[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
pollija's LiveJournal:
| Wednesday, May 22nd, 2024 | |
| 7:35 pm | |
| Saturday, May 18th, 2024 | |
| 1:05 am | fak, nu! šopavasar tieši pretī istabas logiem bērzā vārnas sāka taisīt ligzdu. visu pavasari šito, drausmīgo auksto, vējaino pavasari cītīgi perēja. Un tur jau bija izšķīlušies trīs vārnulēni, kurs tgd pēdējās siltākās dienas cītīgi baroja. Un viņi sēdēja ligzdā, sildījās saulītē un bužināja spalvas un snaikstīja knābīšus. Un tikko burtiski īsi pirms pusnakts no ligzdas izskanēja drausmīgs skandāls. Kamēr atradu galvas lukturi ieslēdzu, skatījos - kaut kāda stulba cauna ielīdusi padsmit metru augstumā tajā bērzā, sēž ligzdā un kož nost sīkos. Un vārnas tikai bļaudamas lidinās apkārt, un neko nevar padarīt. Un ņefiga tā maita nebaidās ne no gaismas virsū, ne no kā. Raudu kopā ar vārnām. Current Mood:  crushed |
| Monday, January 8th, 2024 | |
| 10:58 pm | Bērni mēdz būt dažādi - https://noderes.lv/berni-medz-but-dazadi Tā kā neesmu pārliecināta, vai šo te iekopēju (un bail, ka nepazūd tas raksts ar visu shady lapu), tad iekopēšu te arī: Reiz skatījos uz puisēnu, kurš veikalā taisīja histēriju, pieprasot šokolādi, un domāju – šausmas. Jūs vienkārši neprotat viņu audzināt. Mājā, kur plauktos ir daudz grāmatu, un gaisā virmo klasiskās mūzikas skaņas, bērns nesit kājas un rokas histērijā. Viņš noliek malā Šopenhauera darbu izlasi un jautā “Mammīt, es drīkstu apēst gabaliņu šokolādes?” Es skatījos uz meitenīti, kura ar lāpstiņu sita pa galvu otrai meitenītei smilšu kastē, un domāju – fuj. Mans bērns gan nekad nesitīs otram ar lāpstiņu. Nekad un nevienam! Mājā, kur plauktos ir daudz grāmatu…., tālāk kā tekstā. Un pēc tam man piedzima divi bērni, viens aiz otra, nepaspēju pat attapties. Kopš tā brīža meitenīte ar lāpstiņu nāk pie manis sapņos. Viņa sit man pa galvu un Šopenhauera balsī vaicā: “Nu, ko? Dabūji? Dabūji? Tu vienkārši neproti viņus pareizi audzināt!” Tas, ka neprotu viņus pareizi audzināt, bija atklājums numur viens. Tas, ka visi bērni – ak, kāds pārsteigums – ir dažādi, kļuva par atklājumu numur divi. Ņemsim par piemēru meitenīti Aleksu. Istabā ir nekārtība. Sakārtosim, es viņai saku. Tagad sakārtosim, bet vakarā skatīsimies multfilmas. Meitenīte Aleksa godīgi sakārto savu istabu un vakarā skatās nopelnītās multfilmas. Tagad ņemsim puisīti Artūru. Viņš no sākuma painteresējas, cik tieši multfilmas viņš varēs noskatīties, ja sakārtos istabu. Tad viņš sāk tirgoties. Viņš ar patiesu tīksmi skandalē par tēmu, ka divas multfilmas, tas ir maz, viņam vajag trīs. Tāpēc, ka trīs multfilmas, mammīt, ir labāk, nekā divas, mammīt, manu mīļo, dumjo mammīt. Pēc tam Artūrs ceļ Lego pili, zīmē dinozauru un risina eksistenciālas sarunas ar rotaļu kāmi. Tad atnāk un paziņo, ka “Ajtūjiņš ij ļoti piekusis, ka puncītis gib ēst, bet actiņas gib multenīti, bet jociņas un kājiņas neko nevaj padajīt!!!” Un es nezinu, kā likt Artūriņam sakārtot istabu. Sveika, meitenīt ar lāpstu! Vai aplūkosim situāciju pie ārsta, kad jāsaņem vajadzīgās potes. Meitenīte Aleksa baidās no ārstiem un potēm. Viņa kliedz un raujas ārā no rokām. Viņa cīnās kā lauva un neiziet uz