Aug. 21., 2019 | 06:33 pm
No:: aai
Ar ēšanas paradumu jeb diētas (kam gan latviski ir cita konotācija) izmaiņām. Par spīti tam, ka esmu gājis cauri gan vegan, gan raw/svaigēšana utt., sapratu, ka tās svārstības un "vājības" man teju 90% bija/ir cukura līmeņa un insulīna ietekmē. Nē, diabēts man nav un nebija, bet mirstīgo vājības ikdienā pēc našķiem bija.
Kā arī atskārsme par to, ka organismam cukura/glikozes metabolisma kontekstā ir dziļi po, vai tas ir banāns, it kā veselīgs augļu-riekstu batoniņš, Snickers, Ķelmēnu rupjmaize vai auzu putra (nu, šoreiz neskaldot matus par kaut kādiem tur glikēmiskajiem indeksiem (GI), glikoze vs. fruktoze utt). Cilvēki, manuprāt, par maz apzinās, cik daudzus procesus organismā regulē hormoni - vai tas melatonīns, kortizols, leptīns, estrogēns vai insulīns. Un kā disbalance manifestē viņu ikdienā. Protams, ne visos gadījumos disbalanss ir kā cēlonis-sekas paradigma.
Kā arī atskārsme par to, ka organismam cukura/glikozes metabolisma kontekstā ir dziļi po, vai tas ir banāns, it kā veselīgs augļu-riekstu batoniņš, Snickers, Ķelmēnu rupjmaize vai auzu putra (nu, šoreiz neskaldot matus par kaut kādiem tur glikēmiskajiem indeksiem (GI), glikoze vs. fruktoze utt). Cilvēki, manuprāt, par maz apzinās, cik daudzus procesus organismā regulē hormoni - vai tas melatonīns, kortizols, leptīns, estrogēns vai insulīns. Un kā disbalance manifestē viņu ikdienā. Protams, ne visos gadījumos disbalanss ir kā cēlonis-sekas paradigma.