet nezinu, kur lai viņu dabū, jo pati sev palīdzèt es pagaidām neesmu spējusi.

Paldies

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {36}

Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija.

from: [info]ulvs
date: Aug. 17., 2019 - 09:37 pm
#

Varu pačukstēt, ka jăcīnās ae cēloni, kaa parasti ir anxiety. Vismaz tas parasti ir iemesls. So general.

Atbildēt


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 17., 2019 - 09:51 pm
#

Galīgi neņemos spriest par šīs parādības cēļoņiem, jo īpaši to psiholoģisko pusi, bet, ja ir runa ir arī par fizioloģisko, tad noteikti skatītos, kas notiek ar tādiem hormoniem kā insulīns un leptīns. Vēl viens virziens, kur potenciāli varētu skatīties (kopā ar jomas speciālistu), ir keto diēta + IF (Intermittent Fasting jeb pārtrauktā gavēšana).
Piemēram, https://www.reddit.com/r/keto/comments/5qmuhq/effect_of_keto_on_my_binge_eating_disorder/

Tas viss ir tikai "my 2 cents" un nekas vairāk, jo būtu riskanti un bezatbildīgi kaut ko ieteikt veselības sakarā publiskā forumā. Veiksmi!

Atbildēt


Maxinjsh

from: [info]m_x
date: Aug. 17., 2019 - 09:54 pm
#

mana personīgā pieredze (un katram protams ir sava) arī ir tā, ka jācīnās ar cēloni. un man tas parasti ir veids, kā es cenšos apspiest savas tā saucamās "sliktās emocijas" - gan pašreizējās, kas parādās, gan no sen seniem laikiem sakrātās (jo tās nekur nepazūd). gan anxiety, gan citas, kuras labām meitenēm jau no bērna kājas borē, ka nedrīkst ne just, kur nu vēl izpaust. vai psihoterapeite tev ir mācījusi, kā to darīt? jo runāšana tur nepalīdz. BET - ja es to vismaz dažas reizes nedēļā daru, tad jau diezgan drīz piefiksēju, ka vairs nenāk prātā visādas domas, ka "VAJAG ieēst kk garšīgu tūlīt!!!!!". un ja kas nāk, tad varu izlemt, ka neēdīšu, jo tikko jau paēdu. kā normāls cilvēks! bet es regulāri to pārtraucu (jo tas ir tāds nesmuks, skaļš, fizisks process) un drīz jau apburtais loks sākas no jauna. noteikti jūtu līdzi.

Atbildēt | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 17., 2019 - 10:01 pm
#

Paldies, tiešām. Mierinājums, ka citiem ir izdevies tik ar šo galā. Bet es laikam ne līdz glam uzvēru domu par tām sliktajām emocijām un ko terapeitei ar mani vajadzētu kopā mācīties atpazīt. Tad jau laikam jāsecina, ka nē :D
Pilnībā piekrītu par cēloni un mam ir versijas šim cēlonim, bet es netieku tālāk. Man nenāk tas “ahā” mirklis. Varbūt tas arī neatnāks.. katrā ziņā es turpināšu kaut ko izmisīgi meklēt dzīvē un varbūt atradīšu palīdzību. Citādi šī slimība mani nobeigs. Gan garīgi, gan fiziski.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Maxinjsh

from: [info]m_x
date: Aug. 17., 2019 - 10:30 pm
#

iemācīt vajadzētu, kā izpaust emocijas veselīgā veidā (neēdot). turklāt visas emocijas. un arī tās, kas sakrājušās dzīves laikā. jo cik es lasu, tad daudzi no viņiem māca tikai parunāt par to. bet tā ir analizēšana un tas ir vēl viens veids, kā emocijas nejust. man, piemēram, ir ļoti daudz sakrātu dusmu, kas tiek trigerotas regulāri. man bērnībā regulāri ir mācīts, ka dusmoties nedrīkst, esmu par to kaunināta, un piemēri no citiem, kā viņi cenšas nedusmoties un reāli dusmojas, arī nav tie labākie. tā nu joprojām izmantoju bērnībā apgūto sevis mierināšanu - ar ēdienu. bet emocionālas problēmas ir jārisina emocionālā līmenī.
diemžēl neesmu vēl ar to tikusi galā :( jo tur būtu kādi gadi līdz ilgstošam rezultātam (galu galā ilgi krāts). grūti saņemties, slinkums kā parasti.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]lilja_brik
date: Aug. 18., 2019 - 10:07 am
#