kompromisiem. Meitenīte Aleksa ir godīgs cīnītājs. “Visa manī” – lepni saka vīrs. Es nezinu, kā pārliecināt Aleksu nebaidīties no potēm. Jā, es redzu, redzu tevi, meitenīt ar lāpstu… pazūdi! Vai KĀ TU PAVADĪJI SAVU DIENU? Meitenīte Aleksa ļoti mīl stāstīt, kā viņa pavadījusi savu dienu. Kā no rīta atnākusi uz skolu. Satikusi Tīnu. Tad viņas gājušas brokastīs. Tur bijusi negaršīga putra, tad bijusi matemātika, tad viņas gājušas uz kafejnīcu pēc āboliem, un tā, pavisam īsi, minūtes 40. Puisītis Artūrs ar informāciju mūs nelutina. “Tētis atveda mani uz dāziņu, mēs ēdām bjokastis, tad Maksis man iesita, tad es iesitu Maksim, tad es gulēju, tad atnāca tētis. Viss!” Meitenītei Aleksai patīk noslēpt savas konfektes glītā lādītē, un pēc tam tās pārskaitīt un priecāties. Puisītim Artūram patīk ātri apēst savas konfektes, un pēc tam čiept konfektes no māsas krājumiem. Meitenīte Aleksa uzsāka skolas gaitas sešu gadu vecumā. Kad bijām uz pārrunām, Aleksa ieraudzīja uz sekretāres galda stikla briedīti. STIKLA BRIEDĪTI…! Ir taču kaut kas tāds jāizdomā! Aleksa divas stundas raudāja gaužas asaras par to, ka bez tāda briedīša viņas dzīvei nav jēgas. Turpat skolā arī raudāja. Garām gāja skolēni, stingri uz viņu nolūkojās skolotāji, bet zem sekretāres galda ļaunīgi ķiķināja meitenīte ar lāpstiņu. Aleksa izķeksē no kēksa visas rozīnes un ēd kēksu bez tām. Artūrs izķeksē no kēksa visas rozīnes un ēd tikai rozīnes. Artūrs pa dienu guļ divas stundas. Aleksa neguļ pa dienu kopš divu gadu vecuma. Es nezinu, vai tas ir stāsts par to, ka visi bērni ir dažādi, vai par meitenīti ar lāpstiņu. Izdomājiet paši. Aleksa nekad nav bāzusi mutē monētas, krellītes un detaļas no Lego konstruktora. Nekad – nekad – nekad! Artūriņš mūs “priecē” joprojām. Nesen mūsu acu priekšā nezin no kurienes dabūja māsas krellītes un iebāza mutē. Labi, ka ciemos bija mana māsa un zināja, ko darīt. Ne Aleksai, ne Artūram neinteresē muzeji. Viss, kas viņus interesē muzejos, ir paēst. Paēst muzejos parasti nedod, tātad muzeji viņus neinteresē. Sveiki, grāmatu plaukti un ausīs skanošā klasiskā mūzika. Vēl es vienmēr esmu vēlējusies cept kopā ar saviem bērniem. Ziniet, tā idilliskā ainiņa – mamma skaistā priekšautā, blakus divi saķemmēti bērneļi, kas gatavo Ziemassvētku piparkūkas. Man bija trīs mēģinājumi. Pirmajā reizē izrādījās, ka man ir bīstamas formiņas. Ja tām uzspiež no nepareizās puses, var sagriezt roku. Tajā reizē Aleksa ar asinīm noķēpāja visu galdu, man trīcēja rokas, bet formiņas es izmetu. Otrā reize bija tad, kad Artūriņš bija mazliet paaudzies. Ar jaunā, drošām plastmasas formiņām. Izrādījās, Artūram ļoti garšo mīkla. Kolīdz uz sekundi novērsos, Artūrs ar abām roķelēm stūķēja mutē jēlo mīklu. Cepumiem vairs mīklas nepietika. Trešajā reizē zvaigznes bija mūsu pusē. Neviens nesagriezās, neviens nekakāja jēlu mīklu divas dienas pēc kārtas. Pēc cepumu cepšanas es pusi dienas berzu virtuvi, koridoru, sevi un bērnus. Un tad nolēmu – lai tie cepumi iet… Bet vakar nezin kāpēc atkal uztaisīju smilšu mīklu. Guļ tā tagad ledusskapī un draud man. Es arī esmu cīnītāja, Lepojos ar sevi! Bet ar stikla briedīti joprojām ir problēma. Neziniet, kur var nopirkt mazu stikla briedīti, kaut viņam… Man ir aizdomas, ka meitenīte ar lāpstiņu zina. Tikai nesaka… |
