Aug. 18., 2019 | 09:47 pm
No:: polija
a variants "nepirkt kaut kā garšīga krājumus" neder? Jo nu 23os naktī jau arī neskriesi pa rajonu diennakts veikala meklējumos, lai to garšīgo nopirktu..
Man ar ir grūti paiet garām saldumiem, un vispār viskautkam gar''sigām. Un tad uznāk kādos brīžos, kad cukura līmenis krītas, ēst gribas, BEt, ja ma'jās nav našķu, tad, nezinu, pagraužu maizi, kkādu dārzeni, utt. Bet tos jau TĀ nepieštampāsies kā marcipānu vai šokolādi vai tml.. Attiecīgi apēd tiešām tik, lai remdētu izsalkumu, nevis "baigi garšīgi - gribu vēl!". Es varu 2 ned''elas neēst šokolādi, bet pietiek nopirkt bounty paciņu, tā visa 4paka aiziet 1ā dienā.. Utt..
Tb visprism es dīlotu ar fizioloģiskjaiem cēloņiem - normālās ēdienreizes, normālos laikos, mājās nekā "lieka" vai kkā tāda, ar ko norauties. Tb nekas slikts nenotisk, ja reiz pa reizei norausies, aprijot pāris kilo gurķu vai tomātu vai tml. Tb kkam tādam jābūt mājās, ko sliktākajā gadījumā var arī apēst to 1+kilo.. Tālāk jau skatītos emocionālos faktorus.
Man laikam tas nav tik traki, lai ārstētos vai baigās fiziskās problēmas rastos (drīzāk piekopu principu, lai varētu ēst cik grib, vnk ir jākustas vairāk), bet nu viesībās man ir grūti nepārrīties tā, ka nespēju patusnīt, šokolādes krājumus ar labāk neturēt. jo viss labi, labi un tad vienā brīdī kkas ne tā - nepareizā cikla diena, hormoni vai kādi vēl "neviens mani nemīl" apstākļi un aiziet visi krājumi stundas laikā - cepumi, šokolādes, siers, alko (ja ir).
Man ar ir grūti paiet garām saldumiem, un vispār viskautkam gar''sigām. Un tad uznāk kādos brīžos, kad cukura līmenis krītas, ēst gribas, BEt, ja ma'jās nav našķu, tad, nezinu, pagraužu maizi, kkādu dārzeni, utt. Bet tos jau TĀ nepieštampāsies kā marcipānu vai šokolādi vai tml.. Attiecīgi apēd tiešām tik, lai remdētu izsalkumu, nevis "baigi garšīgi - gribu vēl!". Es varu 2 ned''elas neēst šokolādi, bet pietiek nopirkt bounty paciņu, tā visa 4paka aiziet 1ā dienā.. Utt..
Tb visprism es dīlotu ar fizioloģiskjaiem cēloņiem - normālās ēdienreizes, normālos laikos, mājās nekā "lieka" vai kkā tāda, ar ko norauties. Tb nekas slikts nenotisk, ja reiz pa reizei norausies, aprijot pāris kilo gurķu vai tomātu vai tml. Tb kkam tādam jābūt mājās, ko sliktākajā gadījumā var arī apēst to 1+kilo.. Tālāk jau skatītos emocionālos faktorus.
Man laikam tas nav tik traki, lai ārstētos vai baigās fiziskās problēmas rastos (drīzāk piekopu principu, lai varētu ēst cik grib, vnk ir jākustas vairāk), bet nu viesībās man ir grūti nepārrīties tā, ka nespēju patusnīt, šokolādes krājumus ar labāk neturēt. jo viss labi, labi un tad vienā brīdī kkas ne tā - nepareizā cikla diena, hormoni vai kādi vēl "neviens mani nemīl" apstākļi un aiziet visi krājumi stundas laikā - cepumi, šokolādes, siers, alko (ja ir).