tur nav tikai emocijas un psihologija - tur ir arī klāt paradums un nervu sistēmas impulsi, jo bieži jau tas piezogas arī bez īpasha emocionāla pamatojuma. piem vnk nogurums vai "vienkārshi tāpat". īsumā, tā ir atkarība, pret to ir jāizturas kā pret jebkuru atkarību. tas ir stiprāks par tevi.
esmu dzirdējusi, ka Rīgā ir overeaters anonymous grupiņa. bija latviskots nosaukums uz nesātīgie ēdāji vai tml. manuprāt grupas atbalsts ir ļoti svarīgs jebkurā dziedināshanā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]lilja_brik
date: Aug. 18., 2019 - 10:17 am
#

ja tu sho paradumu esi sākusi jau pusaudža gados vai agrāk, tas ir daļa no tā, kā tu funkcionē kā cilvēks, dala no Tavas dzīvoshanas sistēmas, dzirdēju, ka tā ir ar visām atkarībām. un to nevarēs mainīt ar rokas mājienu. Būs jāmaina ļoti daudz kas. un pirmkārt, tas noteikti neizdosies caur sevis nosodīshanu un ienīshanu un diētām - tā būs lieta, kas būs jāatmet pirmā. bet ja tu paties'hām vēlēsies, Tev izdosies.

Atbildēt | Iepriekšējais


iokaste

from: [info]iokaste
date: Aug. 18., 2019 - 11:05 am
#

ANE - anonīmie nesamērīgie ēdāji

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]lilja_brik
date: Aug. 18., 2019 - 11:12 am
#

ā jā. nu tev palīdzēja, ja?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Lelde

from: [info]sieviete_tanks
date: Aug. 18., 2019 - 11:15 am
#

Diezgan ilgi biju iekšā, arī vadīju sapulces un nē, ilgtermiņā nepalīdzēja.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]lilja_brik
date: Aug. 18., 2019 - 11:36 am
#

kas palīdzēja?
man ir palīdzējis stiprināt saikni ar ķermeni un diētu atmeshana, jo tad labāk var saklausīt, ko un cik daudz patieshām gribas ēst.
bet, nu, tāpat uznāk, jo īpashi, nonākot vietās un situācijās, kuras ir veidojushas sho paradumu. vienā noteiktā brīdī starp vakaru un nakti.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Lelde

from: [info]sieviete_tanks
date: Aug. 18., 2019 - 11:52 am
#

Neko nevarēšu ieteikt. Likās, ka apm 2 gadi terapijā pie kb psihoterapeites palīdzēja (+joga) tas bija visu laiku mierpilnākais un labākais laiks. Bet tad paliku stāvoklī, kad piedzima mazais, tad vairs nebija iespējas tikt vizītēs un es jutos jaunajā lomā tik drausmīgi nobijusies, vientuļa un nogurusi, ka vienīgais veids kā sevi mierināt bija ēst. Šobrīd atkal plānoju atgriezties terapijā, bet man ir kauns.