| Wednesday, August 23rd, 2023 | |
| 11:17 am | dienas dziesma - Ceļa maize Iemācīties un atkārtot kā mantru: https://www.youtube.com/watch?v=xpIigAo Ikdienas steiga un stresa skavas, Iela kā bišu spiets. Samulsis skatos acīs tavās, Sērīgs kā saules riets. Šodien tu laikam neesi omā: Gausties un žēloties sāc. Centies būt kāda cita lomā, Grims tavu vaigu māc. Nenolaid rokas, kad spēki galā, Straume kad atvarā nes. Ciešāk tver airus, līdz krasta malā Pieglaužas purenes! Nenodur galvu, kad grūtā brīdī Pagriež tev muguru draugs! Ne jau pēc glaimiem, drīzāk pēc strīdiem Taisnības asni augs. Apstājies brīdi un ieklausies sevī, Sirds balsij skanēt liec! Atceries tos, kas bija pirms tevis, Ar sevi skaidrībā tiec! Esi kā bāka, kas gaismu staro, Skatus uz kurieni mest. Sapnis lai lielāks Tev ir par varu, Mērķis – kā Everests. Nenolaid rokas, kad spēki galā, Straume kad atvarā nes. Ciešāk tver airus, līdz krasta malā Pieglaužas purenes! Nenodur galvu, kad grūtā brīdī Pagriež tev muguru draugs! Ne jau pēc glaimiem, drīzāk pēc strīdiem Taisnības asni augs. Apstājies brīdi un ieklausies sevī, Sirds balsij skanēt liec! Visu, kas labs un derīgs tevī, Atstāj un neaiztiec! Esi kā bāka, kas gaismu staro, Skatus uz kurieni mest. Sapnis kā virsotne jāiekaro, Mērķis – kā Everests. Nenolaid rokas, kad spēki galā, Straume kad atvarā nes. Ciešāk tver airus, līdz krasta malā Pieglaužas purenes! Nenodur galvu, kad grūtā brīdī Pagriež tev muguru draugs! Ne jau pēc glaimiem, drīzāk pēc strīdiem Taisnības asni augs. |
| Tuesday, June 27th, 2023 | |
| 3:54 pm | Bērniņš vakar iemācījās braukt neturot stūri Sirmoju ar trīskāršu sparu. |
| Sunday, May 28th, 2023 | |
| 11:28 pm | īsumā par velo kameru līmēšanu Kamera laiž gaisu, ielieku ūdenī, atrodu caurumu, aizlīmēju, nākamajā dienā uzpumpēju, pēcāk skatos, ka tomēr bik gaiss ir nolaists. Ielieku ūdenī - pārbaudu, ka tomēr gar ielāpu gaisu drusku laiž. :( Labi - stāv tā kamera pakārta uz kkāda velo stūre raga kādu mēnesi, jo nav kad pieķerites. Labi - šovakar pieķeros -noplēšu nost ielāpu, bet nespēju saprast, kur tad bija caurums. LAbi - uzpumpēju - joprojām nesaprotu. Ielieku ūdenī - hmm - nekur nelaiž gaisu. NEkur. PA vienu burbulīti. Es pat nezinu, ko man tgd par šo visu domāt. Un vēl saparu, ka meitas velo bija ietūcīta eiekšā tāda kamera, tāda kamera - kas teju 2x resnākām riepām domāta. Nu neko - ieliku iekšā citu jaunu, salīme'ju to veco un tgd meklēju kur vispār var tik tievas 24 collu kameras dabūt. Tgd gaidu, kad sagatavos pasūtījumu.. Riepas arī vajadzētu, bet tādas LV vispār nav nopērkamas :( |
| Thursday, June 2nd, 2022 | |
| 10:27 am | Jaunākās izklaides https://co2.mesh.lv/home/dashboard Visi, kam bērni iet skolā var pačolēt, kā tad ir ar to gaisu viņu skolās un telpās. Tekošos datus nav vērts skatīties (jo tak nekas tur nenotiek šobrīd), bet vēsturiskos gan ir vērts papētīt (var redzēt no CO2 mērītāju uzstādīšanas brīža). Mans dienas pārsteigums: Rīgas Franču licejs (pāris telpas ko skatīju bija tīri ciešami pat). Bet sapratu, ka bērns būtu jālaiž kaut kādā Ādažu sākumskolā - tur vispār viss bija