pajautā! - Komentāri

mana personīgā pieredze (un katram protams ir sava) arī ir tā, ka jācīnās ar cēloni. un man tas parasti ir veids, kā es cenšos apspiest savas tā saucamās "sliktās emocijas" - gan pašreizējās, kas parādās, gan no sen seniem laikiem sakrātās (jo tās nekur nepazūd). gan anxiety, gan citas, kuras labām meitenēm jau no bērna kājas borē, ka nedrīkst ne just, kur nu vēl izpaust. vai psihoterapeite tev ir mācījusi, kā to darīt? jo runāšana tur nepalīdz. BET - ja es to vismaz dažas reizes nedēļā daru, tad jau diezgan drīz piefiksēju, ka vairs nenāk prātā visādas domas, ka "VAJAG ieēst kk garšīgu tūlīt!!!!!". un ja kas nāk, tad varu izlemt, ka neēdīšu, jo tikko jau paēdu. kā normāls cilvēks! bet es regulāri to pārtraucu (jo tas ir tāds nesmuks, skaļš, fizisks process) un drīz jau apburtais loks sākas no jauna. noteikti jūtu līdzi.