Atbildēt | Iepriekšējais


iokaste

from: [info]iokaste
date: Aug. 18., 2019 - 11:55 am
#

kaut ko palīdz braukšana ar riteni, bet vispār nekas nepalīdz. ja grib notievēt, kvēlos izsalkums, iespējams - jāmācās "dīlot" ar to. vopšem, vēl neesmu mēģinājis tukšās dienas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Позитивный человек

from: [info]hmmm
date: Aug. 18., 2019 - 12:52 pm
#

varu runāt par sevi. braukšana ar riteni vienkārši palīdz justies labāk un iebliež smadzenēs kaut kādu devu ar endorfīniem. kaut ko nedaudz noēd no taukiem, bet nu nedaudz. pašu ēšanas problēmu nerisina saknē, jo 11os vakarā, kad parādās kārtējais ideju vīruss par saldumiem, ar velo neskriesi braukt. piekrītu tiem, kas raksta, ka jāmeklē dziļāki cēloņi, jo principā no vienas puses ar veselo saprātu apjēdz, ka kaut kas nav pareizi ikdienā, bet tad notiek TIE brīži, kad noraujies un nesaproti, kā tas varēja notikt. mācos mazināt saldumu, milttu izstrādājumu, junk food patēriņu ikdienā. uzreiz izskaust būs pagrūti, bet var pakāpeniski mazināt.
ā, un vēl piefiksēju, ka bieži jaucu izsalkumu ar slāpēm. tb vajag biežāk dzert ūdeni nevis uzreiz iet pēc kā ēdama. likumsakarīgi palīdz mazāk apēst.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]polija
date: Aug. 18., 2019 - 09:47 pm
#

a variants "nepirkt kaut kā garšīga krājumus" neder? Jo nu 23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu..
Man ar ir grūti paiet garām saldumiem, un vispār viskautkam gar''sigām. Un tad uznāk kādos brīžos, kad cukura līmenis krītas, ēst gribas, BEt, ja ma'jās nav našķu, tad, nezinu, pagraužu maizi, kkādu dārzeni, utt. Bet tos jau TĀ nepieštampāsies kā marcipānu vai šokolādi vai tml.. Attiecīgi apēd tiešām tik, lai remdētu izsalkumu, nevis "baigi garšīgi - gribu vēl!". Es varu 2 ned''elas neēst šokolādi, bet pietiek nopirkt bounty paciņu, tā visa 4paka aiziet 1ā dienā.. Utt..
Tb visprism es dīlotu ar fizioloģiskjaiem cēloņiem - normālās ēdienreizes, normālos laikos, mājās nekā "lieka" vai kkā tāda, ar ko norauties. Tb nekas slikts nenotisk, ja reiz pa reizei norausies, aprijot pāris kilo gurķu vai tomātu vai tml. Tb kkam tādam jābūt mājās, ko sliktākajā gadījumā var arī apēst to 1+kilo.. Tālāk jau skatītos emocionālos faktorus.
Man laikam tas nav tik traki, lai ārstētos vai baigās fiziskās problēmas rastos (drīzāk piekopu principu, lai varētu ēst cik grib, vnk ir jākustas vairāk), bet nu viesībās man ir grūti nepārrīties tā, ka nespēju patusnīt, šokolādes krājumus ar labāk neturēt. jo viss labi, labi un tad vienā brīdī kkas ne tā - nepareizā cikla diena, hormoni vai kādi vēl "neviens mani nemīl" apstākļi un aiziet visi krājumi stundas laikā - cepumi, šokolādes, siers, alko (ja ir).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 19., 2019 - 10:43 am
#

Jā, tas ir tas, kam es pieskāros savā sākotnējā atbildē - protams, jācenšas saprast, kas ir psiholoģiskais "fons" tam visam (jo izklausās pēc hroniskas un ieilgušas problēmas), bet var veikt arī praktiskos "baby steps", ja runājam par fizioloģiskajiem aspektiem un pašu vidi, kas apkārt - piekrītu tiem izteikumiem, ka mājās neturēt visāsus cukorotos vai miltu junk, no tie mentāli kairina un palīdz "norauties". Neaktivitāte/prokrastinācija arī ir viens no "hmm, nav ko darīt - būs (atkal) jāatver ledusskapja durvis" faktoriem jeb triggeriem - te jau minēja fiziskās aktivitātes, bet tas jau, manuprāt, ir nākamais solis. Der arī jebkura cita aktivitāte (pat gana pasīva), kas novirza no domām par ēdienu - interesanta filma/grāmata (pat, ja formāli tas ir sēdošs "pasākums", ar nosacījumu, protams, ka neapvieno filmu ar čipsu ēšanu), ja esi ģimenes cilvēks, tad kādas spēles vai sarunas utt. ar savējiem vai pat arī kāda aplikācija/spēle telefonā, ja esi viens