ideāli (vismaz apskatītajās telpās) - arī stundu laikā - laikam jau, ka ir ventilācija. Piemājas skola - ir aptuveni 3x trakāk nekā biju iedomājusies. Tādā obstanofkā mans bērns toč nemācīsies. Taisnības labad jāsaka, ka visādās apskatītās skolās ir stipri līdzīgi - atšķiras tikai traģiskuma pakāpe. Es nezinu, ko darīt. Reāli gribētu atrast vēl kādus domubiedrus vecākus, ar ko kopā mēģināt par šo cīnīties kaut vai IZM līmenī. Jo ko dod mērīšana, ja MK noteikumos ir rakstīts: "vēdina 5/10min starpbrīža laikā" un kamēr MK noteikumos neierakstīs atsauci uz reāliem CO2 rādījumiem, tikmēr KLASES telpās CO2 ir un būs arī 4500-5400ppm (atgādināšu, ka pēc PVO vadlīnijām jāvēdina jau no 800-1000ppm, no 1500pp skaitās "kaitīgs gaiss", no 5000ppm - bīstami veselībai). Tajās klasēs kā CO2 20min laikā no stundas sākuma uzkāpj līdz 2000ppm plus, tā tik visu dienu turpina kāpt un pirmo reizi zem 1000ppm nokrīt 22os vakarā. Un tādos apstākļos cilvēki sagaida, lai bērni mācās, apgūst jaunas zināšanas, ir aktīvi, veseli??? Srsly? |
| Friday, April 29th, 2022 | |
| 6:21 pm | šis ir tas (aptuveni) par, ko rakstu Netīšām uzskrēju virsū kkādam podiņmācības rakstam, un pēc tam šim: https://www.mammamuntetiem.lv/berns/zid es neko nebiju vispār par šito dzirdējusi. Izlasīju ko līdzīgu tikai, kad bērns jau sen uz poda gāja. Jā - ķip tā nav "podiņmācība", bet nezinu - lēna pāriešana no pamperiem uz podu? Bet galvenais, ka "works", un nevajag 3g vecumā sutināt bērna dibenu paša čurās/kakās.. No raksta vislabāk patīk doma, ka vispirms vecāki IEMĀCA bērnu, ka pamperi = podiņš, un tad piepeši vecumā x, kad bērns to ir labi apguvis, izdomā, ka tgd to visu pārmācīt.. Kopš pavisam bebja vecuma meita parasti taisīja skandālu pirms pačurāšanas. Tad pačurāja un miers. Attiecīgi bija samērā viegli saprast, kad grib čurāt. Kad gribēja "pa lielam", tad tur bija tāda sejas izteiksme, ka ar sajaukt nevarēja :D Nu un tad kaut kā tā bija viegli saprast, kad jāmaina autiņbikši (mums bija mazgājamie), retu reizi virs izlietnes ar bērns ir turēts. Attiecīgi bija viegli arī saprast bieži, KAD pačurā/pakakā.. Nu un tad, kad jau mācēja pati sēdēt (kkur 7-8mēn. vecumā), liku uz podiņa tajos brīžos, kad izskatījās, ka tūlīt būs vai varētu būt (teiksim no rīta pēc gulēšanas), pēc ēšanas, utt.. Un tās visas reizes arī kaut kas tur bija tai podā.. Attiecīgi bērns tika bezjēgā saslavēts, utt. Un tā pamazām ātri vien sāka saprast saistību ar sajūtām un rezultātu. Pēc 1g vecuma tad vasarā metu nost autiņbikses un pa māju laidu apenēs, kuras tad vislaik bija piečurātas, jo nu tik bieži nespēju noķert un uz poda uzlikt :D Vislaik mājās žāvējās apenes, bet nu pa kādu mēnesi pieleca un sāka arī saprast, kad BŪS, nevis tikai, kad IR. 1g un 3mēn jau stabili nesa man podu, kad viņai vajadzēja (pati nemācēja vēl ne bikses novilkt, ne uzvilkt, neko). Atceros, pat ciemojoties pie radiem, pietika parādīt, kur ir podiņš un svešā vietā(!), kad vajadzēja, tad pati rāvās uz turieni, kur podiņš, stiepa man.. 1,5gados jau (ar avārijām, protams), bet iztika bez kādiem podiem. 1g un 10mēn arī uz nakti vairs neliku neko. Arī ir bijis vēlāk, ka gulta sačurāta vai tml., bet nu tas drīzāk kā izņēmums, kad slima, utt.. |
| Thursday, April 21st, 2022 | |
| 8:59 am | nepopulārs viedoklis Par akciju, par protestu, pat atbalstiem - nu jā no vienas puses vajag parādīt, ka atbalstām, utt. No otras - teiksim Krievijai no tā ne silts ne auksts. Tur sabiedriskās domas nav, a valsts vadībai tas neintereē - ne tā mājsaimniecības priekšmetu akcija, ne tas, ka izvaroja, nošāva vai tml. Viņi apbalvo tos marodierus, slepkavas un izvarotājus. Un nekādas akcijas pat pie visām pasaules vēstniecībām viņus nekavēs to darīt atkal un atkal. Tas, kas reāli varētu apturēt - ir pamatīga militārā palīdzība. Nevis tikai ieroči, bet reāla militārā palīdzība. Viņiem ir tupa jādabū pa purnu. A kodolkarš, ko te visi piesauc. Skatosties uz RUS un to sabiedrības vājprātu un naidu, ir skaidrs, ka tas tāpat ir bezmaz nenovēršami - jautājums tikai, kur un cik drīz. :( |
| Wednesday, March 16th, 2022 | |
| 6:47 pm | būtu smieklīgi, ja nebūtu traģiski pierunāju/piespiedu, ka jālasa katru dienu viena lapaspuse kādā grāmatā. Nu īsa, kaut vai 3 teikumi tāda.. Paņēma kaut kādu "Bembijs" Disneja brošūru (atdeva mums te tādu no senseniem laikiem). Izlasa lappusi, kur rakstīts, ka Bembijs ar Felīnu (ķip viņa sieva) kopā ar Bembija tēvu karali ziemu pārlaida kaut kur kalnos neviena netraucēti. Izlasa, skaļi, atnāk pastāstīt (tāda doma, ka arī jāpastāsta, lai nav tā ka tekoši lasa un neko nesaprot). Atnāk stāsta: "Es sapratu to, ka Felīna apmierinājās". |
| Monday, February 28th, 2022 | |
| 12:13 pm | citās ziņās Siguldas pusē vkr bija TĀDA sērsna, TĀDA.. Ka mans bērns ar velo vienkārši aizbrauca pa lauku pāri slalomojot gar sniegā iemītajām ~30cm dziļajām cilvēku un zvēru pēdām.. Visur nē, bet ēnā tas viss pasākums izturēja arī manu padsmit kg smago velo, ar visu 67kg mani pa virsu, plus vēl somu, drēbes.. un galvenais, ka varēja arī uzsākt braukt pavisam ekselenti.. :O |
| 12:06 pm | slēpošanas prasmju uzlabojums vai kritums? Pirms nedēļas bijām Ozolkalnā. Iepriekš bažījos, kā meitai tur ies.. Kā lielā! Par krēslu pacēlājiem sajūsmā, bija gatava braukt vēl pēc tām 2h.. bet nu nogurums jau bija tāpat - iestājās atkal viss ir slikti traģēdijas, palīdzēt novilkt slēpes nedrīkst, kad eju uz auto, jo nu pašai jau uz wc gribas un esmu pārsalusi, tad apsēžas sniegā un raud, utt.. Kad nāku atpakaļ no wc jau pazudusi - izrādās paraudājusi un tad izdomājusi, ka neies uz auto, bet aizies notīrīt slēpes no sniega.. ak mans mazais susuriņš! Šo 6dien tad nospīdēja iespēja ar jau zināmu kompāniju aizbraukt uz Milzkalni vēlreiz. Te jau man pat gandrīz vairs neizdevās piespiest meitu līkumot. 30 sekundēs lejā, pa visu trasi uztaisot šķiet pāris piespiedu līkumiņus (tā uz 1m). Sāka mācīties (pati!!) braucot kaut ko darīt ar tām slēpju kantēm.. Vakarā vēl parādīju video no olimpiskajām spēlēm, kā tur sievietes gāž pa kalniem lejā. Meitai āķis lūpā - viņa arī tā gribot. Un mācīšoties pie instruktora un klausīšot.. :D |
| Tuesday, February 15th, 2022 | |