Es nesirgstu (kā man šķiet) ar minētajām problēmam, bet esmu spilgts piemērs, lai veiksmīgi openētu augstākrakstītajam "23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu.." - esmu pāris reizes pusnaktī vai vienos naktī gājis uz veikalu, lai nopirktu 500ml iepakojuma Haagen-Dazs saldējumu (Beļgu šokolādes vai ar Baileys), 2 eklērus vai tos sūdīgos 7 days kruasānus, čipsu vai cheese balls paku (čipsi vienmēr bija "saļajā" pēc saldumu norīšana), vēl parasti tika pirkts arī kāds saldējums uz kociņa vai vafelē, ko var ēst uzreiz, izejot no veikala.

Un vēlreiz jau par piesauktajiem hormoniem (leptīns/grelīns un vēl daži citi) - kad tie trako vai ir disbalansā, tad homo sapiens vairums gadījumu ir bezspēcīgs, un ir situācija, kad "domas (lasi: hormoni) kontrolē mūs, nevis mēs - savas domas". Psihoterapeits var palīdzēt aizrakties līdz kādai agrīnai traumai, bet, ja hormoni netiek "kontrolēti" (ar fizioloģiju, nevis prātu jeb willpower), tad nereti kapitulējam.
https://www.healthline.com/nutrition/leptin-101

Jā, arī tā ieteiktā That Sugar Film ir laba.

Veiksmi!

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 21., 2019 - 05:03 pm
#

Šie visi ir ļoti lieliski praktiski ieteikumi, taču tas nav īsti tas, kā strādā kārtīgas atkarības. Es nevaru vienkārši "pagaidīt līdz 23:00" un tad jau viss būs labi :D Vismaz manā gadījumā šādi praktiskie knifiņi ir kā ar dakšu mēģināt izdzert okeānu.
That Sugar film redzēta, ļoti laba filma. Man personīgi atkarības ziņā nemainīja neko.
Par hormonālo līdzsvaru, ko raksta aai- vai Tu ieteiktu apmeklēt endokrinologu? Mani medicīnas kontakti pārsvarā ir skeptiski pret šo jomu un viens ir to pat raksturojis kā zīlēšanu kafijas biezumos- ļoti daudz nekonkrētības.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 21., 2019 - 06:00 pm
#

Neesmu jomas speciālists un diagonozes, protams, neuzstādu, tāpēc varu runāt tikai no subjektīvās/personiskās pieredzes (kas arī nav tieši Tavs gadījums, cik var spriest) un prakses, kā arī lasītā. Jā, šķiet, ka citu sniegtās atbildes un ieteikumi Tavai situācijai būs atbilstošāki, jo, šķiet, tie Tev nav hormonālas dabas traucējumi, bet psiholoģiskas. Taču es pieļauju, ka pārēšanās šajā gadījumā nav domāti spināti vai tomāti, bet dažādi miltu/cukurotie ēdieni vai t.s. "comfort food", našķi vai saldie augļi. utt. Ar savu ieteikumu vienkārši mazliet akcentēju arī fizioloģisko (t.i. tieši hormonu) pusi, kas varbūt komplektā ar pārējo var palīdzēt, jo no 3 ēdienreizēm dienā + našķiem (te ietverot arī it kā veselīgos eko-šmeko vegan batoniņus vai smūtijus) un 85kg, esmu pasen kā nostabilizēiies ap 68kg un 1 ēdienreizi dienā. "comfort foods" galīgi neuzrunā - ēdu, ja vēlos. Pēcpusdienas "ir 15:00 & gribās kko saldu" lomkas arī nav. Vienkārši sakārtojot hormonu yo-yo un tagad šķiet, ka skriešana pusnaktī pēc saldējuma ir stāts par kādu citu, nevis mani.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 21., 2019 - 06:04 pm
#

Riktīgi apsveicu!
Ar hormonu yo-yo sakārtošanu Tu domā medikamentus vai vienkārši drastiskas dzīvesstila maiņas?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


atveracisieklausies

from: [info]aai
date: Aug. 21., 2019 - 06:33 pm
#

Ar ēšanas paradumu jeb diētas (kam gan latviski ir cita konotācija) izmaiņām. Par spīti tam, ka esmu gājis cauri gan vegan, gan raw/svaigēšana utt., sapratu, ka tās svārstības un "vājības" man teju 90% bija/ir cukura līmeņa un insulīna ietekmē. Nē, diabēts man nav un nebija, bet mirstīgo vājības ikdienā pēc našķiem bija.

Kā arī atskārsme par to, ka organismam cukura/glikozes metabolisma kontekstā ir dziļi po, vai tas ir banāns, it kā veselīgs augļu-riekstu batoniņš, Snickers, Ķelmēnu rupjmaize vai auzu putra (nu, šoreiz neskaldot matus par kaut kādiem tur glikēmiskajiem indeksiem (GI), glikoze vs. fruktoze utt). Cilvēki, manuprāt, par maz apzinās, cik daudzus procesus organismā regulē hormoni - vai tas melatonīns, kortizols, leptīns, estrogēns vai insulīns. Un kā disbalance manifestē viņu ikdienā. Protams, ne visos gadījumos disbalanss ir kā cēlonis-sekas paradigma.

Atbildēt | Iepriekšējais


from: [info]lilja_brik
date: Aug. 18., 2019 - 10:12 am
#

otra lieta kas var būt efektīva ir psihedēliskās terapijas, kur meklē iemeslus dvēseles dzīlēs - viņi tiek dziļāk par terapeitu un ja paveicas jau pirmajā reizē sapratīsi kur ir īstais cēlonis un k ar to darīt. un tad ar laiku var integrēties shīs zinās'hanas, pazust paradums.

Atbildēt


adele_varbut

from: [info]adele_varbut
date: Aug. 18., 2019 - 11:26 am
#

Nevaru ieteikt neko tieši efektīvu, tomēr, ja vēl neesi lasījusi, iesaku ieskatīties grāmatā "Pieaugušie bērni". Autori ir psihologi, kuri gadiem ir strādājuši ar cilvēkiem, kuri cieš no atkarībām, un man, tikai nedaudz palasot, jau atklājās vērtīgas lietas, kas palīdz saprast pašas neveselīgos ieradumus. Skaidrs, ka vienkārši grāmatas izlasīšana nav risinājums, bet varbūt, ka tas var rosināt kādas idejas, ko darīt tavā gadījumā.

Atbildēt | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 18., 2019 - 02:31 pm
#

Paldies liels, pamēģināšu.

Atbildēt | Iepriekšējais


hekate

from: [info]hekate
date: Aug. 19., 2019 - 10:33 pm
#

mierināšana sevi ar ēdienu varētu būt tieša likumsakarība tam, ka zīdaiņa vecumā māte brēkšanu centusies mierināt ar ēdiena piedāvāšanu. Sevi mierināt ir grūti. būtu labi, ja tuvumā būtu kāds cits cilvēks, kas varētu mierināt. Vai kā mierināt sevi? Apskaut sevi un šūpoties turpu šurpu varbūt. Varbūt uzlikt mūziku un padejot. Kaut ko jāatrod tamlīdzīgu. Mierināt sevi ir neaizliegt savas bēdas, bet ļaut tām vaļu. Tad tās ātrāk norims.. Tādu rāmatu neesmu lasījusi, bet virsraksts ir daudzsološs. Īstenībā pieaugušie ir bērni un bērni ir pieaugušie.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 21., 2019 - 05:04 pm
#