| 5:14 pm | nēnupaldiescibai Jeb espešalī vienam cibiņam.. Aizlaidām weekendā vēlreiz uz Riekstukalnu. Vajadzēs atkārtot arī šajā weekendā.. Un tad tālāk atkal meklēt, kā tur palika ar tām "kopābraukšanām", kuras tieši visas kā reiz nobira uz šo weekendu... 5as reizes jau bijām šogad paslēpot. Meitai progress acīm redzams. Bezmaz jādomā varbūt par instruktoru vēl kādu reizi? Jo nu šobrīd arī ar slēpēm ir sasniegta tā stadija, kad braucu aizmugurē un sirmoju. Jo nu ātrums iet pussoli priekšā prasmēm un uzmanībai. Kau gan atceroties, kā pati teju pirms 20 gadiem mācoties slēpot žāvos, šķiet, ka meita salīdzinoši nekrīt nemaz. Bet nu arī skaidrs, ka Alpi nebūs. Tieši viena pazīstama bija pielikusi pilnu FB ar bildēm/video, viņi abi ar meitu. Nu jā - ja man būtu vēl kāds pieaugušais, ar ko to rūpi dalīt, būtu citādi. Cik meita izturēs? 2h? Ok, ar pauzītēm, mok arī 3-4h sakasīs pa kalnu kopā. Mok uz vispārējās eiforijas pamata par ātrumu, trasēm, kalniem arī bik vairāk. Bet tāpat - ne katru dienu, ne visas dienas pēc kārtas. Tērēt to mega naudu, dzīties uz Alpiem un tad sēdēt kaut kur zem eglītes ēdot līdzi paņemtās sviestmaizes un druuusku uzslēpojot? Nu to jau var darīt arī tepat - Žagarkalns, Riekstukalns, utt.. Jāpagaida kā minimums vēl kāds gads un jauns izturības līmenis. Lai tāds brauciens būtu prieks, nevis kā zobu sāpes nemitīgi mēģinot 5gadnieci pierunāt braukt... Fiziski jau arī grūti. Pati zinu, kā man ir sāpējuši muskuļi pēc 3 dienu nodragāšanas nonstop no pirmajiem pacēlājiem līdz pēdējiem. Bērns tak vēl nav tik izturīgs! Bet nu jā - šis un iepriekšējais brauciens man pierādīja, ka tomēr to auto man vajag. Un tad paskatos sērijā "kā rūsē tas vai šitas" un pārgribas. Bet braukt patīk. Tiešām varētu par kaut kādu šoferi strādāt, jo nu tiešām patīk.. Laiks likt lietā savu C un D1 kategoriju varbūt? ;D |
| Tuesday, January 11th, 2022 | |
| 3:28 pm | Ielīda galvā un nelien laukā. Melodiju vairs nemāku netā atrast: "Sauksim kopā jaunos un vecos, lēkšiem vien skriesim ar Eiropu plecos. Skriesim un skriesim un skriesim cik spēsim, beigās vēl rumpi uztrenēsim. Vinnēsim futenē, visādās tiesās Pieaugsim prātā un pieaugsim miesās. Ja jums liekas, ka es tikai lecos, Kas cits man atliek ar Eiropu plecos". Current Mood:  bouncy |
| Sunday, January 9th, 2022 | |
| 8:53 am | karoče apraudājos kā tāda dura domāju šodien - labi, štrunts ar to transportu, aizkulsimies kaut kā uz to Kaķīškalnu ar sabtransu. Sāku pat visu krāmēt. Pat paņēmu savus bleidus nevis garās slēpes (lai mazak un vieglāk), saliku somāt tikai zābakus abām un mēģināju kaut kā pieķimerēt klāt slēpes. Un tad sapratu, ka nebūs.. :/ Tas viss pašākums jau sver tonnu, izjuks pie pirmās pakustēšanās. un tur vēl nav ielikts iekšā nekas no paikas, nekādi cimdi, nekādas zeķes, vēl kas nu tur būtu vajadzīgs. Vēl meitai ķivere. Protams, kaut kau jau L arī panestu, bet ne jau tak x kg smagas slēpes 2x3+km. Un tas jau vēl nozīmētu iet uz trolejbusu, tad iet uz vilcienu no trolejbusa, tad iet ar to visu 2,5km pa Siguldu. Un pēc slēošanas to pašu visu atpakaļ.. Pacēlu somu, pagāju 5m pa dzīvokli, sapratu, ka tur iekšā būs vēl 5kg, kas juks un bruks uz visām pusēm, un, ka es to nevaru. teicu meitai, ka nebūs, ka nebrauksim.. - Bet es gribu braukt slēpot! Un jā - tad es saku raudāt. Jo es arī gribu, bet es redz esmu tiks stulba, ka 45eur par tikai nomas auto šādam pasākumam es tomēr tērēt negribu (tā man sanāk šķiet aptuveni dienas alga), ar sabtransu es šādi aizkulties nevaru/nemāku. Pati pirkt auto, lai tas nedēļu stāvētu pie mājas, lai vienreiz nedēļā izbrauktu, arī kaut kā nesaprotu jēgu.. Un, jā - tā kā mums, lai kkur vispār nokļūtu, vajag auto, kura man nav, tad varu tikai sēdēt un raudāt. Stulbene vnk. |