Paldies liels par grāmatas ieteikumu, esmu tikai kādā 4. nodaļā un 2 reizes jau paraudāju.
Liek lietas pa plauktiem kaut kādā lielākā bildē un palīdz saprast, kā speciālisti skatās uz ģimenes konceptu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


adele_varbut

from: [info]adele_varbut
date: Aug. 21., 2019 - 11:14 pm
#

Prieks, ka palīdz. Man lika aizdomāties tieši tas, kā tur runāts par ģimenes sistēmu - nevis tikai to, kā viens no vecākiem pret tevi bērnībā izturējies, bet kādu lomu tu esi ieņēmis ģimenē un, ļoti iespējams, turpini spēlēt arī kā pieaugušais. Man likās, ka tas tiešām palīdz izgaismot manus ilgstošos ieradumus.

Atbildēt | Iepriekšējais


Nam Vedya Kaur

from: [info]lidaka
date: Aug. 18., 2019 - 07:21 pm
#

Es ieteiktu Kundalini jogu. Ir viena meditaacija, kas tieshi pie shitaa straadaa, bet pa lielam tas ir process. Zinu, ka riigaa ir vietas, kura var kundalini praktizeeties, atkariigs no taa, kur dziivo. Ir arii pa pilnam video juutuubii.

Meditaacija: https://www.3ho.org/3ho-lifestyle/health-and-healing/meditation-healing-addictions-0
https://www.youtube.com/watch?v=jwtAS71v0o0&feature=youtu.be

Veel viena lieta, ko es sev censhos iemaaciit, ir pirms eeshanas uzmest aci visam, ko taisies apeest un pateikties par to eedienu. Kaut kaa tas eeshanu padara par citaada veida procesu...

Atbildēt | Diskusija


Nam Vedya Kaur

from: [info]lidaka
date: Aug. 18., 2019 - 07:22 pm
#

re kur Latviski duudinja arii staasta par kundalini jogu - https://www.youtube.com/watch?v=A0B28V4VNh4

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Nam Vedya Kaur

from: [info]lidaka
date: Aug. 18., 2019 - 07:47 pm
#

un veel paliidzeej paarstaat eest cukuru. nu taa ka vispaar nulle. That Sugar Film paliidzeeja procesaa - https://www.youtube.com/watch?v=6uaWekLrilY

Iznjemot cukuru no kjermenja mazinaajaas izsalkums un reizees, kad gadiijaas paareesties, kjermenis ljoti zoliidi visu paarstraadaaja.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]polija
date: Aug. 18., 2019 - 09:49 pm
#

nu jā - ir atšķirība, vai aprij , piemēram 2 kilo gurķus vai končas..

Atbildēt | Iepriekšējais


A

from: [info]klusums
date: Aug. 19., 2019 - 03:20 pm
#

Man nav ēšanas problēmas, ar citādiem depresijas uc simptomiem esmu daudz ar sevi strādājusi. Tas, ko es varu ieteikt no savas pieredzes - izmēģini visu. Ja liekas, ka ar terapeitu nav progresa, maini terapeitu asap. (Padoms neattiecas, ja terapeits izraisa spēcīgas emocijas, tur jāskatās individuāli ko tālāk.) Atrast īsto terapeitu bieži vien nav tik viegli. Un mani, godīgi sakot, mazliet erm.. izbrīna, ka nav iemācīti slikto emociju atpazīšanas un menedžmenta pamati, manuprāt, tas būtu sākums, lai var tālāk strādāt ar iemesliem dziļāk utt. Varbūt terapeits tev ir labs citos veidos utml, skaties, bet, manuprāt, jābūt mazītiņam aha, katrā reizē. Un lielais aha, kas mainīs dzīvi - aizmirsti. Jā, daudzi mazi aha, kas maina dzīvi pat nemanot, ļoti lēni un ar lielu darbi - pilnīgi noteikti. Ir arī lielāki aha, bet tas viss balstās uz maziem aha un atelpas brīžiem.