| Monday, January 3rd, 2022 | |
| 7:17 am | atkal reāli izmisums gribu samācīt meitai to slēpošanu. Pagājušogad vēl nu izdevās kaut kā sažmiegties un par 78 eur vienam braucienam tomēr izbraukāt uz kādu kalnu paslēpot. Sanāca auto noma 42eur, bērnam instruktors laikam 25eur, un tad vēl pacēlāja biļete man, bērnam slēpju noma. Šogad cenas augušas, vajag arī bērniem visur pacēlāja biļeti, instruktoru cenas ar daudzviet augušas un ir pat 30+eur.. Carsharing auto cenas arī augušas un nu jau pats, pats minimālais, kas sanāku, braucot uz kādu kalnu un ņemot instruktoru (a neņemot instruktoru man pašai vispār nesanāk ne drusku normāli paslēpot, tikai ganīt un mācīt meitu un plūkties, jo edagoģisko spēju man jorpojām nav), būtu 45-47eur par auto nomu. Nu tas pat vairs nav "zaba dušit", vnk ap 100eur cena vienam 2h paslēpojienam - nu vairs galīgi nesanāk adekvāts price/performance (nav tak pat "visa diena" iespējas nevienam no Rīgas <100km rādiusā esošajam kalnam, a tālāk, tad uzreiz dramatiski palielinās auto nomas izdevumi). 1ajā sarunājām ar to geokolēģi, ka vispirms mūs aizved paslēpot uz Kaķīškalnu, un tālāk braucam kādas kastes meklēt. Bija vispār doma par to Kaķīškalna bērnu grupu, bet nu 1ajā sapratu, ka tas viņu troses pacēlājs ir tik tizls, ka bērns tur pats vēl vismaz vairākas reizes neuzbrauks, attiecīgi nespīd tik ātri tā grupa. Tas būtībā ir vienīgais kalns, ko varu sazīmēt, kur varētu aizbraukt ar vilcienu, tad pārsēsties vietējā busā un aizbraukt ar sabiedrisko līdz tam kalnam. Teiksim uz Reiņa trasi labākajā gadījumā jāiet 1,3km kājām vienā virzienā (stiepjot inventāru 2iem cilvēkiem, btw), citur - vēl tālāk.. Taču te ir problēma, tur buss svētdienās neiet :( 6dienās savukārt gribas tomēr vienreiz nedēļā kādu nelielu geolīkumu izbraukt, jo ziema arī ir tik cik ir, teiksim uz visādām salām aiziet var tikai pa ziemu. Vasarā jau tad jāstaipa laiva pa krūmiem, utt.. Bija pat doma, štrunts ar tām svētdienām, paņemšu nedēļā vienu dienu kā atvaļinājumu un varam darba dienā braukt ar meitu šitā, lai pamācās kaut vai pa dārgo ar 1:1 instruktoru tās 50minūtes (ja reiz uz grupu, kas lētāk) netiekam, bet paskatoties to pašu Kaķīškalnu, izskatās, ka mazais kalns darba dienās vismaz šonedēļ vispār nestrādā :( Es vnk nevaru! Reāli besis, ka jā - 21.gadsmts, bet, ja Tev nav sava auto, tev ir jābūt vai nu ļoti bagātam, lai varētu visur izbraukāt ar carsharing vai auto nomām, kas ņemot uz 1u dienu tāpat nesanāks lētāk, vai arī drausmīgi daudz laika un fizisko spēju visur pa 2h sagaidīt visādus transportus un tad no tiem vēl 5km kājām noiet. Es pati arī noietu. Esmu tā senāk darjusi, ka ar vilcienu uz Siguldu un tad kājām uz Kordes trasi, augšā uzvelku slēpes, zābakus, ar visām somām nobraucu lejā, lejā samaksāju, atstāju mantas, paslēpoju, tad augšā ar pacelāju ar visām somām un tad