Vēl man liekas vērtīga un spēcīga psihoterapijas metode - Helingera izkārtojumi. Zinu, ka šobrīd aktīvi notiek viena grupa, kura ir krieviski. Diemžēl citas aktīvas grupas nezinu.

Vēlu veiksmi un izturību!

Atbildēt


ratatoska

from: [info]ratatoska
date: Aug. 20., 2019 - 12:23 am
#

Man draudzene bija ļoti apmierināta un guva neskaitāmas vērtīgas atziņas šajās grupās http://www.kaneapeststresu.com/p/mainpage.html . Man pašai likās par dārgu, es neaizgāju, bet viņai tur iemācīja daudz noderīgu knifu un mehānismu, kā apstātie, kā paciesties, kā izvērtēt, kas notiek.
Es par šo tēmu (emocionālā ēšana) rakstīju maģistra darbu, un pētījums vedina domāt, ka tas, ko mēs saprotam ar emociju apēšanu, ļoti bieži patiesībā var būt kas cits - garlaicība, iespaidu trūkums, iemācīts mehānisms. Te komentāros izskanēja, ka terapeitei būtu vajadzējis strādāt ar emociju atpazīšanu, bet tas ne obligāti tā ir. Tas var būt viens no variantiem, taču, ja tu raksti par dziļu depresiju, tad ēšanas traucējumi var būt simptoms, nevis cēlonis, un tad ir visā nopietnībā jāiet pie psihiatra. Klīniska depresija nav joks, un dažādu grupu apmeklēšana var prasīt tādus iekšējus resursus, kas uz depresīva fona var vispār nebūt pieejami. Man šķiet svarīgāk, vai terapeite tevi mudināja iet pie psihiatra un ārstēt depresiju.
Te izskanēja arī par trauksmi, arī par agrīnās bērnības traumām vai vēlākā posmā apgūtiem veidiem, kā mēs kontrolējam savu dzīvi. Visas ir labas un iespējamas versijas, bet risinājumi ir atšķirīgi. Ir svarīgi, kādu virzienu pārstāv tavs terapeits, un cik dziļi un seni ir problēmas cēloņi. Kognitīvi biheiviorālā terapija palīdzēs tieši ar apzināšanos un sevis kontrolēšanu, bet ne tad, ja jārokas bērnībā. Savukārt rakties eksistenciālajā psiholoģijā, ja problēma patiesībā ir ar impulsu kontroles grūtībām, būs par smagu. Un jebkura terapija var būt par smagu pie ķīmiskas, klīniskas, neārstētas depresijas.

Atbildēt | Diskusija


A

from: [info]klusums
date: Aug. 20., 2019 - 05:09 pm
#

Bāc! Tu pateici tieši tās divas lietas, ko aizmirsu pieminēt. :) Par tiem kursiem un to, ka varbūt ir vērts domāt par zālēm. No pieredzes - vari strādāt ar sevi cik gribi, bet zāles var dot papildus spēku, spēju un vienkārši atelpu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


nepiš

from: [info]antijahve
date: Aug. 21., 2019 - 05:07 pm
#

Paldies liels!
Jā, iešana pie psihiatra ir plānā drīzumā, līdz tam ar terapeitu kopā esam nonākušas. Bet nu tas vairāk ir depresijas kontekstā.
Bet kā saprast, vai man vienkārši ir "problēma ar impulsu kontroli" vai tiešām ēšanas traucējumi ir simptoms/sekas kādām senām emocionālām traumām, līdz kurām tad ir jāaizrokas un kaut kas jārisina?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


A

from: [info]klusums
date: Aug. 21., 2019 - 10:10 pm
#

Nu... Es nezinu. Tam ir domāti speciālisti, kas var šo izšķirt. Es tāds neesmu. Un vēl jo vairāk caur interneta komentāriem. Sorry.

Atbildēt | Iepriekšējais


A

from: [info]klusums
date: Aug. 21., 2019 - 10:07 pm
#

Poke, poke.
Varbūt tu vari labāk atbildēt uz pēdējo jautājumu.

Atbildēt | Iepriekšējais