atpakaļ uz vilcienu.. Ar bērnu tā nesanāks, jo tur hz, kas ar mazo kalnu bērnam, un viņa - ne viņa tur uzbrauks, ne nobrauks pa tādu. Pie tam man stiepjamo mantu daudzums sanāk reiz divi :(( Dusma, besis - uz sevi, uz dzīvi, uz visu pasauli.. Teiksim 6dien mēs izbraucām kopā kkādu ~170km līkumu, iedevu 20eur. Parēķinot laikam tur sanāk, ka vismaz degvielu es esmu samaksājusi visu par to braucienu (bet bļins, viņš mūs nepilnas 2h gaidīja pa to kalnu, es nejūtos pārmaksājusi ne centa!!!), bet stulbākais, ka tas vienalga sanāk ~2,5x lētāk, nekā man būtu sanācis ņemot Carguu vai Fiqsy auto (kur pie šī visa būtu bijuši 50eur).. Tas ir sviests kaut kāds!!! :((( |
| Monday, November 29th, 2021 | |
| 1:09 pm | Kaut kad rudenī veļļoju pēc pāris geokastēm un atradu vecā moba playlistē šo: https://www.youtube.com/watch?v=0XzQBsk Atkal pielipa... :)) |
| Friday, November 5th, 2021 | |
| 12:50 pm | man šodien visu dienu nāk miegs un viss ir slikti.. un nevaru izdomāt, kur un kā braukt brīvbdienās. bija jau plāns par zoju un enguri/Mērsragu, bet no otras puses - laku sola tādu, ka nez vai līšana slapjos kokos n metru augstumā būtu tas, ar ko es gribētu nodarboties.. |
| Monday, October 18th, 2021 | |
| 3:57 pm | sazvanīju ģā aiziešu vēl pēc cirrus receptes. Biju pierakstījusies uz testu, bet šodien nogulēju. Izskatās, ka netaisīšu. Ja tiešām paliks slikti un vajadzēs ārstu, tad arī domās. Ja godīgi ar šiem visiem deblajiem plānotajiem ierobežojumiem arī negribu taisīt to c19 testu, jo tad noliks stingrajā karantīnā tā ka pat no mājas nevarēs iziet. Tādas redz idejas viņiem.. Man tā vipār nesanāk nekādas tikšanās ar nekādiem cilvēkiem telpās, un ārpus ļoti reti, pa gabalu, un tā, bet nu te jau pat to grib apgriezt. Idioti! Prmkārt, kā viņi iedomājas veicināt vakcināciju, ja visu piegriež visiem (tak nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa to pūļu, kas vakcinējas tagad, to dara tikai tāpēc, ka citādi izmetīs no darba, nekur netiks, viss būs slikti, utt..)? Otrkārt, kāpēc tos ierobežojumus neliek loģiski - tur kur reāli ir lielākās iespējas saslimt (redz joprojām ir plānos atļaut satikties privāti līdz 10 cilvēkiem no 2ām mājsaimniecībām) - kāpēc?? Treškārt - noteikumi par regulāru un pietiekamu ventilāciju telpās/transportā, kur satiekas vairāku mājsaimniecību cilvēki - jebkuras publiskas telpas, utt.. Epidemioloģiski droša vide imho nenozīmē "zaļais sertifikāts" un visi saspiesti barā, bet gan telpas, kurās ir svaigs gaiss un vīrusa pārneses iespēja ir ļoti niecīga. Bet realitātē visi joprojām visās iekštelpās elpo viens otra izelpu (ar visiem baciļiem). Skaidrs, ka tur ir viegli saslimt. Imho vakcinētajiem epidemioloģiski drošā režīmā (lasīt - svaigā gaisā, tai skaitā telpās, ja ir svaigs gaiss) vajadzēja turpināt ļaut darboties.. |
| Tuesday, September 28th, 2021 | |
| 8:43 pm | joprojām nelaidiet mani Dekatlonā!!! 105eur. Par NEKO. Es pat nenopirku sev tās pārgājienu bikses, kuras uzlaikoju. Un meitai - arī nē. Bet apavu izmēri tur ir kreizī (ja neskaita to, ka visiem baisi šaura lieste). Es meitai nopirku 31(!!!) izmēra apavus. Normāli viņa šobrīd velk kaut ko pa vidu starp 27 un 28.. Nu labi - dažus 29os.. |